Ermanis Pīpiņš-Vizulis

No 1882. gada dzīvojis Ēdoles pagasta Bāliņos.

Mācījies Ēdoles pagasta skolā no 1882. gada līdz 1886. gadam ,

Kuldīgas ministrijas skolā no 1886. gada līdz 1888. gadam ,

K.Kreima privātskolā Ēdolē no 1888. gada līdz 1889. gadam un

Baltijas skolotāju seminārā Kuldīgā no 1889. gada līdz 1893. gadam.

Strādājis par skolotāja palīgu pie Apsīšu Jēkaba Vecgulbenes draudzes skolā no 1893. gada līdz 1896. gadam ,

vēlāk par skolotāju Mālupes pagastskolā no 1896. gada līdz 1898. gadam un

Alsungas ministrijas skolā no 1898. gada līdz 1905. gadam.

No 1905. gada bijis Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas referents un pievērsies literatūrkritikai . 1905. gadā laikraksta "Dienas Lapa" redakcijas loceklis ,

no 1906. gada līdz 1907. gadam laikraksta"Mūsu laiki" redaktors ,

no 1907. gada līdz1908. gadam laikraksta " Rīgas Apskats" redakcijas loceklis ,

no 1909. gada līdz 1914. gadam laikraksta "Jaunā Dienas Lapa" redaktors.

Vienlaikus strādājis par latviešu valodas un literatūras skolotāju dažādās skolās un kursos.

No 1909. gada līdz 1911. gadam bijis žurnāla "Izglītība",

no 1912. gada līdz 1915. gadam žurnāla "Domas" un

no 1915. gada līdz 1918. gadam laikraksta "Jaunais Vārds" redaktors. Latvijas Tautas padomes loceklis.

1918. gadā vācu okupācijas laikā ieslodzīts koncentrācijas nometnē.

20. gados darbu literatūrkritikā pārtraucis.

1921. gadā kopā ar J. Upmani Rīgā nodibinājis tipogrāfiju.

Avots: LNB