Augusts Smagars

Latijas sportistu himna

Latvijai mēs, savai mātei,
jaunās sirdis dāvāsim;
viņas nākotnei un slavai
savus darbus veltīsim!
Augsti celsim sarkan - balto
slavas tornī karogu,
liesmainu kā uguns kvēli,
sveiksim jauno laikmetu!
Latvju sportu tautas sirdī
vienprātībā audzēsim;
tautas stiprumu un godu
pasaulei mēs rādīsim!
Latvijai mēs, savai mātei,
jaunās sirdis dāvāsim;
Tautai, Vadonim un valstij,
Latvju dēli kalposim!

1935.g. Augusts Smagars (Apstiprinājis Tautas Vadonis ministru prez. Dr. K. Ulmanis).
***

Dzimis 1910. gada 27. oktobrī Lietuvā, kur tēvs Dominiks strādāja par dzelzceļa remontstrādnieku.

Gan Pirmā, gan Otrā pasaules kara negaisi smagi plosīja viņa dzīves ceļus un likteni.

Skolas gaitas nākamais dzejnieks uzsāka Kārsavā, tālāk mācījās Balvu komercskolā.

1927. gadā sāk rakstīt „Latgolas Vōrdā”, kur tiek nodrukāts viņa pirmais dzejolis.

1930. gadā Augusts Smagars iestājās Latvijas Universitātes Matemātikas un dabas zinātņu fakultātē, bet pēc tam pārgāja uz jurisprudences nodaļu.

1932. gadā iznāk pirmais dzejoļu krājums ”Laikmeta termometrs”.

1935.g. viņa sacerētā "Sportistu himna" tiek apstiprināta kā oficiāla

Vācu okupācijas gados A. Smagars strādā Rīgas radiofonā kā sakaru virsnieks.

Vēlāk, vāciešiem atkāpjoties, viņš no armijas dezertē, taču 1944. gadā padomju vara viņu apcietina un sākas 10 gadu ilgais ceļš Sibīrijas nometnēs, pēc citām ziņām- PSRS IeM karaspēka daļās.

1954. gadā A. Smagars atgriežas Latvijā ar smagi iedragātu veselību.

 A. Smagara dzīves galvenais saturs bija literārā jaunrade, taču likteņa spaidi tai nebija labvēlīgi.

Sadarbojies ar čeku, strādādams tās finansētajā un kontrolētajā "Dzimtenes Balsī"

1970. gadā nāca klajā izlase „Laika lokā” 

Dzejnieks mira 1985. gada 21. jūlijā, 25. jūlijā apglabāts Siguldas kapos.

(Informācija sagatavota, izmantojot RCB novadpētniecības materiālus un I. Lešinska "Kalpības gadi")

         ****

No raksta "Paula dzeja", žurnāls "IR", 2021.g.

Raimonds Pauls:  "Zied ievas Siguldā" - dzejolis bija publicēts kādā rajona avīzē. Dziesma labi aizgāja tautā, kļuva populāra, bet par autoru Augustu Smagaru neesmu dzirdējis ne pirms, ne pēc tam."

Izrādās, Smagars bija pirmās Latvijas brīvvalsts dzejnieks un publicists, kurš 2. pasaules kara laikā pieslējās vācu okupācijas varai, par ko vēlāk tika izsūtīts uz Sibīriju... Pateicoties Paulam, "Zied Ievas Siguldā" ir viņa vienīgie vārdi, kas palikuši tautas atmiņā