Ziedonis Jansons

Šodien, 6.augustā, uzzināju, ka Debesīs aizgājis mans un mūsu labs draugs Ziedonis Jansons. Stiprs, taisnīgs un labestīgs cilvēks. Viņam būtu 85 gadi 17.augustā...

Viņš bija lauksaimnieks, kādreiz mēģināja iesaistīties partiju darbā, taču vīlās. Ziedonis bija mīlošs vīrs, tēvs un vectēvs. Liels dabas draugs un Latvijas patriots.

Mēs katru gadu vasarā braucām pie viņa uz Vidzemi, uz Augulienas ezeru. Siltā uzņemšana, mēnesnīca virs ezera, stāsti un pasakas "iz dzīves", Dacīte, viņa sieva, mīļā dakterīte, mūs visus apmīļojusi, vakaros vedināja savu vīru augšā, uz mājām, bet Ziedonis allaž vēlējās "vēl mazliet" palikt pie mums: paies taču gads, kad atkal tiksimies, un tas ir ilgi... 

Šovasar Ziedonis sasirga. Manī bija kaut kāda nojauta, ka... šogad nesatiksimies. Tikpat savāda bija mana nojauta pirms astoņiem gadiem, kad pie Ziedoņa un Daces pēdējoreiz ciemojāmies mēs divatā - es un mans Aivars Brīze. Bija nojauta, ka vairs netiksimies šādā sastāvā. Tā arī notika: Aivars aizgāja Viņsaulē 2013. gada rudenī. Bet Ziedonis aizgāja aizviņnakt, Dacītes noglāstīts un samierināts. "Mēs taču vienmēr runājām - Ziedonis un Aivars, es un tu, - mēs esam kopā, mēs jūtam cits citu," tā Dacīte.

Nu viņi abi - Ziedonis un Aivars - debesu ezeros makšķerē, brauc ar ūdensmoci un gudri pārspriež politiku. Bez mums.

Bet mēs jūs mīlam tik un tā. Un jūs tagad stāvat par un pār mums.
Mēs tiksimies, mīļie. Mēs izstāstīsim, kā mums bija bez jums.
Kādreiz...

Elita Veidemane