Kārlis Preiss

Dzimis 1907. gada 9.novembrī Vitebskā, Baltkrievijā zemnieku ģimenē. Mācījies pedagoģiskajā tehnikumā Maskavā un Ļeņingradā (1924-1927). No 1932. līdz 1934. gadam viņš kļūst par mākslinieku un korespondentu „Sibīrijas Cīņā”. Šeit parādās gan viņa zīmējumi, gan korespondences par latviešu strādnieku un kolhoznieku dzīvi Sibīrijas plašumos. Vēlākajos gados K.Preiss studē krievu valodu un literatūru gan Novgorodā, gan Ļeņingradā un 1938. gadā pabeidz Ziemeļosetijas Pedagoģisko institūtu. 1935. gadā žurnāls „Celtne” publicē viņa rakstu „Antīkā literatūra un šodiena”. Pēc tam viņa publicista darbā seko 19 gadus ilgs pārtraukums. Tas ir pats smagākais posms viņa dzīvē. Visi latviešu izdevumi, kas iznāk Padomju Savienībā, ir slēgti. Viņa skolotāji un ievadītāji literatūras un mākslas pasaulē – Eduards Salenieks, Kārlis Pelēkais, Konrāds Jokums, Jānis Eiduks, Voldemārs Voss un daudzi citi – arestēti.
K.Preiss turpina strādāt par pedagogu gan Ziemeļosetijā, gan Gruzijā un 1945. gadā ierodas Latvijā. No 1946. līdz 1954. gadam viņš vada latviešu valodas un literatūras katedru Cēsu skolotāju institūtā, no 1954. līdz 1975. gadam strādā Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā.
Sastājis A.Kadiķa-Groznija „Rakstu izlasi” (1956), P.Svira „Izlasi” (1960), E.Šillera dzejoļu izlasi „Mana dziesma” (1973) u.c. rakstnieku darbu izlases. Kopā ar H.Rukšānu sakārtojis „Latviešu dzejas antoloģijas” 6 sējumus (1973).
Viņš ļoti rūpīgi izpētījis Raiņa, A.Pumpura un igauņa rakstnieka A.Kicberga dzīvi un darbību Daugavpilī un tās apkārtnē un publicējis par to rakstus presē. Viņš veicis vēl vienu milzu darbu – sastādījis M.Ļermontova latviešu valodā iznākušo darbu bibliogrāfiju.
Pavisam savā mūžā K.Preiss gan republikas, gan Vissavienības presē publicējis ap 280 rakstu par literatūras un mākslas jautājumiem. Ilgajos pētniecības gados viņš izveidojis un saglabājis bagātīgu arhīvu.
Miris 1990. gadā.