Edmunds Hugo Lazdiņš

Tiesu palātas un krimināldepartamenta priekšsēdētājs.

Dzimis Trikātas pag. Dzirnavās, tēvs Reinholds – dzirnavnieks (melderis), māte Marija Klotilde (dz. Rihtere).

Beidzis Trikātas draudzes skolu, Tērbatas ģimnāziju (1899), iestājies Tērbatas universitātes juridiskajā fakultātē, 1902. g. pāriet uz Maskavas universitātes juridisko fakultāti (beidz 1903).

1904. g. iestājies Rīgā apgabaltiesā, kā jaunākais tiesu amata kandidāts, pēc tam gadu darbojies advokatūrā Pēterpilī. 1906. g. iestājies par tiesu amatu kandidātu Jelgavas apgabaltiesā un izpildījis izmeklēšanas tiesneša pienākumus Bauskas-Ilūkstes-Jēkabpils apriņķos.

1907. g. H. Lazdiņš iecelts par izmeklēšanas tiesnesi Permas guberņā, kur darbojies līdz 1916. g. 1. pasaules karā piekomandēts Vakara frontes štābam, kur labas vācu val. prasmes dēļ, darbojies kā izmeklēšanas tiesnesis.

1920. g. atgriezies Latvijā un iecelts par tiesu palātas prokurora biedru, bet ar 1921. g. par Tiesu palātas krimināldepartamenta priekšsēdētāju. 1930. g. jūn. H. Lazdiņš izpilda Tiesu palātas priekšsēdētāja amatu. Plašā tiesu prakse un zināšanas nodrošinājušas H. Lazdiņam izcilu tiesneša stāvokli.

Lazdiņš Hugo arestēts 1940. g. 7. aug. Rīgā, Baznīcas 18–1; Baltijas Sevišķā kara apgabala Kara tribunāls 1940. g. 28. dec. piesprieda ASM+k (augstākais soda mērs – nāves sods un mantas konfiskācija); PSRS APP 1941. g. 30. janv. ASM aizstāja ar 10+5+k (brīvības atņemšana uz desmit gadiem, politisko tiesību atņemšana uz pieciem gadiem un mantas konfiskācija).

Apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordenis.

Brālis Alfrēds (1879-1955, praktizē kā ārsts Smiltenē), otrs brālis Pauls Julius (dz. Ropažos; 1874.26.II-? ir LU tautsaimniecības tiesību zinātņu fakultātes mācību spēks).

Korporācijas „Lettonia” biedrs.

Avots: http://www.trikatasvesture.beverina.lv

*****************************************************************

Dzimis 1877. g. 17. janv. Trikātas dzirnavās dzirnavu rentnieka ģimenē.

Tēvs Reinholds, māte Marija Klotilde, dz. Rihtere. Latvietis, luterticīgs.

No 1885. g. mācījies Trikātas pagastskolā, no 1889. g. Trikātas draudzes skolā, no 1893. g. H. Trefnera ģimnāzijā Tērbatā, 1894.–99. g. Tērbatas ģimnāzijā.

1899.–1902. g. studējis tieslietas TU, no 1902. g. MU (beidzis 1903. g. maijā).

No 1904. g. janv. strādājis par jaunāko tiesamatu kandidātu Rīgas apgabaltiesā, no 1904. g. dec. zvērināta advokāta A. Berga palīgs. No 1906. g. dec. Jelgavas apgabaltiesas jaunākais tiesamatu kandidāts (no 1907. g. aug. vecākais tiesamatu kandidāts).

1907. g. maijā piešķirts kolēģijas sekretāra civildienesta rangs. 

1907.–09. g. Jelgavas apgabaltiesas izmeklēšanas tiesneša v. i.

Darbojies Trikātas Labdarības biedrībā, Rīgas Latviešu biedrībā, Rīgas Latviešu labdarības biedrībā, Rīgas Riteņbraucēju biedrībā.

No 1909. g. febr. izmeklēšanas tiesnesis Permas apgabaltiesā.

1. pasaules kara laikā 1915. g. aug. paaugstināts galma padomnieka civildienesta rangā.

1916. g. martā–1918. g. no Krievijas Tieslietu ministrijas kā tulks piekomandēts Rietumu frontes virspavēlnieka štābam Minskā (darbojies karagūstekņu lietu izmeklēšanā).

1916. g. beigās piekomandēts 4. armijas štābam Dienvidu frontē Rumānijā, bijis virsnieku sapulces pārzinis.

1920. g. janv. kopā ar poļu bēgļiem devies uz Poliju.

1920. g. martā atgriezies Latvijā.

No 1920. g. 2. jūl. Tiesu palātas prokurora biedrs, no 1920. g. 13. dec. Tiesu palātas loceklis.

No 1921. g. 30. jūl. Tiesu palātas Krimināldepartamenta priekšsēdētāja v. i. (no 1923. g. 23. janv. priekšsēdētājs).

Ilgstoši ievēlēts par Augstākās disciplinārtiesas locekli.

1928. g. martā ar zemkopības ministra V. Gulbja rīkojumu iecelts par sevišķās revīzijas komisijas priekšsēdētāju Zemkopības ministrijas Mežu departamenta administratīvās darbības pārbaudīšanai.

No 1930. g. 11. apr. Tiesu palātas priekšsēdētājs, atstājot arī Krimināldepartamenta priekšsēdētāja amatā.

Darbojies LZS Rīgas nodaļā (līdz 1934. g.), Rīgas Latviešu biedrībā. 1928. g. kandidējis Rīgas pilsētas domes vēlēšanās no LZS saraksta (nav ievēlēts).

Bijis praktisko darbu vadītājs krimināltiesībās Latvijas Tautas universitātē, 20. gados Latvijas Komercbankas padomes loceklis.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 10. jūl. atbrīvots no amata pēc paša lūguma.

1940. g. 7. aug. apcietināts. 1940. g. 21. dec. Baltijas sevišķā kara apg. kara tribunāls Rīgā piespriedis augstāko soda mēru – nošaušanu.

1941. g. 30. janv. PSRS Augstākās Padomes Prezidijs pēc apelācijas lūguma izskatīšanas nomainījis šo sodu ar 10 gadiem ieslodzījumoda nometnē.

Miris 1941. vai 1942. g.

Apbalvojumi: Latvijas TZo II, III šķ.; Krievijas Sv. Ao III šķ., Sv. So II šķ. ar šķēpiem.

Neprecējies.

Studentu korporācijas “Lettonia” filistrs.

A. LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 625. l.; 3727. f., 1. apr., 24. l., 15. lp.; 1534. f., 5. apr., 126. l.; 3282. f., 1. apr., 124. l., 80., 81. lp.; LVA, 1986. f., 1. apr., 7406. l.; LVD; Tiesu palātas priekšsēža Hugo Lazdiņa sešdesmit gadi. Universitas. 1937. Nr. 2; Tiesu palātas priekšsēdētājs Hugo Lazdiņš. Tieslietu Ministrijas Vēstnesis. 1937. Nr. 2; Tiesu palātas priekšsēdētāja 60 mūža gadi. Tēvijas Sargs. 1937. Nr. 4; Atpūta. 1937. Nr. 638; EVP; AL.

No H. Lazdiņa 1934. g. 2. apr. raksta tieslietu ministram J. Balodim: “Sakarā ar piešķirto man no Tiesu palātas departamentu kopsapulces atvaļinājumu, izbraukšu ārstēšanās nolūkos uz Čehoslovākiju – Karlsbādes [Karlovi Vari – red.] kūrortu pa vakanto laiku jūnija mēnesī, kur esmu brīvā laikā nodomājis turpināt pagājušā gadā iesākto iepazīšanos ar turienes tiesu iestādēm, lai papildinātu savas praktiskās zināšanas. Ievērojot sacīto, pagodinos lūgt [..] dot man komandējumu uz Čehoslovākiju uz vienu mēnesi, bez kādas no valsts puses atlīdzības.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 625. l., 18. lp.)

No Latvijas Senāta apvienotās sapulces sprieduma 1940. g. 28. febr.: “Caurlūkojis zvērināta advokāta Pētera Berģa sūdzību uzraudzības kārtībā par Tiesu palātas Krimināldepartamenta priekšsēdētāja Hugo Lazdiņa rīcību, izklausījis virsprokurora atzinumu, atrod: [..] Berģis iesniedzis [..] sūdzību par [..] Hugo Lazdiņa rīcību [..] 1939. g. 17. martā tiesas sēdē [..] Lazdiņš esot bijis stipri nervozā noskaņojumā, un šīs prāvas tiesas izmeklēšanas posmā, lieciniekus nopratinot un ekspertus izvaicājot, esot norisinājušies vairāki starpgadījumi attiecībās starp sūdzētāju un tiesas sēdes vadītāju Hugo Lazdiņu, kā arī viens starpgadījums ar līdzaizstāvi zv[ērinātu] adv[okātu] H. Rūsi, kurus sūdzētājs sīkāki attēlo [..] Saņemot kopā [..] tiesas sēdes incidentus, kas še nodibināti un notikuši, proti, no Tiesu iekārtas 95. pantā pavēlētā pieklājības un takta viedokļa, kas visumā ir identisks ar tiesas prestiža viedokli, kā arī no Kriminālprocesa likuma 662. p[anta] ievadījumā uzsvērtā viedokļa, ka tiesā notiek bezpartejiska patiesības meklēšana, atklājas visā kopībā nevēlams iespaids, kādu varēja atstāt še konstatētie nevajadzīgie starpgadījumi un minētā atklātā tiesas sēdē klātesošie, uz prāvas dalībniekiem un uz publiku tiesas zālē, tāpat arī uz katru, kam nāk citādi zināma še konstatētā norise. Izņemot viena liecinieka pratināšanu, kas pagājusi bez incidentiem, visā pārējā tiesas izmeklēšanas gaitā ir nākuši cits pēc cita incidenti, resp., sadursmes, un proti, kā še nodibināts, visnotaļ aiz tiesas sēdes vadītāja [..] Lazdiņa nepareizas rīcības, tai starpā viņa teicienu un dialogu neparastās formas un stila. [..] Aiz visiem šiem apsvērumiem [..] sapulce nolemj: Tiesu palātas Krimināldepartamenta priekšsēdētājam Hugo Lazdiņam izskaidrot viņa rīcības nepareizību.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 625. l., 35.–37. lp.)

No H. Lazdiņa 1940. g. 9. jūl. lūguma tieslietu ministram J. Pabērzam: “Pēc apmēram 34 gadu sastāvēšanas darbā, kāds pēc pastāvošiem likumiem tiek ieskaitīts pensijas izdienā, esmu nolēmis aiziet pensijā. Tādēļ pagodinos lūgt Jūs, augsti godāts Ministra kungs, likt priekšā Ministru kabinetam atbrīvot mani no ieņemamiem amatiem Tiesu palātā, ar tiesību izlietot neizlietoto kārtējo divu mēnešu atvaļinājumu, skaitot pēdējo ar š. g. 14. jūliju. Pēc atvaļinājuma es darbā Tiesu palātā vairs neatgriezīšos.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 625. l., 38. lp.)