ua

Andrejs Krastiņš

Добавить новую картинку!
Дата народження:
06.05.1951
Дата смерті:
19.05.2008
По батькові:
Viktors
Категорії:
, , Адвокат, Депутат Сейму Латвійської Республіки, Міністр, Юрист, слідчий
Громадянство:
 латиш
Кладовище:
Rīgas 2. Meža kapi (Braslas kapi)

Andrejs Krastiņš (1951. gada 6. maijs — 2008. gada 19. maijs) bija latviešu politiķis un jurists, Latvijas iekšlietu un aizsardzības ministrs.

Krastiņš bija dzimis 1951. gada 6. maijā Rīgā. 1966. gadā viņš pabeidza Rīgas 9. astoņgadīgo skolu, trīs gadus vēlāk — Rīgas 50. vidusskolu, kur pastiprināti apguva angļu valodu, kas politiskajā darbā deva milzīgas priekšrocības attiecībā pret pārējiem, jo nopsiedošais vairums no svešvalodām zināja tikai krievu valodu.. 

1974. gadā pabeidzis Latvijas Universitātes juridisko fakultāti. 

Līdz 1980. gadam bijis izmeklētājs un Izmeklēšanas nodaļas priekšnieka vietnieks Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldē un Jūrmalas Iekšlietu daļā.

No 1983. līdz 1990. gadam darbojies Latvijas PSR advokātu kolēģijā. No 1978. līdz 1986. gadam, kā daudzi profesionāļi un sabiedriski aktīvi cilvēki, Andrejs Krastiņš bija arī PSKP biedrs, taču, sākoties Atmodas laikam, tika izslēgts par nepiedalīšanos partijas organizācijā un biedra naudas nemaksāšanu. 

1988. gadā iestājies LNNK. Ticis ievēlēts partijas padomē un valdē, tur darbojies līdz partijas apvienošanai ar kustību Tēvzemei un Brīvībai 1997. gadā. Atmodas laikā darbojies arī Latvijas Tautas frontē, bijis viens no LTF Vidzemes priekšpilsētas nodaļas dibinātājiem. 1989. gadā piedalījies LTF 2. programmas izstrādāšanā. 1990. gadā kā LNNK un LTF pārstāvis ievēlēts LPSR Augstākajā padomē. bijis AP priekšsēdētāja vietnieks. 1988.gadā - arī viens no LJB dibināšanas kongresa dalībniekiem.

Andrejs Krastiņš bija viens no 1990. gada 4. maijā pieņemtās Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācijas autoriem, sarakstījis vairākus deklarācijas pantus un vadījis tās pieņemšanu LTF frakcijas sēdē. Krastiņš vēlāk ievēlēts 5. Saeimā no LNNK saraksta, bijis priekšsēdētāja Anatolija Gorbunova vietnieks. 

Atmodas laikā

1988. gadā iestājies LNNK. Ticis ievēlēts partijas padomē un valdē, tur darbojies līdz partijas apvienošanai ar kustību Tēvzemei un Brīvībai 1997. gadā. Atmodas laikā darbojies arī Latvijas Tautas frontē, bijis viens no LTF Vidzemes priekšpilsētas nodaļas dibinātājiem. 1989. gadā piedalījies LTF 2. programmas izstrādāšanā. 

1990. gadā kā LNNK un LTF pārstāvis ievēlēts LPSR Augstākajā padomē, bija Latvijas Republikas AP priekšsēdētāja vietnieks. Andrejs Krastiņš bija viens no 1990. gada 4. maijā pieņemtās Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas deklarācijas autoriem, sarakstīja vairākus deklarācijas pantus un vadīja tās pieņemšanu LTF frakcijas sēdē.

1991. gada Barikāžu laikā Andrejs Krastiņš vadīja LR Augstākās padomes aizsardzības štābu, viņa vietnieki bija Odisejs Kostanda un Tālavs Jundzis.

Andrejs Krastiņš piederēja pie radikālu uzskatu un rīcības politiķiem. 

1992. un 1993. gadā Krastiņš piedalījās ASV valdības un Luiziānas universitātes kursos par cīņu pret terorismu un krīzes situāciju vadību. 1994. gada jūlijā pēc Birkava valdības demisijas prezidents Guntis Ulmanis virzīja Krastiņu premjerministra amatam, tomēr viņa piedāvāto valdību Saeima neapstiprināja.

A. Krastiņš ievēlēts arī 6. Saeimā, bijis Starpparlamentu savienības Latvijas nacionālās grupas prezidents. Šķeēes 1. un 2. Ministru kabinetā pildījis Ministru prezidenta biedra un aizsardzības ministra pienākumus. Viņš atkāpās no amata pēc tam, kad sākās skandāls par aizsardzības ministrijas ar degvielas iegādi saistītiem darījumiem ar Jūlijam Krūmiņam piederošo Latvijas kompāniju "Man-Tess". 

Vēlāk Guntara Krasta ministru kabinetā kļuvis par iekšlietu ministru, bet 6. Saeimā bijis arī Saeimas LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas priekšsēdētājs. 

1996. gada martā Krastiņu ievēlēja par LNNK priekšsēdētāju.

Krastiņš ir bijis Latvijas valsts un oficiālo delegāciju vadītājs un dalībnieks daudzās pasaules valstīs. Viņš ir bijis arī Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas loceklis (no 1982. gada) un zvērinātu advokātu biroja "A. Krastiņš un R. Hlevickis" vadītājs.

2002. gadā Andrejs Krastiņš kandidēja 8. Saeimas vēlēšanās no apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK saraksta, bet netika ievēlēts. 2003. gadā pievienojās Tautas partijai. 

Krastiņš nomira 2008. gada 19. maijā pēc ilgas slimības. Viņa vietu Rīgas Domē ieņēma Raimonds Vilde.[ Andrejam Krastiņam 2000. gadā ir ticis piešķirts III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis. Viņš ir ieguvis 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, Dānijas Karalistes 1. pakāpes Danenborgas ordeņa Komandora lielkrustu un vairākas LR Iekšlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas, LR Drošības dienesta goda zīmes.

wikipedia

1992. gadā uz tā saukto „balto berešu” – par Augstākās padomes apsargiem pārveidotā Pirmā policijas bataljona – bāzes tika izveidots Valsts drošības dienests (DD), par kura pirmo vadītāju kļuva Juris Vectirāns, kura amats pirms bataljona komandiera posteņa bija Pārlielupes cietuma priekšnieka vietnieks.

Teorētiski dienestam vajadzēja nodarboties ar valsts institūciju un diplomātisko pārstāvniecību apsardzi, taču praksē tas nereti pievērsās arī informācijas vākšanai, ieskaitot pat Krievijas armijas aktivitāšu novērošanu utt. Augstākās padomes prezidija 1992. gada jūnijā apstiprinātais DD nolikums pāris gadus tika slēpts no sabiedrības, bet, kad beidzot nonāca atklātībā, izrādījās, ka dienesta galveno uzdevumu vidū minēta arī pretizlūkošana, informācijas vākšana un analīze, sadarbība ar ieinteresēto valstu specdienestiem un valsts noslēpumu aizsargāšana.

Loģiski, ka arī DD struktūrā bija gan pretizlūkošanas pārvalde, gan ārējās novērošanas pārvalde, gan speciālo uzdevumu vienība. Turklāt nolikumā brīnumu lietas bija sarakstītas arī par dienesta funkcijām, pienākumiem un jo īpaši tiesībām, kuru vidū, bija piemēram, tiesības lietot arī „fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus, roku dzelžus, durkļus, dunčus, zobenus, sasiešanas līdzekļus, stekus, asaras izraisošas vielas, speciālas krāsvielas, psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņu ierīces, ierīces likumpārkāpēju ieņemto telpu atvēršanai, šķēršļu sagraušanas un transporta piespiedu apstādināšanas līdzekļus, ūdensmetējus, bruņumašīnas, helikopterus un citus speciālos transportlīdzekļus, kā arī dienesta suņus un zirgus”.

Jau drīz vien DD plašās pilnvaras radīja labi saprotamu politiķu uztraukumu. Par DD „krusttēvu” un aizbildni tika uzskatīts Augstākās Padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš, tādēļ ne viens vien politiķis bažījās, ka dienesta savāktā informācija (un ne tikai tā vien, kas attiecas tieši uz parlamenta apsardzes jautājumiem) taisnā ceļā nonāk pie parlamenta otrās personas. Situāciju vēl jo kuriozāku padarīja fakts, ka pirmo gadu DD darbībai likumīga pamata nemaz tā īsti nebija, jo dienesta darbu reglamentēja nevis likums, bet tikai jau minētais AP prezidija nolikums.

pietiek.com

L. Lapsa, S. Metuzāls, K. Jančevska
14.11.2010.

немає місць

    loading...

        Iм'я зв'язокТип відносинДата народженняДата смертіОпис
        1
        Viktors KrastiņšБатько03.02.191523.09.1998
        2Atis KramiņšAtis KramiņšКоллега30.05.194704.11.1997
        3Gundars ValdmanisGundars ValdmanisКоллега08.10.194001.01.2005
        4Vilnis EglājsVilnis EglājsКоллега19.06.193803.10.1993
        5Mavrik VulfsonMavrik VulfsonКоллега07.01.191808.03.2004
        6Ainārs RitenbergsAinārs RitenbergsКоллега13.12.194315.06.2007
        7Andris LīgotnisAndris LīgotnisКоллега24.04.195914.12.1997
        8Aigars JirgensAigars JirgensКоллега02.11.196016.03.2005
        9Vija JākobsoneVija JākobsoneКоллега15.11.193431.01.2012
        10Roberts JurdžsRoberts JurdžsКоллега11.04.196309.12.2002
        11Andris GrūtupsAndris GrūtupsКоллега05.05.194915.06.2014
        12Inta BaltinaInta BaltinaКоллега09.06.196414.05.2014
        13Eduards  BerklavsEduards BerklavsКоллега15.06.191425.11.2004
        14Edmunds TreijsEdmunds TreijsКоллега23.07.195029.10.2012
        15Ivars ĶezbersIvars ĶezbersКоллега30.03.194423.04.1997
        16Raimonds BluķisRaimonds BluķisКоллега02.03.195621.02.2002
        17Imants ZiedonisImants ZiedonisКоллега03.05.193327.02.2013
        18Zigurds KrastiņšZigurds KrastiņšКоллега17.07.196202.10.2018
        19
        Dzidris SepsКоллега07.05.192831.05.1996
        20Lubova ZileLubova ZileКоллега03.01.192814.07.2016
        21Ita KozakevičaIta KozakevičaКоллега03.07.195528.10.1990
        22Паулс  ПутніньшПаулс ПутніньшКоллега12.11.193701.12.2018
        23Valdis KrisbergsValdis KrisbergsКоллега31.01.194426.09.2018
        24Brigita ZeltkalneBrigita ZeltkalneКоллега29.12.193706.06.2014
        25Aivars NiedreAivars NiedreКоллега29.01.193115.01.2018
        26Jānis RozenbergsJānis RozenbergsКоллега16.04.193616.03.2012
        27Ervids GrinovskisErvids GrinovskisКоллега15.01.192517.03.2004
        28Larisa LaviņaLarisa LaviņaКоллега27.10.195111.08.1998
        29Paulis  KļaviņšPaulis KļaviņšКоллега01.03.192827.01.2016
        30Pēteris LaķisPēteris LaķisКоллега01.11.195214.11.2003
        31Oskars GrīgsOskars GrīgsКоллега20.01.194321.04.2017
        32Ilmārs BišersIlmārs BišersКоллега01.11.193012.05.2011
        33Roberts MilbergsRoberts MilbergsКоллега15.08.194200.04.2016
        34Viktors SkudraViktors SkudraКоллега10.07.194322.05.2011
        35Aivars BerķisAivars BerķisКоллега24.09.193601.02.2020
        36Ivars SilārsIvars SilārsКоллега28.04.193829.08.2019
        37Gunita PikmaneGunita PikmaneКоллега06.08.197305.03.2021
        38Viktors DinēvičsViktors DinēvičsКоллега25.02.193305.05.2018
        39Aleksejs    VidavskisAleksejs VidavskisКоллега19.09.194301.07.2020
        40Ainārs PlatacisAinārs PlatacisКоллега30.08.196624.05.2010
        41Aleksandrs OgurcovsAleksandrs OgurcovsКоллега21.06.193917.02.2017
        42Emerita BuķeleEmerita BuķeleКоллега14.08.194127.09.2023
        43Vaira  PaegleVaira PaegleКоллега06.07.194214.06.2019
        44Jānis  KrūmiņšJānis KrūmiņšКоллега26.06.195520.04.2021
        45Pēteris Kārlis ElfertsPēteris Kārlis ElfertsКоллега29.01.196128.05.2021
        46Māris GrīnblatsMāris GrīnblatsКоллега05.01.195514.03.2021
        47Jānis GailisJānis GailisКоллега20.04.194914.03.2020
        48Vents BalodisVents BalodisКоллега19.11.196317.05.2023
        49Mariss AndersonsMariss AndersonsКоллега21.04.195704.03.2021
        50Māris PomerancisMāris PomerancisКоллега27.07.196023.11.2020
        51Gundars BērziņšGundars BērziņšКоллега26.09.195906.01.2023
        52Gvido ZemriboGvido ZemriboКоллега26.12.193206.08.2021
        53Inese BirznieceInese BirznieceКоллега25.05.195127.10.2022
        54Pēteris TabūnsPēteris TabūnsКоллега20.01.193719.09.2020
        55Rišards LabanovskisRišards LabanovskisКоллега15.02.194020.09.2022
        56Andris  BuiķisAndris BuiķisКоллега15.03.193906.10.2022
        57Uģis GrūbeUģis GrūbeКоллега05.03.195707.04.2022
        58Romanas  ApsitisRomanas ApsitisКоллега13.02.193917.02.2022
        59Rolands RikardsRolands RikardsКоллега15.12.194203.02.2022
        60Ояр Эрiк КалниньшОяр Эрiк КалниньшКоллега22.10.194914.10.2021
        61Lennart MeriLennart MeriЗнакомый29.03.192914.03.2006
        62
        Elmārs SiliņšЗнакомый27.09.193711.03.2020
        63Jānis LaukrozeJānis LaukrozeЗнакомый19.07.193215.10.2001
        64Janis ApelisJanis ApelisЗнакомый08.06.194209.09.2014
        65Visvaldis LācisVisvaldis LācisЧлены одной партии12.03.192418.04.2020
        66Dainis StaltsDainis StaltsЧлены одной партии03.01.193912.04.2014
        67Ludis SkostaLudis SkostaЕдиномышленник30.08.193624.05.2009

        16.10.1919 | Tiek dibināta LU Juridiskā fakultāte

        Розмістити спогади

        10.07.1988 | Nodibināta Latvijas Nacionālās Neatkarības Kustība (LNNK)

        Розмістити спогади

        06.02.1989 | LTF lietošanā tiek piešķirta ēka Vecrīgā

        1989.gada 6.februārī ar Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu LTF (Latvijas Tautas Fronte) lietošanā tiek piešķirta ēka Vecpilsētas ielā 13/15. Vēl viens piemērs, kā izpildvara netieši sāka dot atbalstu sabiedrības pilsoniskai aktivitātei ceļā uz neatkarības atjaunošanu.

        Розмістити спогади

        28.05.1989 | Nacionālā teātra zālē notiek LNNK otrais kongress

        Розмістити спогади

        18.03.1990 | Latvijas PSR Augstākās padomes vēlēšanas

        Розмістити спогади

        23.04.1990 | LR Pilsoņu Kongresa vēlēšanas

        1990. gada 8.-23. aprīlī notika LR Pilsoņu Kongresa vēlēšanas, kurās 707 772 iedzīvotāji (678 862 pilsoņi un 28 910 pilsoņu kandidāti) ievēlēja 232 delegātus

        Розмістити спогади

        04.05.1990 | Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana

        Розмістити спогади

        13.01.1991 | Notiek Latvijas Tautas Frontes Domes izsludinātā Vislatvijas tautas manifestācija

        Latvijas Tautas Frontes Dome izsludina Vislatvijas tautas manifestāciju, lai 13. janvārī atbalstītu likumīgi (gan vēl pēc okupācijas laika likumiem) ievēlēto valdību, kā arī pieņēma lēmumu apsargāt stratēģiski svarīgākos objektus.

        Розмістити спогади

        20.01.1991 | Uzbrukums Latvijas Iekšlietu ministrijai

        1991.gada 20.janvārī notiek demonstrācijas Maskavā Baltijas aizstāvībai, tajās piedalās ap 100 000 cilvēku. Tiek izvirzīta prasība pēc M. Gorbačova, D. Jazova, B. Pugo, VDK priekšsēdētāja V. Krjučkova demisijas sakarā ar Viļņas upuriem. Šajā dienā, kad nolemts pamazām Barikādes Rīgā noņemt, notiek uzbrukums Latvijas Iekšlietu ministrijai. Šī ir diena, kurā krita Podnieka komanda, kā arī citi Neatkarības aizstāvji. Mūžīga piemiņa viņiem.

        Розмістити спогади

        18.11.1992 | Andreja Jansona no jauna veidotā Jelgavas Atbrīvošanas cīņu pieminekļa "Lāčplēsis un Melnais bruņinieks" atklāšana

        Розмістити спогади

        05.06.1993 | Latvijas Republikas 5. Saeimas vēlēšanas

        Розмістити спогади

        15.06.1994 | Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojums

        Розмістити спогади

        30.09.1995 | Latvijas Republikas 6. Saeimas vēlēšanas

        Розмістити спогади

        21.06.1997 | “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK

        Розмістити спогади

        Ключові слова