Jānis Pīpiņš

Pagājušajā nedēļā savā dzīves vietā Lježā, Beļģijā, atrasts miris Jānis Pīpiņš, jaunatnes darbinieks un žurnālists, satīriskā žurnāla Rūgtais Apīnis redaktors. Aizgājēja māti bij. Saeimas deputāti Bertu Pīpiņu deportēja okupanti, un viņa mira izsūtījumā. (Londonas avīze, 21.03.1975)

-----

Pēc 1. Rīgas Valsts ģimnāzijas beigšanas Jāni iesauc armijā un, karam beidzoties, viņš nonāk Vācijā. Trimdas tālākās gaitas viņu noved Beļģijā, kur sākuma gados dienišķā maize jāpelna ogļraktuvēs. Vēlākos gados viņš saistās atbildīgā darbā Lježas universitātes zinātnisko publikāciju apgādā, kur uzņemas apgāda tehniskā vadītāja pienākumus.

Saistošu atmiņu sēriju par savām skolas gaitām un piedzīvojumiem kara gados publicējis jaunatnes žurnālā Mēs. Aizgājušajā gadā īstenojās viņa klusais sapnis atsākt trimdas vienīgā satīras žurnāla Rūgtais Apīnis iznākšanu. Tas piedzīvoja trīs numurus, un Jānim bija daudzi plāni, kā nostabilizēt žurnāla iznākšanu un saistīt pie tā satīriķus, it sevišķi jaunāko paaudzi.

Draugi Pīpiņjāni pazīst kā nepārspējamu humoristu, kas katrā atgadījumā spēja saskatīt kādu jautrību. Daudziem vēl atmiņā viņa dibinātā velnu dzinēju apvienība «Aizgalds-C». Viņa labsirdīgā un bezbēdīgā dzīves uztvere pielipa un spēja izvilināt smieklus pat no lielākā pesimista. Ležjā Jāni pazina visā pilsētā. Beļģi viņu atzinīgi dēvēja par Jean Letton.
Viņa viesmīlību baudījuši neskaitāmi latvieši, kas, Beļģijai caurbraucot, parasti iegriezās pie Jāņa, lai iedzertu alus kausu, padzītu velnu un izbaudītu Lježas bohēmisko gaisotni. Jānis bija iemīļots plašās aprindās — viņa 50 gadu jubilejā viesu starpā bija sastopami visi sabiedrības slāņi, sākot ar «saules bērniem» dungriņos līdz slaveniem māksliniekiem vakara tērpos. Savu gadu nastu viņš neizjūta — par to allaž smējās un teica, ka nejūtoties vecāks par 20 gadiem. Viņa nāve nāca negaidīti, un esam zaudējuši vienu no retajiem sirdscilvēkiem.