Elza Grāvīte - Plukša

24. februārī Alūksnes slimnīcā mūža pavediens pārtrūcis skolotajai, valodniecei un literātei, akadēmiskās organizācijas "Ramave" biedrei Elzai Grāvītei Plukšai. Viņa dzimusi Alūksnes pagasta Maltavniekos 1907.gada 27. jūnijā, mācījusies Zeltiņu draudzes skolā, Alūksnes vidusskolā, studējusi Angļu valodas institūta Pedagoģijas fakultātē, Rīgā. Strādājusi par ierēdni, bibliotēkāri Alūksnē, bet visilgāk par latviešu un angļu valodas skolotāju Alūksnes vidusskolā un Ziemeru septiņgadīgajā skolā. Filoloģijai un literatūrai Elza Grāvīte pievērsusies mācoties Alūksnes vidusskolā, kur tolaik par latviešu valodas skolotāju strādā pazīstamais rakstnieks Augusts Baltpurviņš. Viņa protekcijā nodibinās skolas literārais pulciņš "Potrimps" un tajā visrosīgāk darbojas trīs skolēni — vēlākais kreisais dzejnieks Pēteris Ķikuts, vēlākais ģermāņu literatūras docents Kārlis Plukšs un Elza Grāvīte. 1925. gadā Malienas ziņās (tām redaktors ir Rūdolfa Blaumaņa draugs un literārais audzēknis Kārlis Kraujiņš) parādās viņas pirmā publikācija - dzejolis "Skolēna skumjas". Tas un pēc tam arī citi dzejoļi parakstīti ar Īlijas, bet prozas darbiņi — ar Egras vārdu. Nezinu, kā ar stāstiem, bet, saliekot kopā visus Īlijas dzejoļus, iznāktu vesels krājums. Taču sagadījies tā, ka vairāk nekā dzejniece Īlija literatūrā pazīstama kritiķe Elza Grāvīte. Pēc apprecēšanās ar Kārli Plukšu viņa visbiežāk parakstās kā Elza Gāvīte Plukša. Recenzijas un raksti par literatūru viņai publicēti Izglītības Ministrijas Mēnešrakstā, Latvju Grāmatā, Daugavā.  Kārļa Egles rediģētajā Latviešu literātūras vēsturē, bet padomju varas gados — dažos rajonu laikrakstos, Skolotāju avīzē, Karogā. Rakstījusi viņa par Elzu Stērsti, Zentu Mauriņu, Kārli Štrālu, Augustu Baltpurviņu, Pēteri Ķikutu, gleznotāju Jēkabu Kazāku u.c. Sadarbībā ar Kārli Preisu sagatavota Klitijas izlase (iznākusi 1972. gadā) un Pētera Ķikuta izlase (nav izdota), kā arī monogrāfija par Kārli Kraujiņu (nav izdota). Vērtīgs ir Elzas Grāvītes-Plukšas ieguldījums latviešu dialektoloģijā: viņa vākusi sava dzimtā Malienas novada apvidvārdus. Elza Grāvīte-Plukša piederēja pie tiem latviešu kultūras cilvēkiem, kuru darbs padomju iekārtā netika pienācīgi novērtēts. Bet būtu labi, ja viņas atstātie rokraksti un arhīvs tiktu saglabāts vai nu Raiņa Literatūras vai Alūksnes novada muzejā.

Avots: Brīvā Latvija, 14.03.1994