Elza Bētiņa

Dzimusi 1905.gada 29.jūlijā Seces pag.Tīsos rentnieku Jāņa un Mīles Šleseru ģimenē, brālis Jānis(1906.).

I pasaules kara laikā 1915.gada rudenī ģimene dodas bēgļu gaitās uz Krieviju, Maskavu, kur kādu laiku iet skolā un apgūst krievu valodu.

Pēc atgriešanās Latvijā 1917.gadā, mācās Seces pamatskolā, pēc tam Jelgavā skolotāju seminārā.

1924.gada decembrī tēvs nopērk māju Kurzemē un ģimene pārceļas uz Cēres pagasta Kalējiem.

1929.gadā Kandavas baznīcā salaulājas ar Cēres pagasta kaimiņu māju Ceplīšu saimnieka Kārļa vecāko dēlu Krišu Bētiņu. Pēc kāzām dzīvo rentes majā Grenču pagasta Lieļos. 1935.gadā nomirst māte Mīle un tēvs izrentē Kalējus Krišam un Elzai. Ģimenē aug divi dēli, Zigurds(1932.) un Oļģerts(1934.). Elza ir izcila rokdarbniece, ada, šuj, nodarbojas ar izšūšanu. Saglabājies viņas darināts izšuvums - Latvijas valsts ģerbonis. Kopā ar vīramāti Annu bieži brauc uz apkārtnes pilsētām pārdot savus ražojumus. Krišs ir Cēres aizsargu nodaļas vada komandieris. Elzas brālis Dr.J.Šlesers palīdz māsas ģimenei iegadāties tiem laikiem modernāko lauksaimniecības tehniku. Krišs sagādā materiālus un gatavojas ģimenei celt jaunu māju un citas ēkas.

Pēc Latvijas pievienošanas PSRS, ģimeni 1941.gada 14.jūnijā apcietina, Stendes stacijā nošķir no tēva un izsūta uz Krasnojarskas apg. Kazačinskas rajonu. 

Elza ar dēliem tiek nometināta Opitnoje Poļe ciemā un dzīvo tur līdz 1947.gadam. Ļoti palīdz izdzīvot bērnībā iegūtās krievu valodas zināšanas. Sibīrijā veda ūdeni no avota uz sādžu ar zirgu pajūgu un apkopa zirgus.

Atbrīvota 15.05.1947.un kopā ar vecāko dēlu Zigurdu atgriežas Latvijā. Ieradušies Rīgā, abi dodas pie Almas Pētersona kundzes uz Sermuliņu ielu. Baidoties no atkārtotas izsūtīšanas, laiku pa laikam dzīvo pie radiem Mellužos, Sabilē, Balgalē.  

50.tajos gados, sagaidījusi no Sibīrijas vīru Krišu, dzīvo un strādā dzimtajā Cēres pagastā.

Pēc vīra nāves un aiziešanas pensijā pārceļas uz Rīgu pie dēla Zigurda, "Kalējos" atstāj saimniekot jaunāko dēlu Oļģertu ar ģimeni. Turpina strādāt Rīgā.

1989.gadā "Kalējos" pēc atgriešanās dzimtenē, mirst vienīgais brālis Jānis, un drīz, 84 gadu vecumā, Rīgā aiziet mūžībā Elza.

Avoti: gimenes arhīvs

"Talsu Vārds" Nr.10, 11.09.1941.