Vija Jākobsone

Vija Jākobsone,

zvērināta advokāte, LJB dibinātaja un Prezidija locekle,

tiesību zinātniece, pēc prof. Liedes viena no lielākajām autoritātēm kriminālprocesa jautājumos. Viņas vadībā tika veidots jauns, laikmetam atbilstošs kriminālprocess. Diemžēl, atradās politiski motivēta "speciālistu un ekspertu grupa", kura izveidoja alternatīvu darba grupu, kura sagatavoja citu kriminālprocesa versiju. Turpinot šo politisko kursu, Jaunais laiks (tās viens no atvasinājumiem - Vienotība) likvidēja Latvijas policijas akadēmiju, lai atbrīvotu vietu jauniem un perspektīviem kadriem. Ar to arī dzīvojam. Lieki piebilst, ka smagi noziegumi LV faktiski netiek atklāti. Kopš neatkarības atjaunošanas nav atklāta neviena pasūtījumu slepkavība.

Zinoša profesionāle, ar lielisku humora izjūtu, brīžiem neiecietīga un tieša pret atklātu muļķību un ambiciozu nekompetentu plātību no kolēģu puses. 

(15.11.1934.–31.01.2012.)

mūžībā aizgājusi izcilā latviešu juriste, viena no LJB dibinātājiem un tiešām – Latvijas Kriminālprocesa likuma māte.

Atvadīšanās sestdien, 04.02.2012. plkst. 11.00 no Krematorijas Lielās zāles (kremēs)

• Juridiskajā profesijā kopš 1958. gada – stažiera un prokurora palīgs Cēsu rajona prokuratūrā
• No 1968. gada – Latvijas Zinātniski-pētnieciskā tiesu ekspertīzes un kriminoloģijas laboratorijas nodaļas vadītāja
• No 1971. gada – LPSR Tieslietu ministrijas nodaļas vadītāja
• No 1973. gada 19. decembra – Rīgas 3. juridiskās konsultācijas advokāte
• No 1993. gada – individuāli praktizējoša zvērināta advokāte
• Ilggadēja Latvijas PSR, Latvijas Advokātu kolēģijas prezidija priekšsēdētāja vietniece, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece (1987. gada aprīlis – 2002. gada maijs)
• Pirmā Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas advokātu eksāmena komisijas priekšsēdētāja, programmas un pārbaudījumu līdzautore
• LZAP Ētikas komisijas locekle (2007. gada oktobris – 2008.gada jūlijs)
• No 1963. gada LU Juridiskās fakultātes lektore
• Daudzu publikāciju par kriminālprocesam veltītām problēmām autore, konferenču dalībniece
• Latvijas PSR Advokatūras nolikuma izstrādes grupas dalībniece, KPK, KPL projektu izstrādes grupu dalībniece un vadītāja.

V. Jākobsone advokatūrā ir gandrīz 35 gadus

LKAB.LV

*******************

Vēlreiz par Kriminālprocesa likuma projektu "Latvijas vēstnesis" 26.02.2002  

Rita Belousova, “LV” tieslietu redaktore     

“Kas notiek ar kriminālprocesu Latvijā?”— tādu visai retorisku jautājumu, kas atgādina trešdienās Jāņa Dombura vadīto Latvijas TV populāro diskusiju “Kas notiek Latvijā?”, aizvadītajā sestdienā, 23. februārī, Juristu biedrības kolēģijas sēdē izvirzīja šīs biedrības viceprezidente Vija Jākobsone. Faktiski tas bija arī galvenais kolēģijas dalībnieku sarunu temats.

Kā jau iepriekš “Jurista Vārds” informēja, janvārī Juristu biedrības prezidija sēdē Kriminālprocesa likumprojekta alternatīvās izstrādes grupas vadītājs Gunārs Kūtris prognozēja, ka februāra beigās varēs publicēt projekta variantu, lai sāktos juristu un citu interesentu diskusijas par to.

Diemžēl, kā nācās sestdien atzīt gan grupas vadītājam, gan tieslietu ministrei Ingrīdai Labuckai, kas arī piedalījās kolēģijas sēdē, šis darbs vēl nav pabeigts, lai gan strādāts ļoti intensīvi un radoši. Pirms minētās kolēģijas tās dalībnieki saņēma vairākas Kriminālprocesa likumprojekta sadaļas, par kurām, kā teica G. Kūtris, darba grupas locekļi ir vienojušies un par kurām viedokļi nav tik atšķirīgi.

Tieslietu ministre I. Labucka, ievadot diskusiju par topošo projektu, atzīmēja, ka palikusi pēdējā nedēļa, lai pabeigtu darbu likumprojekta izstrādē, turklāt tiek strādāts ļoti saspringtā režīmā, jo paralēli tam Saeimā otrajam lasījumam tiek gatavoti grozījumi esošajā Kriminālprocesa kodeksā. Tāpēc pēc likumprojekta publicēšanas tuvākajos divos trijos mēnešos ir cerības izvērst diskusijas juristu vidū par izstrādāto variantu, ieklausīties viņu priekšlikumos un kritiskajās piezīmēs. Ir skaidrs, ka Latvijā dažos konceptuālos jautājumos kriminālprocesā pastāv atšķirīgi viedokļi, taču tas ir normāli, jo juristiem domas var būt dažādas. Galvenais, lai beidzot nonāktu pie kopsaucēja, lai jaunais likums palīdzētu gan juristiem, gan katram indivīdam tiesību aizsardzībā.

Gunārs Kūtris īsumā komentēja kolēģijas sēdes dalībniekiem izdalītās likumprojekta sadaļas, to struktūru, lai gan īsta diskusija par tām nevarēja izvērsties, jo tik ātri nebija iespējams iedziļināties projekta sadaļās. Tāpēc “Jurista Vārds” cer pēc likumprojekta publicēšanas uz juristu un citu ieinteresēto personu aktīvu diskusiju “Latvijas Vēstneša” slejās.

Daudz pārdomu par jauna Kriminālprocesa likuma steidzamību un vairākām problēmām šajā sakarā izteica gan iepriekšējās Kriminālprocesa kodeksa projekta izstrādes grupas vadītāja Vija Jākobsone, gan šīs pašas grupas locekļi bijušais Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Imants Pličs un Republikas prokuratūras sevišķi svarīgu lietu daļas vadītāja, izmeklēšanas darba guru Rita Aksenoka, gan zvērināts advokāts, bijušais LR Augstākās tiesas priekšsēdētājs Gvido Zemrībo un Latvijas Universitātes profesors, akadēmiķis Kalvis Torgāns, kā arī Juristu biedrības prezidents, pieredzējis izmeklēšanas speciālists Aivars Borovkovs.

Piemēram, V. Jākobsone uzskata, ka nedrīkstētu jaunajā likumā salikt kopā dažādu tiesību sistēmu normas — kaut ko no Zviedrijas, Vācijas vai ASV, bet jābūt noteiktai harmonijai, konkrētai sistēmai. Veidojot jaunu Kriminālprocesa likumu, kas patiešām ir milzīgs un atbildīgs darbs, jādomā arī par to, ka vienlaikus būtu jāizstrādā grozījumi vai pat jauni likumi arī par tiesu varu, Prokuratūras likumu u.c. Viņai nav radusies pārliecība, ko īsti kolēģi vēlas panākt, izstrādājot jaunu Kriminālprocesa likumu. Turklāt tiesībsargājošās institūcijas arī tagad bieži vien neizmanto jau esošajā Kriminālprocesa kodeksā paredzētās iespējas, vienkārši sakot, neievēro tā normas.

Rita Aksenoka, kas jau vairākus gadus pilda Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienesta vadītājas pienākumus un saskaras ar daudzām sūdzībām par tiesībsargājošo iestāžu darbu, ar sarūgtinājumu minēja vairākus faktus, kas liecina par šo institūciju neizdarību, kriminālprocesuālo tiesību ignorēšanu. Viņai, tāpat kā vairākiem citiem darba grupas locekļiem, nav saprotams, kāpēc un kādu motīvu dēļ tika noraidīts iepriekš vairāku gadu garumā izstrādātais un arī Eiropas Padomes neatkarīgu ekspertu kopumā pozitīvi vērtētais Kriminālprocesa kodeksa projekts, kas bija gatavs jau 2000. gada vasarā un kuru bija iespējams vēl pilnveidot pirms galīgās pieņemšanas.

Uz to daļēji atbildēja tieslietu ministre, uzsverot virzību uz Eiropas Savienību, nepaskaidrojot kas ar to domāts, un prasības uz tiesību normu saskaņošanu globalizācijas virzienā. Idejas, protams, ir dažādas, absolūtas patiesības nebūs nekad, katram valsts parlamentam jāizstrādā savs modelis — tādas domas pauda I. Labucka.

LU profesors Kalvis Torgāns, kurš pašlaik strādā darba grupā, lai uzlabotu Civilprocesa likumu, ierosināja Kriminālprocesa likumprojekta darba grupā pieaicināt arī tiesību teorētiķus, civilprocesa speciālistus, atzīmēja jau pamanītās “blusiņas” izdalītajā projekta tekstā.

Imants Pličs savukārt pieskārās operatīvās darbības pilnveidošanas nepieciešamībai un aicināja kolēģus nesteigties ar jaunā likumprojekta iesniegšanu valdībā, jo tas nav dažu mēnešu darbs. Toties jāatceras, ka dažādās komisijās, arī Saeimā, jācīnās par katru likumprojektā ierakstītu vārdu. Tas viss prasa gan laiku, gan enerģiju.

Tātad — lielais darbs vēl priekšā, un arī Juristu biedrība visādi cer sekmēt profesionāļu diskusiju, lai beidzot Latvijā tiktu izstrādāts un ieviests progresīvs, mūsdienām atbilstošs kriminālprocess.

Publicēts portālā 2003. gada 28. oktobrī