Igors Šuvajevs

Piektdien, 12. aprīlī miris latviešu filosofs, Latvijas Universitātes (LU) profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) īstenais loceklis Igors Šuvajevs, pavēstīja viņa ģimene.

Šuvajevs dzimis 1963. gada 7. aprīlī Priekulē.

Akadēmiķis publicējis 16 monogrāfijas, sastādījis, tulkojis un komentējis vairāk par 50 grāmatām. Viņa galvenās pētnieciskās intereses bija filosofijas vēsture un biopolitikas problemātika, ētika un dzīvesmākslas filosofija, psihoanalīze un tās vēsture Latvijā.

Tāpat viņš ir lasījis lekciju kursus LU, Prāgas Kārļa universitātē, Latvijas Mākslas akadēmijā, Ventspils Augstskolā un citur.

Pēdējā laikā publicētas tādas viņa monogrāfijas kā "Marginālijas" (2023), "Rūpēs par dvēseli" (2019), "Individuālpsiholoģija Latvijā" (2019), "Krievijas homo imperii" (2015), "Laika raksturojums" (2013). Viņš ir arī tulkojis filosofijas klasikas un mūsdienu autoru darbus. Publicējis darbus par psihoanalīzi Latvijā un izdevis komentētus psihoanalīzes klasiķu darbus.

Filosofs saņēmis divas starptautiskas balvas - Austrijas Goda krustu zinātnē un mākslā 2015. gadā un Eiropas Zinātņu un mākslas akadēmijas balvu "Felix" 2001. gadā.

2024. gadā Šuvajevam piešķirta LZA Teodora Celma vārdbalva filosofijā par grāmatām "Marginālijas" un "Rūpēs par dvēseli".