Emīls Kinemans

Emīls Kīnemans bija pianists, ilggadējs Brēmera-Kīnemana kapelas vadītājs. Viņa dzīves gadi nav zināmi. Rakstniecības un mūzikas muzeja ilggadējais speciālists Elmārs Zemovičs zināja teikt, ka E.Kīnemans bijis pianists Rīgā jau pirms Pirmā pasaules kara.

Brēmera-Kīnemana-Rozentāla trio (Bremer-Kueneman-Rosenthal trio) ir paši pirmie Latvijas mūziķi, kas minēti saistībā ar džezu. 

Viņa vārds pieminēts žurnālā "Mūzika" 1926. gada oktobra numura sadaļā "Biedrības dzīve", kur "Latvijas muziķu biedrība izsaka sirsnīgu pateicību Kīnemana k-gam par biedrībai dāvātām zalona orķestra notīm" .

"Jaunāko Ziņu" sludinājumos Kīnemana vārds lasāms 45 reizes: 1922., 1927.-1929., 1931.-1933. gadā. Gandrīz visos gadījumos viņš minēts kopā ar Brēmeru kā "Bremer-Kuhnemann Trio". 1922. gada beigās nosaukts arī trio trešais dalībnieks Rozentāls. 1922. gadā sastāvs darbojies kafejnīcā "Palais de Dance" (no 1922. gada beigām – "Dancing Palace"). 1927. gadā tas spēlējis viesnīcas "Jūrmala" restorānā Majoros, bet 1928.-1932. gadā – restorānā "Klosterpagrabs". Kīnemana trio 1928. gada rakstā "Kas šogad jauns preses ballē?" ("Jaunākās Ziņas", 16.02.1928.) nosaukts par vienu no "diviem labākajiem Jazz bandiem" (kopā ar "Savoy Band"), kurš spēlēs ballē".

"Bremer-Kuhnemann Jazz Band" piedalījies arī 1927. gada Preses ballē Armijas virsnieku kluba. Kopš 1930. gada Kīnemana orķestris spēlējis restorānā "O.U.K." (sludinājums 'Jaunākajās Ziņās" 1933. gadā), 1935. gadā tā nosaukums minēts kā Artemjeva-Kīnemana orķestris (Mūziķa kalendārs, 1935: 172).

Sākot ar 1927. gadu, sastāvs saukts par "salona kapelu jeb orķestri". Acīmredzot Kīnemana trio spēlētais repertuārs drīzāk bijusi salonmūzika, par ko liecina vārda "džezs" pakāpeniska izzušana šā sastāva sludinājumos.

Kīnemans bija cienījams un atzīts mūziķis, par ko liecina ne tikai piedalīšanās Preses ballēs, kur tika aicināti paši labākie mūziķi, bet arī 1927. gada 30. jūlija sludinājums par "Bremer-Kuhnemann salonkapelas godināšanas vakaru" viesnīcas "Jūrmala" restorānā. Savukārt 1928. gada vasarā kapelas benefices vakars aprakstīts avīzē "Aizkulises":

"Sestd., 25. aug. notika populārā orķestra Bremer-Kuhnemann benefice. Rīgas labākā orķestrī deviņus gadus jau strādā kopā 4 pirmklasīgi mūziķi: Bremers – vijolnieks, vācietis, Kuhnemann labs pianists, mūziķi Gribovs un Erchards. Orķestrs uzstājas ne tikai ar dejas mūziku, bet arī ar solo koncertiem, ko nav spējīgi darīt citi Rīgas deju orķestri. Abi orķestra vadītāji ir komponisti un sacerējuši daudz skaistu fokstrotu, sevišķi populārs "Kirpičiki". Orķestrs pelna 4500 rubļu dienā un par visu sezonu saņemšot ap pusmiljonu. Beneficē vislielāko piekrišanu ar pašsacerētām kuplejām guva Savickis, kurš dziedāja ne tikai skaistas sentimentālas vācu dziesmiņas, bet pieskārās arī politikai [..]. Orķestra vadītājs Bremers ir ne tikai liels dāmu draugs, bet arī kaislīgs mednieks. No medībām pārnāk ne tikai ar zobu sāpēm, bet arī ar bukiem un pīlēm. Orķestrs saņēma milzīgu puķu pušķi. Dejas turpinājas līdz plkst. 4 no rīta."

Avots: Veitners, Indriķis. Latvijas džeza vēsture. Rīga: Musica Baltica, 2018.

**

1939.11.23 Valdības Vēstnesis

PERSONA, kura 1. repatriācijas iecirknī, saskaņā ar 1939. g. līgumu par vācu tautības Latvijas pilsoņu repatriāciju, š. g. 21. novembrī atlaistas no Latvijas pavalstniecības.
Emīls Kīnemanis (Kūhnemann), dzim. 1890 g. 3. martā Rīgā, dzīvo Rīgā, Tallinas ielā.ls, 5. dz. • 128