Pēteris Laķis
- Дата народження:
- 01.11.1952
- Дата смерті:
- 14.11.2003
- Категорії:
- Депутат Парламенту, Депутат Сейму Латвійської Республіки, Заступник, Комуніст, Політик, Підприємець, Ректор, громадський діяч
- Громадянство:
- латиш
- Кладовище:
- Cimetière de la Forêt (Riga)
Pēteris Laķis was born 01.11.1952. he was active in social activities , businesmanand participated in different activities in the territory of Latvia until 2003.
According to information from SIA Lursoft, and to publications from mass-media and internet, Pēteris Laķis was related to following organisations:
- Rīgas Latviešu biedrība
- Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanas biedrība
- ""Letonikas fonds""
- Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ""KULTŪRLAIKS""
- Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ""PROGNOZE""
- Latvijas Sabiedrības konsolidācijas fonds
- Prezidenta Gunta Ulmaņa fonds
- Sabiedriskā organizācija ""AKADĒMISKAIS KLUBS""
He died at the age of 51 years, in 2003.
More information about person with name Pēteris Laķis you could find in News Library news.lv. NB! All persons with the same name would be found.
His / her died in Latvia, in Rīga
Sources: Mass-media, internet resources, news.lv, lursoft.lv
Джерело: wikipedia.org, lursoft.lv
| назва | з | до | зображень | мови | |
|---|---|---|---|---|---|
 | Rīgas Valsts 3. ģimnāzija | 01.09.2010 | lv |
| Iм'я зв'язок | Тип відносин | Опис | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Rita Laķe | Мама | |
| 2 | Pēteris Lapiņš | Відносний | ||
| 3 |  | Andrejs Krastiņš | Коллега | |
| 4 |  | Aigars Jirgens | Коллега | |
| 5 |  | Vilis Seleckis | Коллега | |
| 6 |  | Gundars Bērziņš | Коллега | |
| 7 |  | Rišards Labanovskis | Коллега | |
| 8 |  | Аусма Кантане-Зідоне | Коллега | |
| 9 |  | Rolands Rikards | Коллега | |
| 10 |  | Imants Daudišs | Коллега | |
| 11 |  | Oļģerts Dunkers | Коллега | |
| 12 |  | Leonards Stašs | Коллега | |
| 13 |  | Janis Freimanis | Коллега | |
| 14 |  | Andris Līgotnis | Коллега | |
| 15 |  | Ita Kozakeviča | Коллега | |
| 16 |  | Lubova Zile | Коллега | |
| 17 |  | Eduards Berklavs | Коллега | |
| 18 |  | Leons Bojārs | Коллега | |
| 19 |  | Romanas Apsitis | Коллега | |
| 20 |  | Gundars Valdmanis | Коллега | |
| 21 |  | Modris Lujāns | Коллега | |
| 22 |  | Vilnis Zariņš | Коллега | |
| 23 |  | Inese Birzniece | Коллега | |
| 24 |  | Ivars Ķezbers | Коллега | |
| 25 |  | Ilmārs Bišers | Коллега | |
| 26 |  | Ingrīda Ūdre-Latimira | Коллега | |
| 27 |  | Atis Kramiņš | Коллега | |
| 28 |  | Jānis Straume | Коллега | |
| 29 |  | Alberts Bels | Коллега | |
| 30 |  | Igors Šuvajevs | Коллега | |
| 31 |  | Emerita Buķele | Коллега | |
| 32 |  | Andrejs Cīrulis | Знакомый | |
| 33 |  | Pēteris Pētersons | Знакомый | |
| 34 |  | Jānis Škapars | Единомышленник |
07.10.1988 | Notiek tautas manifestācija «Par tiesisku valsti Latvijā" Mežaparkā
08.10.1988 | Izveidota Latvijas Tautas Fronte
Latvijas Tautas fronte bija sabiedriski politiska kustība un organizācija Latvijas PSR un Latvijā Atmodas laikā no 1988. gada. Pēc 5. Saeimas ievēlēšanas 1993. gadā tā darbojās kā mazietekmīga organizācija. Likvidējās 1999. gadā.
06.02.1989 | LTF lietošanā tiek piešķirta ēka Vecrīgā
1989.gada 6.februārī ar Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu LTF (Latvijas Tautas Fronte) lietošanā tiek piešķirta ēka Vecpilsētas ielā 13/15. Vēl viens piemērs, kā izpildvara netieši sāka dot atbalstu sabiedrības pilsoniskai aktivitātei ceļā uz neatkarības atjaunošanu.
02.06.1989 | Laikrakstā "Padomju Jaunatne" tiek publicēts LTF aicinājums
18.03.1990 | Latvijas PSR Augstākās padomes vēlēšanas
04.05.1990 | Restoration of Independence of the Republic of Latvia
21.08.1991 | Latvija pieņem konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu
Augusta pučs (krievu: Августовский путч) bija neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums Padomju Savienībā 1991. gada 19.—21. augustā ar mērķi gāzt prezidentu Mihailu Gorbačovu un izbeigt viņa uzsākto valsts demokratizācijas procesu, kā arī nepieļaut Savienības līguma, kas paredzēja reformēt Padomju Savienību, parakstīšanu. LR AP pieņēma Konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kurā noteica, ka tālākas sarunas ar PSRS varas un pārvaldes iestādēm par neatkarības atjaunošanu vairs nav iespējamas
