ua

Vilnis Eglājs

Добавить новую картинку!
Дата народження:
19.06.1938
Дата смерті:
03.10.1993
Поховання дата:
08.10.1993
Категорії:
Вчений, Депутат Парламенту, Доцент, Жертва катастрофи, Педагог, учитель, Політик, Фізик, доктор наук, інженер
Громадянство:
 латиш
Кладовище:
Rīga, Jaunciems, Jaunciema kapi

Vilnis Eglājs (1938. gada 19. maijs — 1993. gada 3. oktobris) bija latviešu inženieris un politiķis, Augstākās Padomes deputāts.

Vilnis Eglājs piedzima 1938. gada 19. maijā Rīgā, agronoma ģimenē. Izgudrotāja Alda Eglāja brālis. Precēts ar Valitu Eglāju. Pārim bija divi bērni: dēls Ritvars (arī politiķis, bijis partijas Tēvzemei un Brīvībai/LNNK valdes loceklis) un meita Iveta.

1956. gadā V. Eglājs absolvējis Kuldīgas vidusskolu.

 No 1956. līdz 1961. gadam studējis Rīgas Politehniskā institūta Mehānikas fakultātē un kļuva par diplomētu mehānikas un mašīnbūves inženieri.

1973. gadā V. Eglājs ir aizstāvējis fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta disertāciju. 

1992. gadā ieguvis Latvijas inženierzinātņu doktora grādu.

Visu mūžu (no RPI absolvēšanas līdz nāvei) strādājis Rīgas Politehniskajā institūtā (vēlāk — Rīgas Tehniskajā universitātē). Bijis asistents, vecākais pasniedzējs, zinātniskais līdzstrādnieks un, visbeidzot, docents.

Būdams AP deputāts, uz laiku pametis institūtu, tomēr pēc savu pilnvaru beigām atgriezies RTU un turpinājis iesākto darbu. Viņa pētījumu virzieni bija saistīti ar mašīnu un mehānismu dinamiku, kā arī optimizācijas teoriju, darbā plaši pielietojot datortehniku. 

1977. gadā izstrādājis principāli jaunu, oriģinālu optimālās projektēšanas metodi, kas balstās uz eksperimenta plānošanas teoriju.

Savā darbā īpaši pievērsies daudzkorpusu jahtu izpētei, projektēšanai un būvei, kā arī eksperimentu plānošanas metodēm un sistēmu optimizācijai. Izstrādātās teorijas un izgudrojumi radīja iespēju Latvijas PSR 1982. gadā pārsniegt jahtu pasaules ātruma rekordu un pirmajai padomju gados piedalīties lielākajās jahtu izstādēs un uzsākt jahtu eksportu. 9 ārvalstu patenti.

Studiju gados rakstījis protesta vēstuli pret Pļaviņu HES celtniecību, par ko ticis pratināts Valsts Drošības komitejā. 1968. gadā sakarā ar diskusiju par PSRS iebrukumu Čehoslovākijātika atlaists no pasniedzēja amata un bija atļauts strādāt tikai par zinātnisko līdzstrādnieku, lai nebūtu kontakta ar studentiem.

 Bijis viens no Latvijas Tautas frontes RPI atbalsta grupas dibinātājiem (1988), LTF 1. un 2. kongresa delegāts. Darbojies Rīgas pilsētas Centra rajona LTF nodaļā.

1990. gadā ticis ievēlēts Augstākajā Padomē. Eglājs bija viens no Neatkarības deklarācijas darba grupas locekļiem, darbojies Likumdošanas jautājumu komisijā. Strādājis pie vairākiem likumiem, kas saistīti ar iedzīvotāju tiesiskā statusa noregulēšanu, kā arī pie 5. Saeimas vēlēšanu likuma. 1992. gada 26. novembrī bijis viens no AP deputātu frakcijas "Satversme" dibinātājiem.

Kandidējis 5. Saeimas vēlēšanās no Latvijas Zaļās partijas saraksta, nav ievēlēts.

Vilnis Eglājs gāja bojā 1993. gada 3. oktobrī autoavārijā.

 

wikipedia, izgudrojumi.lza.lv

Джерело: wikipedia.org, news.lv

немає місць

    loading...

        Iм'я зв'язокТип відносинДата народженняДата смертіОпис
        1Otto EglājsOtto EglājsБатько11.10.190204.12.1988
        2
        Rasma EglājaМама05.07.190221.07.1981
        3
        Valita EglājaДружина10.07.193507.04.2011
        4Aigars JirgensAigars JirgensКоллега02.11.196016.03.2005
        5Pēteris TabūnsPēteris TabūnsКоллега20.01.193719.09.2020
        6Jānis  KrūmiņšJānis KrūmiņšКоллега26.06.195520.04.2021
        7Mariss AndersonsMariss AndersonsКоллега21.04.195704.03.2021
        8Andrejs KrastiņšAndrejs KrastiņšКоллега06.05.195119.05.2008
        9Emerita BuķeleEmerita BuķeleКоллега14.08.194127.09.2023
        10Olgerd KrodersOlgerd KrodersКоллега09.08.192110.10.2012
        11Valērijs  KarpuškinsValērijs KarpuškinsКоллега00.00.194919.10.2014
        12Roberts MilbergsRoberts MilbergsКоллега15.08.194200.04.2016
        13Vilnis Edvīns  BresisVilnis Edvīns BresisКоллега30.01.193825.10.2017
        14Krišjānis PetersKrišjānis PetersКоллега23.06.197513.11.2014
        15Valentīna  ZeileValentīna ZeileКоллега01.03.193718.08.2018
        16Romanas  ApsitisRomanas ApsitisКоллега13.02.193917.02.2022
        17Modris  LujānsModris LujānsКоллега05.02.196424.08.2022
        18Leons BojārsLeons BojārsКоллега20.02.193904.07.2013
        19Gundars BērziņšGundars BērziņšКоллега26.09.195906.01.2023
        20Ojars  GrinbergsOjars GrinbergsКоллега19.11.194222.04.2016
        21Aivars BerķisAivars BerķisКоллега24.09.193601.02.2020
        22Roberts JurdžsRoberts JurdžsКоллега11.04.196309.12.2002
        23Aleksejs    VidavskisAleksejs VidavskisКоллега19.09.194301.07.2020
        24Eduards  BerklavsEduards BerklavsКоллега15.06.191425.11.2004
        25Māris GrīnblatsMāris GrīnblatsКоллега05.01.195514.03.2021
        26Atis KramiņšAtis KramiņšКоллега30.05.194704.11.1997
        27Pēteris Kārlis ElfertsPēteris Kārlis ElfertsКоллега29.01.196128.05.2021
        28Leonids KurdjumovsLeonids KurdjumovsКоллега08.06.193919.02.2012
        29Ояр Эрiк КалниньшОяр Эрiк КалниньшКоллега22.10.194914.10.2021
        30Silva GoldeSilva GoldeКоллега04.08.195531.12.2013
        31Rolands RikardsRolands RikardsКоллега15.12.194203.02.2022
        32Паулс  ПутніньшПаулс ПутніньшКоллега12.11.193701.12.2018
        33Аусма  Кантане-ЗідонеАусма Кантане-ЗідонеКоллега10.11.194129.05.2022
        34Lubova ZileLubova ZileКоллега03.01.192814.07.2016
        35Vaira  PaegleVaira PaegleКоллега06.07.194214.06.2019
        36Анна   СейлеАнна СейлеКоллега27.09.193919.06.2019
        37Inese BirznieceInese BirznieceКоллега25.05.195127.10.2022
        38Ivars SilārsIvars SilārsКоллега28.04.193829.08.2019
        39Vents BalodisVents BalodisКоллега19.11.196317.05.2023
        40Jānis StraumeJānis StraumeКоллега27.08.196210.07.2024
        41Andris GrūtupsAndris GrūtupsКоллега05.05.194915.06.2014
        42Alberts BelsAlberts BelsКоллега06.10.193811.06.2024
        43Raits ČernajsRaits ČernajsЗнакомый13.08.194803.03.2018
        44Visvaldis LācisVisvaldis LācisЧлены одной партии12.03.192418.04.2020

        08.10.1988 | Izveidota Latvijas Tautas Fronte

        Latvijas Tautas fronte bija sabiedriski politiska kustība un organizācija Latvijas PSR un Latvijā Atmodas laikā no 1988. gada. Pēc 5. Saeimas ievēlēšanas 1993. gadā tā darbojās kā mazietekmīga organizācija. Likvidējās 1999. gadā.

        Розмістити спогади

        06.02.1989 | LTF lietošanā tiek piešķirta ēka Vecrīgā

        1989.gada 6.februārī ar Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu LTF (Latvijas Tautas Fronte) lietošanā tiek piešķirta ēka Vecpilsētas ielā 13/15. Vēl viens piemērs, kā izpildvara netieši sāka dot atbalstu sabiedrības pilsoniskai aktivitātei ceļā uz neatkarības atjaunošanu.

        Розмістити спогади

        18.03.1990 | Latvijas PSR Augstākās padomes vēlēšanas

        Розмістити спогади

        04.05.1990 | Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana

        Розмістити спогади

        13.01.1991 | Notiek Latvijas Tautas Frontes Domes izsludinātā Vislatvijas tautas manifestācija

        Latvijas Tautas Frontes Dome izsludina Vislatvijas tautas manifestāciju, lai 13. janvārī atbalstītu likumīgi (gan vēl pēc okupācijas laika likumiem) ievēlēto valdību, kā arī pieņēma lēmumu apsargāt stratēģiski svarīgākos objektus.

        Розмістити спогади

        15.01.1991 | OMON uzbrukumi IeM kursantiem - Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 8

        1991.gada 15.janvāra naktī notika divi OMON uzbrukumi Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 8, tika piekauti kursanti, izdemolētas telpas, nolaupīti ieroči.

        Розмістити спогади

        18.01.1991 | Latvijas AP sāk veidot vienotu valsts pašaizsardzības komisiju

        1991.gada 18.janvārī Latvijas Republikas Augstākā Padome nolēma izveidot vienotu valsts pašaizsardzības komisiju.

        Розмістити спогади

        21.08.1991 | Latvija pieņem konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu

        Augusta pučs (krievu: Августовский путч) bija neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums Padomju Savienībā 1991. gada 19.—21. augustā ar mērķi gāzt prezidentu Mihailu Gorbačovu un izbeigt viņa uzsākto valsts demokratizācijas procesu, kā arī nepieļaut Savienības līguma, kas paredzēja reformēt Padomju Savienību, parakstīšanu. LR AP pieņēma Konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kurā noteica, ka tālākas sarunas ar PSRS varas un pārvaldes iestādēm par neatkarības atjaunošanu vairs nav iespējamas

        Розмістити спогади

        07.07.1993 | Latvijas Republikas 5. prezidents. Guntis Ulmanis ievēlēts par LR Prezidentu

        Розмістити спогади

        Ключові слова