Igors Jakovļevs

Igors Jakovļevs dzimis Rīgā.

Tēvs Nikolajs Jakovļevs, māte Valentīna Jakovļeva (dzimusi Maļceva).

Kad Igoram bija seši gadi, ģimene viņam sameklēja privātskolotājus (vācu pianists Hugo Štrauss, pianists un kritiķis Vsevolods Pastuhovs, prof. Zosts) un vēlāk māte kopā ar dēlu izpildīja klavieru skaņdarbus četrrocīgi. Mūzika saistīja viņu kopš bērnu dienām. Labi spēlēja arī volejbolu.

1948. gadā pēc Rīgas 22. vidusskolas beigšanas Igors Jakovļevs iestājās Latvijas Valsts universitātes Mehānikas fakultātē, kur nomācījās trīs semestrus.

1946. gadā iestājās Rīgas Jāzepa Mediņa mūzikas skolā, ko pabeidza 1950. gadā kā pirmais diplomētais saksofonists Latvijā (skolotājs Pēteris Reinojāns). No 1950. līdz 1955. gadam studēja mūzikas teoriju Latvijas Konservatorijā.

No 1955. gada jūlija līdz 1962. gada septembrim viņš strādāja Latvijas televīzijā (LTV). Igors Jakovļevs un komponists Ģederts Ramans bija Rīgas telecentra Televīzijas studijas pirmie skaņu režisori. Strādājot LTV, nodibināja estrādes ansambli, kas televīzijas un radio vajadzībām latviešu valodā ”pārtulkoja” citu PSRS republiku un ārzemju autoru dziesmas.

Jau studiju gados Igors Jakovļevs uzsāka pedagoģisko darbību – pasniedza mūzikas literatūru J. Mediņa mūzikas skolā (1953—1955), mūzikas teoriju E. Dārziņa mūzikas skolā (1955—1957) un Latvijas konservatorijā (1961—1962).

Ar 1962. gadu sākas visilgākais un noteikti arī nozīmīgākais radošās darbības periods viņa dzīvē – skaņu režisora darbs Rīgas kinostudijā (līdz 1995. gadam). Šajā laikā Igors Jakovļevs iesaistījās 42 mākslas filmu, neskaitāmu dokumentālo lentu, vairāk nekā 30 leļļu un animācijas filmu veidošanā.

Tostarp mākslas filmām

• „Tobago maina kursu”,
• "Purva bridējs" („Edgars un Kristīne”),
• „Mērnieku laiki”,
• „Gaisma tuneļa galā”,
• „Robina Huda bultas”,
• „Velna kalpi velna dzirnavās”,
• „Nāve zem burām”,
• „Teātris”,
• „Ilgais ceļš kāpās”,
• „Tarāns”, „
• Cilvēka bērns”.

Daudzām no tām arī komponēja mūziku.

Igors Jakovļevs četras reizes – 1980., 1984., 1986. un 1988. gadā - kļuva par nacionālās kino balvas „Lielais Kristaps” laureātu nominācijā „Labākais skaņu režisors”.

Līdzās darbam kinostudijā, iepazinies ar Gruzijas bērnu ansambli „Mziuri”, 1976. gadā rūpnīcas VEF Kultūras un tehnikas pilī izveidoja vokāli instrumentālo ansambli (VIA) „Rondino” un vadīja to līdz 1988. gadam. Kolektīvs kļuva par pirmo vokāli instrumentālo ansambli republikā, kura vokālisti un muzikanti bija skolēni. Tā repertuārā bija vairāk nekā 200 dziesmas un instrumentālie skaņdarbi.

VIA „Rondino” piedalījās Latvijas un centrālās televīzijās programmās, uzstājās Latvijas, Lietuvas un Gruzijas pilsētās, pārstāvēja Padomju savienību starptautiskajā jauniešu mūzikas festivālā Polijā (Bidgošcā, 1981). Par šā ansambļa audzēkņiem dažādos gados bija vēlākie ievērojamie mūziķi Dita Krenberga un Ilze Urbāne (flauta), Ivars Bajarūns ( klarnete, saksofons), Normunds Jakušonoks (tautas instrumenti), brāļi Ivo un Uģis Krūskopi, Edgars Saksons (sitamie instrumenti), Marija Naumova (vokāls) u.c.

Vairums Igora Jakovļeva muzikālo skaņdarbu sarakstīti 1960. – 70. gados. Tās ir dziesmas koriem, variācijas, prelūdijas un ekspromti klavierēm (ap 60). Viņš ir instrumentālo skaņdarbu, bērnu dziesmu un tautas dziesmu apdaru, kā arī mūzikas autors Rīgas Leļļu teātra, Latvijas Nacionālās operas uzvedumiem, dokumentālām un multiplikācijas filmām.

Pēc 1995. gada Igors Jakovļevs turpināja strādāt – vadīja vokāli instrumentālo ansambli Rīgas pārtikas rūpniecības tehnikumā, bija arī šīs mācību iestādes deju ansambļa koncertmeistars. Uzstājās audzēkņu priekšā arī pats, stāstot par savu profesiju, aicinot uz tikšanos bijušos kolēģus – Kārli Sebri, Eduardu Pāvulu, Arnoldu Burovu, Aloizu Brenču, Jāni Streiču u.c.

Igors Jakovļevs apglabāts Rīgas Pokrova kapos.