Atis Kramiņš
- Дата народження:
- 30.05.1947
- Дата смерті:
- 04.11.1997
- Додаткові імена:
- Modris Atis Kramiņš
- Категорії:
- Депутат Парламенту, Депутат Сейму Латвійської Республіки, Політик, Самогубство, Чиновник, громадський діяч
- Громадянство:
- латиш
- Кладовище:
- Cimetière de la Forêt (Riga)
Modris Atis Kramiņš bija latviešu sabiedrisks darbinieks un politiķis, LR Augstākās Padomes deputāts, vēlāk — Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs. Partijas "Latvijas Ceļš" biedrs.
Modris Atis Kramiņš piedzima Rīgā, kā otrais bērns strādnieka un grāmatvedes ģimenē.
A. Kramiņš izglītību ieguvis Rīgas 45. vidusskolā. Skolasbiedri viņu vērtējuši kā apzinīgu skolēnu ar labām sekmēm, autoritāti savā vidū.
Vēlāk studējis Rīgas Politehniskā institūta vakara nodaļā, kur pabeidzis divus kursus.
No 1965. līdz 1990. gadam strādājis VEF par darbgalda operatoru.
Bijis LKP biedrs, vēlāk iesaistījies Latvijas Tautas frontes darbībā. Kā tās pārstāvis 1990. gadā ievēlēts un darbojies LR Augstākajā Padomē. Bijis Rūpniecības komisijas loceklis.
Iestājies partijā "Latvijas Ceļš". Kā tās biedrs 1993. gadā ievēlēts par Centrālās vēlēšanu komisijas biedru. CVK sēdē ievēlēts par priekšsēdētāju. Amatā darbojies līdz savai nāvei.
1997. gada 4. novembrī Atis Kramiņš izdarīja pašnāvību nošaujoties. Neapstiprināts iemesls - konflikts ar sievu.
Viņam bija trīs bērni — Kristaps, Kristīne un Kalvis.
Interesants fakts: pēc Kramiņa nāves par CVK priekšsēdi izvirzīja viņa kolēģi Andri Līgotni. Arī Andris Līgotnis tūlīt pēc izvirzīšanas jaunajam amatam, tika atrasts izdarījis pašnāvību nošaujoties 1997. gada 14. decembrī savā dzīvoklī.
Джерело: wikipedia.org, news.lv
немає місць
| Iм'я зв'язок | Тип відносин | Опис | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 | Hugo Kramiņš | Відносний | ||
| 2 |  | Паулс Путніньш | Коллега | |
| 3 |  | Ita Kozakeviča | Коллега | |
| 4 |  | Brigita Zeltkalne | Коллега | |
| 5 |  | Vilnis Eglājs | Коллега | |
| 6 |  | Valdis Krisbergs | Коллега | |
| 7 |  | Valentīna Zeile | Коллега | |
| 8 |  | Andris Līgotnis | Коллега, наступник | |
| 9 |  | Oskars Grīgs | Коллега | |
| 10 |  | Ruta Mariash | Коллега | |
| 11 |  | Andrejs Krastiņš | Коллега | |
| 12 |  | Imants Daudišs | Коллега | |
| 13 |  | Lubova Zile | Коллега | |
| 14 |  | Jānis Gailis | Коллега | |
| 15 |  | Roberts Hartvigs | Коллега | |
| 16 |  | Jānis Krūmiņš | Коллега | |
| 17 |  | Roberts Milbergs | Коллега | |
| 18 |  | Māris Grīnblats | Коллега | |
| 19 |  | Andris Grūtups | Коллега | |
| 20 |  | Aleksejs Vidavskis | Коллега | |
| 21 |  | Aivars Berķis | Коллега | |
| 22 |  | Ivars Silārs | Коллега | |
| 23 |  | Анна Сейле | Коллега | |
| 24 |  | Pēteris Tabūns | Коллега | |
| 25 |  | Aigars Jirgens | Коллега | |
| 26 |  | Pēteris Laķis | Коллега | |
| 27 |  | Indulis Ozols | Коллега | |
| 28 |  | Jānis Straume | Коллега | |
| 29 |  | Ingrīda Ūdre-Latimira | Коллега | |
| 30 |  | Gundars Bērziņš | Коллега | |
| 31 |  | Alfreds Čepānis | Коллега | |
| 32 |  | Emerita Buķele | Коллега | |
| 33 |  | Rišards Labanovskis | Коллега | |
| 34 |  | Andris Buiķis | Коллега | |
| 35 |  | Romanas Apsitis | Коллега | |
| 36 |  | Rolands Rikards | Коллега | |
| 37 |  | Vaira Paegle | Коллега | |
| 38 |  | Ояр Эрiк Калниньш | Коллега | |
| 39 |  | Ludis Skosta | Единомышленник | |
| 40 |  | Arnis Cimdars | наступник |
08.10.1988 | Izveidota Latvijas Tautas Fronte
Latvijas Tautas fronte bija sabiedriski politiska kustība un organizācija Latvijas PSR un Latvijā Atmodas laikā no 1988. gada. Pēc 5. Saeimas ievēlēšanas 1993. gadā tā darbojās kā mazietekmīga organizācija. Likvidējās 1999. gadā.
18.03.1990 | Latvijas PSR Augstākās padomes vēlēšanas
13.01.1991 | Notiek LTF Domes izsludinātā Vislatvijas tautas manifestācija Daugavmalā
Latvijas Tautas Frontes Dome izsludina Vislatvijas tautas manifestāciju, lai 13. janvārī atbalstītu likumīgi (gan vēl pēc okupācijas laika likumiem) ievēlēto valdību, kā arī pieņēma lēmumu apsargāt stratēģiski svarīgākos objektus.
18.01.1991 | Latvijas AP sāk veidot vienotu valsts pašaizsardzības komisiju
1991.gada 18.janvārī Latvijas Republikas Augstākā Padome nolēma izveidot vienotu valsts pašaizsardzības komisiju.
21.08.1991 | Latvija pieņem konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu
Augusta pučs (krievu: Августовский путч) bija neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums Padomju Savienībā 1991. gada 19.—21. augustā ar mērķi gāzt prezidentu Mihailu Gorbačovu un izbeigt viņa uzsākto valsts demokratizācijas procesu, kā arī nepieļaut Savienības līguma, kas paredzēja reformēt Padomju Savienību, parakstīšanu. LR AP pieņēma Konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kurā noteica, ka tālākas sarunas ar PSRS varas un pārvaldes iestādēm par neatkarības atjaunošanu vairs nav iespējamas
