Ivars Virga
- Дата народження:
- 30.12.1935
- Дата смерті:
- 22.02.2019
- Категорії:
- Математик, Морська, Педагог, учитель, Фізик, громадський діяч
- Громадянство:
- латиш
- Кладовище:
- Liepāja, Centrālie kapi (Centrālkapi)
Sieva - Biruta
Dēli - Ainārs un Dainis
I.Virga 2015.gada 30.decembrī atzīmēja savu 80 jubileju. Kā vēsta Liepājnieku biogrāfiskā vārdnīca, viņš dzimis 1935.gada 30.decembrī Liepājā. Mācījies Liepājas 5.pamatskolā, 1955.gadā beidzis vidusskolu, 1959.gadā absolvējis Liepājas Pedagoģiskā institūta Fizikas un matemātikas fakultāti. No 1959.gada I.Virga bija Liepājas jūrskolas laborants, skolotājs, no 1980.līdz 1990.gadam - mācību pārzinis, kursantu jūras prakses vadītājs.
Taujāts, kā pēc “fizmatu” absolvēšanas nokļuvis Jūrskolā, I.Virga portālam pastāstīja: “Aizgāju uz Jūrskolu strādāt par elektrotehnikas laborantu. Tad man piedāvāja stundas un es sāku mācīt augstāko matemātiku. Pēc tam, kad bija vajadzīgs fizikas pasniedzējs, mācīju arī fiziku. Tā es tur paliku un strādāju.”
1991.gadā I.Virga kļuva par Liepājas Jūrniecības koledžas direktoru, šajā amatā būdams līdz 2013.gadam. Viņš ir pieticīgs, norādot, ka nav mērķtiecīgi kāpis pa karjeras kāpnēm. Drīzāk viņa mūža notikumus diktējušas apstākļu sakritības.
“Likvidēja PSRS Jūrniecības skolu. Biju tajā laikā pilsētas deputāts un braucu uz ministriju un cīnījos par to, lai Liepājā šo mācību iestādi saglabātu,”
stāsta I.Virga: “Skolā tolaik biju mācību pārzinis. Pastāvēju uz to, ka tā nevar būt, ka Liepājā vairs nebūs Jūrskolas. Tik ilgi, kamēr izglītības ministrs, kas tolaik bija Piebalgs, piekrita, ka PSRS skola ir jālikvidē un jāorganizē jauna mācību iestāde, lai varētu pilnībā atlaist visus bijušos armijniekus, kādi lielākoties bija mācībspēki, lai mācības varētu notikt latviešu valodā, nevis krieviski, kā bija līdz tam.”
“Nospriedām, ka 1990.gadā skola paliks tāda, kāda bija. Iedalīja mums līdzekļus, lai mācību gadu varētu nobeigt,” viņš turpina kavēties atmiņās: “Ar jauno mācību gadu uz vecās skolas bāzes organizējām jaunu skolu – Liepājas Jūrniecības koledžu. Un tad arī ministrija, ņemot vērā, ka biju centies mācību iestādi saglabāt, nozīmēja mani par direktoru.”
Līdz 1961.gadam I.Virga bija Liepājas pilsētas basketbola izlases spēlētājs, vēsta Liepājnieku biogrāfiskā vārdnīca. Viņš pats neslēpj: “Savainoju celi un tam vajadzēja taisīt operāciju. Bet tajā laikā jau nebija tik modernas iespējas kā tagad. Rīgā, Traumatoloģijas institūtā, man bija pazīstams dakteris no 1.vidusskolas laikiem. Viņš ieteica uzreiz netaisīt operāciju, jo pēc tās ilgi, pat vairākus mēnešus, nāktos gulēt slimnīcā. Viņš ieteica nogaidīt, jo operāciju varēja veikt arī vēlāk, bet arī pēc tās dakteris negarantēja, ka varēšu atsākt spēlēt.”
Tā no nopietnā sporta I.Virga atteicās: “Paspēlēju basketbolu sava prieka pēc.”
Kopā ar sievu Birutu I.Virga izaudzinājis divus dēlus – Ainaru un Dainis (miris).
Jāpiebilst, ka 2003.gadā viņš saņēma titulu "Gada Liepājnieks".
Jūtas pagodināts
I.Virgas vadībā izskolotie jūrniecības speciālisti vienmēr ir bijuši un joprojām ir pieprasīti darba tirgū un viņa vadībā Liepājas Jūrniecības koledža piedzīvojusi vairākus nozīmīgus kvalitatīvas attīstības posmus, godājot un attīstot jūrnieka profesiju un nemitīgi to pilnveidojot, atzīts Liepājas Apbalvojumu konsultatīvās padomes sēdē.
I.Virga savulaik devis arī lielu ieguldījumu Jūras spēku Mācību centra izveidē, kļūstot par šī centra pirmo priekšnieku. Vienlaicīgi ar Latvijas atjaunošanu tika uzsākta pirmo Nacionālo bruņoto spēku vienību izveide un Jūras spēku Mācību centrs bija pirmā atjaunotā Jūras spēku apakšvienība. To izveidoja 1991.gadā ar mērķi apmācīt jūras robežsargus.
Kolēģi no Jūrniecības koledžas par I.Virgu izsakās pozitīvi. Liepājas Jūrniecības koledžas Studiju daļas vadītāja Svetlana Raksa, lūgta raksturot bijušo izglītības iestādes direktoru un kolēģi, izsakās lakoniski: “Kā cilvēks viņš ir ļoti kulturāls un labvēlīgs. Savukārt kā direktors – godīgs, profesionāls un atsaucīgs.”
Taujāta, vai, viņasprāt, I.Virga pelnījis titulu Goda liepājnieks, viņa bez apdomāšanās teic:
“Ņemot vērā, ko viņš paveicis, strādājot Jūrniecības koledžā, ko izdarījis tās labā, šis tituls vēl ir par mazu. I.Virga šo titulu nopelnījis dubultā!”
Pats I.Virga, runājot par to, ka izvirzīts titulam Goda liepājnieks, gan ir pieticīgs: “Tas vienmēr ir ļoti liels pārsteigums. Es pat iedomāties nevarēju, ka mani nominēs kā Goda liepājnieku! Protams, tas ir liels pagodinājums, ka Liepāja un liepājnieki mani atceras un izrāda šādu godu.”
Viņš atzīst, ka Goda liepājnieka tituls, protams, uzliek arī pienākumus. Bet smaida: “Kādi gan man, nu jau pensionāram, vairs pienākumi.”
Джерело: liepajniekiem.lv
немає місць
Iм'я зв'язок | Тип відносин | Опис | ||
---|---|---|---|---|
1 | Augusts Žano Ferdinands Virga | Батько | ||
2 | Alma Virga | Мама | ||
3 | Dainis Virga | Син | ||
4 | Jēkabs Zemdega | Дядя | ||
5 | Kārlis Zemdega | Дядя | ||
6 | Atis Aleksandrs Teihmanis | Дядя | ||
7 | Jānis Baumanis | Дядя | ||
8 | Janis Gertsons | Дядя | ||
9 | Kārlis Arnolds Baumanis | Дядя | ||
10 | Kārlis Gertsons | Дядя | ||
11 | Andrejs Gertsons | Дядя | ||
12 | Anna Gertsons | Тітка | ||
13 | Kristīne Gertsons | Тітка | ||
14 | Jūle Gertsons | Тітка | ||
15 | Bille Ķesteris | Тітка | ||
16 | Marija Kraže | Тітка | ||
17 | Karlīna Gertsons | Тітка | ||
18 | Erna Vera Baumane | Тітка | ||
19 | Ženija Gertsons | Тітка | ||
20 | Ženija Elizabete Ginters | Тітка | ||
21 | Lūcija Baumane | Тітка | ||
22 | Ernests Gertsons | Дед | ||
23 | Anna Gertsons | Бабушка | ||
24 | Matīss Baumanis | Дедушка | ||
25 | Anna Baumanis | Бабушка | ||
26 | Andrejs Baumanis | Двоюродный брат/сестра | ||
27 | Viesturs Baumanis | Двоюродный брат/сестра | ||
28 | Jānis Grodums | Знакомый | ||
29 | Juris Jakovļevs | Знакомый | ||
30 | Aivars Brīze | Знакомый |
31.12.2019 | Svarīgākie 2019.gada notikumi Latvijā un pasaulē
Katrs gads ir ar kaut ko īpašs katram no mums atsevišķi vai visiem kopā. Mēģinām apkopot gada svarīgākos notikumus, kurus droši var rakstīt šeit ATMIŅU sadaļā. Lielākā daļa notikumu un personas ir norādītas pievienotajās saitēs, bet tas ir niecīgs daudzums no tā, kas noticies pasaulē. Papildinām un rakstām vēsturi kopā!