Andris Līgotnis

Jurists, politiķis, valsts darbinieks, aktīvs Atmodas notikumu dalībnieks. Dzimis 1959. g. 24. aprīlī Cēsīs grāmatvedes un santehniķa ģimenē. Traģiski miris (izdarot pašnāvību nošaujoties) 1997. g. 14. decembrī. Nozīmīgs un neizskaidrots fakts ir tas, ka mēnesi iepriekš nošaujoties savu dzīvi beidza viņa kolēģis CVK iepriekšējais vadītājs A. Kramiņš. Pēc A. Kramiņa nāves A. Līgotnis bija izvirzīts par jauno CVK vadītāju.

Mācības sācis Cēsu 2. astongadīgajā skolā, vienlaikus mācoties arī sporta skolas slaloma sekcijā.

1968. gadā kopā ar māti pārcēlies uz dzīvi Rīgā, kur mācījies N. Draudziņas 7. vidusskolā.

Beidzot 8. klasi, raksturots šādi: klases kolektīvā iekļaujas ļoti labi, biedru vidū ir liela autoritāte, pieklājīgs, ar labu humora izjūtu, fizisko darbu veic apzinīgi, pat ja tas nepatīk, apdāvināts, sekmes labas un teicamas, padodas matemātika, literatūra, interesējas par mākslu un sportu, nodarbojas ar airēšanu un peldēšanu, krāj markas. No mazotnes mīlējis grāmatu un labprāt zīmējis. Arī sportā guvis labus rezultātus.

Pēc 8. klases beigšanas pārgājis mācīties uz Rīgas 6. vidusskolu. Par labām sekmēm un sabiedrisko darbu ieskaitīts grupā braucienam uz Vācijas Demokrātisko Republiku. Skolā veicis militāri patriotiskās audzināšanas pienākumus kā komjaunatnes biroja pārstāvis. Vidusskolas pēdējās klasēs blakus sportam iesaistījies arī sarīkojumu dejās, rakstījis dzejoļus, zīmējis portretus. Šai laikā viņam bijis skaidri nosprausts mērķis - kļūt par juristu, un 1977. gadā viņš uzņemts LVU Juridiskajā fakultātē, kur paralēli mācījies arī Sabiedrisko profesiju fakultātē un ieguvis profesiju - lektors (padomju tiesību propagandists), praktizējies Čehoslovākijā; bez tam turpinājis trenēties smaiļošanā un nodarboties ar karatē. Vasaras brīvdienās strādājis sporta nometnē "Priedkalne" par pedagogu un pionieru nometnē "Liesma" par vecāko pionieru vadītāju, tā papildinot ģimenes pieticīgo budžetu.

1982. gadā ar izcilību beidzis LVU Juridisko fakultāti un sācis strādāt Balvu rajona prokuratūrā.

1987. gadā iesaukts obligātajā dienestā PSRS Bruņotajos spēkos un nonācis Karēlijā.

Pēc atgriešanās no armijas 1989. gadā sācis strādāt par advokātu Rēzeknē. Bijis PSKP biedrs.

Sākoties Atmodai, iesaistījies Latgales politiskajā dzīvē. Balvu LTF nodaļa viņu raksturojusi kā cilvēku ar karstu sirdi, juristu ar vēsu prātu, tālredzīgu politiķi, kas nebaidās paust savu viedokli un aizstāvēt tautas intereses.

1990. gadā ievēlēts par AP deputātu, 1993. gadā - par 5. Saeimas deputātu. Bijis Aizsardzības un iekšlietu komisijas loceklis, pēc tam tās priekšsēdētājs, kā arī Nacionālās drošības padomes loceklis, vēlāk - Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs.

Kopš 1993. g. - savienības "Latvijas ceļš" biedrs.

Sadzīvē bijis noslēgts. Nodarbojies ar skriešanu, vēlāk ar soļošanu. Dažkārt piedalījies arī smaiļošanas sacensībās, mīlējis uzskicēt kāda kolēģa portretu. Daudz darba ieguldījis vectēva zemnieku saimniecības atjaunošanā. Vairākus gadus viņu mocījusi smaga slimība, arī politikā un sadzīvē nereti juties vientuļš, kādēļ dzīvi beidzis traģiski. Līgotnis nošāvās 14. decembrī, būdams savā Rīgas dzīvoklī.

Avots: "4.maijs. Rakstu, atmiņu un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju". Dr. habil. Tālava Jundža redakcijā. Fonds Latvijas Vēsture. 2000. 2000.gada augusts