Atis Kramiņš
- Дата народження:
- 30.05.1947
- Дата смерті:
- 04.11.1997
- Додаткові імена:
- Modris Atis Kramiņš
- Категорії:
- Депутат Парламенту, Депутат Сейму Латвійської Республіки, Політик, Самогубство, Чиновник, громадський діяч
- Громадянство:
- латиш
- Кладовище:
- Встановіть кладовищі
Modris Atis Kramiņš bija latviešu sabiedrisks darbinieks un politiķis, LR Augstākās Padomes deputāts, vēlāk — Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs. Partijas "Latvijas Ceļš" biedrs.
Modris Atis Kramiņš piedzima Rīgā, kā otrais bērns strādnieka un grāmatvedes ģimenē.
A. Kramiņš izglītību ieguvis Rīgas 45. vidusskolā. Skolasbiedri viņu vērtējuši kā apzinīgu skolēnu ar labām sekmēm, autoritāti savā vidū.
Vēlāk studējis Rīgas Politehniskā institūta vakara nodaļā, kur pabeidzis divus kursus.
No 1965. līdz 1990. gadam strādājis VEF par darbgalda operatoru.
Bijis LKP biedrs, vēlāk iesaistījies Latvijas Tautas frontes darbībā. Kā tās pārstāvis 1990. gadā ievēlēts un darbojies LR Augstākajā Padomē. Bijis Rūpniecības komisijas loceklis.
Iestājies partijā "Latvijas Ceļš". Kā tās biedrs 1993. gadā ievēlēts par Centrālās vēlēšanu komisijas biedru. CVK sēdē ievēlēts par priekšsēdētāju. Amatā darbojies līdz savai nāvei.
1997. gada 4. novembrī Atis Kramiņš izdarīja pašnāvību nošaujoties. Neapstiprināts iemesls - konflikts ar sievu.
Viņam bija trīs bērni — Kristaps, Kristīne un Kalvis.
Interesants fakts: pēc Kramiņa nāves par CVK priekšsēdi izvirzīja viņa kolēģi Andri Līgotni. Arī Andris Līgotnis tūlīt pēc izvirzīšanas jaunajam amatam, tika atrasts izdarījis pašnāvību nošaujoties 1997. gada 14. decembrī savā dzīvoklī.
Джерело: wikipedia.org, news.lv
немає місць
| Iм'я зв'язок | Тип відносин | Опис | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Ruta Mariash | Коллега | |
| 2 |  | Andrejs Krastiņš | Коллега | |
| 3 |  | Oskars Grīgs | Коллега | |
| 4 |  | Imants Daudišs | Коллега | |
| 5 |  | Анна Сейле | Коллега | |
| 6 |  | Emerita Buķele | Коллега | |
| 7 |  | Паулс Путніньш | Коллега | |
| 8 |  | Brigita Zeltkalne | Коллега | |
| 9 |  | Ita Kozakeviča | Коллега | |
| 10 |  | Vilnis Eglājs | Коллега | |
| 11 |  | Valdis Krisbergs | Коллега | |
| 12 |  | Valentīna Zeile | Коллега | |
| 13 |  | Lubova Zile | Коллега | |
| 14 |  | Jānis Gailis | Коллега | |
| 15 |  | Pēteris Laķis | Коллега | |
| 16 |  | Aigars Jirgens | Коллега | |
| 17 |  | Rolands Rikards | Коллега | |
| 18 |  | Gundars Bērziņš | Коллега | |
| 19 |  | Ояр Эрiк Калниньш | Коллега | |
| 20 |  | Jānis Krūmiņš | Коллега | |
| 21 |  | Vaira Paegle | Коллега | |
| 22 |  | Roberts Milbergs | Коллега | |
| 23 |  | Andris Buiķis | Коллега | |
| 24 |  | Andris Līgotnis | Коллега, наступник | |
| 25 |  | Aleksejs Vidavskis | Коллега | |
| 26 |  | Aivars Berķis | Коллега | |
| 27 |  | Ivars Silārs | Коллега | |
| 28 |  | Andris Grūtups | Коллега | |
| 29 |  | Romanas Apsitis | Коллега | |
| 30 |  | Māris Grīnblats | Коллега | |
| 31 |  | Rišards Labanovskis | Коллега | |
| 32 |  | Pēteris Tabūns | Коллега | |
| 33 |  | Ludis Skosta | Единомышленник | |
| 34 |  | Arnis Cimdars | наступник |
08.10.1988 | Izveidota Latvijas Tautas Fronte
Latvijas Tautas fronte bija sabiedriski politiska kustība un organizācija Latvijas PSR un Latvijā Atmodas laikā no 1988. gada. Pēc 5. Saeimas ievēlēšanas 1993. gadā tā darbojās kā mazietekmīga organizācija. Likvidējās 1999. gadā.
18.03.1990 | Latvijas PSR Augstākās padomes vēlēšanas
13.01.1991 | Notiek Latvijas Tautas Frontes Domes izsludinātā Vislatvijas tautas manifestācija
Latvijas Tautas Frontes Dome izsludina Vislatvijas tautas manifestāciju, lai 13. janvārī atbalstītu likumīgi (gan vēl pēc okupācijas laika likumiem) ievēlēto valdību, kā arī pieņēma lēmumu apsargāt stratēģiski svarīgākos objektus.
18.01.1991 | Latvijas AP sāk veidot vienotu valsts pašaizsardzības komisiju
1991.gada 18.janvārī Latvijas Republikas Augstākā Padome nolēma izveidot vienotu valsts pašaizsardzības komisiju.
21.08.1991 | Latvija pieņem konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu
Augusta pučs (krievu: Августовский путч) bija neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums Padomju Savienībā 1991. gada 19.—21. augustā ar mērķi gāzt prezidentu Mihailu Gorbačovu un izbeigt viņa uzsākto valsts demokratizācijas procesu, kā arī nepieļaut Savienības līguma, kas paredzēja reformēt Padomju Savienību, parakstīšanu. LR AP pieņēma Konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kurā noteica, ka tālākas sarunas ar PSRS varas un pārvaldes iestādēm par neatkarības atjaunošanu vairs nav iespējamas
