Anna Bētiņa

Dzimusi Talsu apr. Galtenes muižas Ēpaļu mājās 1878.gadā zemnieku Jaņa un Ievas Liepiņu ģimenē, brālis Krišs, māsa Lēna.

Vīrs zemnieks, rentnieks Kārlis Ernesta dēls Bētiņš, laulāti Kandavā 1899.g. febr. Ģimenē seši bērni Lēna(dz.1899.Okslē), Emīlija(1903. Cērē), Marija(1904.), Krišs(1906.Lamiņos), Ansis(1908.Lamiņos), Vēra Johanna(1911.Sēmē).

Vecākā meita Lēna agri sāk patstāvīgu dzīvi, strādā Kāķīsu bērnunamā, bet saslimst un 1917.gadā mirst.

Sākoties Pirmajam Pasaules karam, ğimene dodas bēgļu gaitās, bet tālāk par Rīgu netiek. Kārlis strādā Rīgā par kučieri un sapazīstas ar turīgu uzņēmēju Frici Pētersonu. Tomēr zemnieku darbi Kārlim tuvāki un karam beidzoties, visi atgriežas dzimtajā Cēres pagastā.

1922.gadā pēc zemes reformas kā daudzbērnu ģimene iegūst tiesības izpirkt Cēres pagasta Ceplīšu mājas un pārceļas tur uz dzīvi. 

Ģimene dzīvo trūcīgi, bet tēvs Kārlis uzskata, ka visiem bērniem obligāti jāiet skolā un iespēju robežās jāturpina mācīties. Krišs pabeidz Kandavas pamatskolu, Ansis pēc pamatskolas beigšanas izmācās par skroderi. Anna ar meitām bieži brauc uz apkārtnes pilsētām pārdot savus ražojumus.

Ģimenei daudz palīdz un bieži apciemo uzņēmēja kundze no Rīgas -  Alma Pētersone, tirgotāja Friča Pētersona sieva.

Meitas Marija apprecas ar virsnieku Hermani Celmiņu, Emīlija ar Dr.Augustu Skosti, Vēra ar dzirnavnieku vācieti Rūdolfu Reni.

Pēc tam, kad 1941.gadā uz Sibīriju tiek izsūtīti dēls Krišs ar ģimeni, ziemā no slimības un pārdzīvotā mirst vīrs Kārlis. Ceplīšos turpina saimniekot Anna un dēls Ansis.

Anna Bētiņa mūža nogali pavada Cēres pagasta Ceplīšos. 1956.gadā no Sibīrijas atgriežas dēls Krišs. Mirusi 1957.gadā 79 gadu vecumā.