Kārlis Feldlībs

Kārlis Feldlībs dzimis 1895.
gadā Dundagas barona kalpa
ģimenē.
Astoņu gadu vecumā sākas
Kārļa darba dzīve vecāki viņu
nodod par ganu pie saimnieka.
1908. gada pavasarī zēns beidz
divgadīgo ministrijas skolu Dun-
dagā un sāk strādāt muižā ga-
dījuma darbus. Pāris gadu vē-
lāk viņš iestājas muižas pienota-
vā par mācekli un vēlāk strādā
par krejotāju.
1914. gada 1. augustā sākas
pirmais pasaules karš. Kārlis
Feldlībs, kas jau izbaudījis baro-
na ekspluatāciju, atstāj darbu
pienotavā un 1915. gada jūnijā
dodas uz Rīgu, lai brīvprātīgi ie-
stātos armijā. 1915. gada 19. jū-
lijā latviešu buržuāzija saņem
atļauju dibināt latviešu strēlnie-
ku bataljonus, un augustā Feld-
lību jau iedala 3. Kurzemes ba-
taljona 2. rotā. Tur viņš iepa-
zīstas ar savas rotas kareivi Teo-
doru Niegliņu no Dundagas, kas
tikko atsūtīts no Vitebskas. Pē-
dējais iepazīstina Kārli ar boļše-
vika nostāju jautājumā par karu.
Tagad viņam skaidrs, ka darba
tauta nav ieinteresēta cara pat-
valdības uzvari. Strādnieku šķi-
ras mērķis ir gāzt cara patvaldī-
bu, tāpēc kareivjiem boļševikiem
jāaģitē karaspēks, lai tas nostā-
tos revolucionārās tautas pusē.
Teodors Niegliņš 2. rotā nodibi-
na Latvijas sociāldemokrātu
pulciņu «Prometejs», kurā par
biedru uzņem arī Kārli Feldlību.
Viņš cītīgi studē nelegālo litera-
tūru, ko tam piegādā Teodors.
Tā pienāk 1917. gada Februāra
buržuāziskā revolūcija. 6. martā
kareivji Kārli Feldlību ievēlē sa-
vas rotas komitejā. Divas reizes

29. martā un 17. maijā vi-
ņu ievēlē par latviešu strēlnieku
pulku apvienotās deputātu pado-
mes izpildu komitejas (Iskola-
strela) locekli. Viņš rūpīgi izstu-
dē laikrakstos publicētās V. 1.
Ļeņina Aprīļa tēzes un kļūst par
aģitatoru savā rotā. Saprotamā
veidā K, Feldltbs izskaidro strēl-
niekiem Ļeņina sociālistiskās re-
volūcijas programmu ģeniālo
plānu pārejai no buržuāziski de-
mokrātiskās uz sociālistisko re-
volūciju, kā ari izklāsta visus
ekonomiskos un politiskos pasā-
kumus, kas nodrošina revolūcijas
uzvaru. Biedru skaits pulciņā
«Prometejs» strauji aug, bet Pa-
gaidu valdības piekritēju rindas
plok. Aprīlī K. Feldlībs 4. rotā
nodibina sociāldemokrātu pulci-
ņu «Brīvība». 20. maijā viņš Rī-
gā piedalās LSD kara organizā-
cijas sarīkotajā kareivju un
strādnieku protesta mītiņā saka-
rā ar arestiem un revolucionārās
preses vajāšanu. Strēlnieku sa-
nāksmē pēc mītiņa Kārlis pirmo
reizi dzird P. Stučkas saturīgo
runu.

Vēsti par Oktobra sociālistis-
kās revolūcijas uzvaru Kārlis
Feldlībs saņem, 3. pulkam atro-
doties Cēsis. 1918. gada 13. jan-
vāri pulks no Cēsīm ierodas Pet-
rogradā, bet jau pēc 10 dienām
dodas uz dienvidiem stāties preū
ģenerāļa Kaļedina bandām. 22.
februāri strēlnieki atbrīvo Rosto-
vu un Nahitevanu. Kaujās Feld-
lību ievaino un ievieto slimnīcā.
Izveseļojies viņš brauc uz Mas-
kavu un tur demobilizējas.
Atvadījies no Teodora Nieģli-
ņa, Kremļa iekšējās sardzes lo-
locekļa, Feldlībs brauc uz Petro-
gradu. Tur viņš iestājas milicijā,
bet vēlāk dodas uz Rīgu.
Augusta otrajā pusē Kārlis
Feldlībs jau ir Dundagā, kur val-
da smags okupācijas režīms.
Muižas kalpiem viņš stāsta par
padomju varu, par to, kā dzīvo
un cīnās jaunā strādnieku un
zemnieku valsts. Ražas novākša-
nas darbos pie saimniekiem viņš
iepazīstas ar Kārli Buršu un ie-
stājas viņa vadītajā Latvijas so-
ciāldemokrātu pulciņā «Jaunais
laiks». Feldlībs aģitē laukstrād-
niekus un laukstrādnieces iestā-
ties pulciņā, lai pēc vāciešu pa-
dzīšanas organizētu padomju
varu.
1918. gada decembri vācu ar-
mijas vienības no Dundagas aiz-
brauc. Teodors šlēgers organizē
Dundagā tautas miliciju. Tajā ie-
stājas ari Kārlis Feldlībs, un, tā
kā viņam šajā darbā jau ir zinā-
ma Padomju Krievijā gūta piere-
dze, viņš kļūst Teodoram Slēge-
ram par labu palīgu.
1919. gada 30. janvārī Feldlībs
piedalās cīņās, lai atbrīvotu
Ventspili no baltgvardu garnizo-
na un nodibinātu podomju varu.
Atgriezies Dundagā, K. Feldlībs
kopā ar J. Faul baumu runā kalpu
un laukstrādnieku sapulcēs vai-

rākos ciemos. Pagastā sākas in-
tensīvs jauncelsmes darbs. Saasi-
nās ari šķiru cīņa arodbiedrī-
bas iedrošināti, lauku nabadzīgie
ļaudis izvirza saimniekiem savas
prasības: saīsināt darba laiku,
palielināt algu, uzlabot dzīves
apstākļus.
14. martā padomju iestādes no
Dundagas evakuējas uz Rīgu.
Reizē ar vairākiem miličiem aiz-
jāj ari Kārlis Feldlībs, Tukumā
pārnakšņojot, viņš atceras,
ka, steigā atstājot Dundagu,
nav noglabājis medību bisi un
vācu šauteni. Lai nesagādātu ģi-
menei nepatikšanas, 15. marta rī-
tā Kārlis jāj atpakaļ uz Dunda-
gu. Nodevis zirgu muižas zirg-
kopim, viņš aiziet uz kalpu māju.
Zirgkopis to pasaka pārvaldnie-
kam Mikelsonam, kurš pavēl zir-
gu noslēpt, bet Feldlībam pa-
teikt, ka to paņēmis kāds apbru-
ņots milicis. Tā kā visi zirgi ir
norīkoti uz Rīgu šķūtīs, Kārlis
zirgu vairs nedabū. 17. martā ko-
pā ar barona vecāko dētu Uldriķi
un baronu Ropu Dundagā iebrūk
landesvēristi. Pēc Mikelsona no-
rādījuma landesvēristi tūliņ ares-
tē Feldlību. Dzīvokli izkrata, bet
tur neko neatrod. Feldlību vēl
pratina Uldriķis, bet neko neno-
skaidro. Tad četri iereibuši lan-
desvēristi pavēl, lai viņš iet tiem
līdzi. Aiz barona lauka mežā no-
rīb zalve, un revolucionāra dzī-
ves ritms pārtrūkst.
ledzīvotājiem tiek paziņots, ka
nošautos komunistus aizliegts
pavadīt uz kapsētu. Tomēr Feld-
lību pēdējā gaitā uz Lātevas
kapsētu pavada prāvs ļaužu
pulks jaunatne un muižas
kalpi.
Kārlis Feldlībs bija pirmais
Dundagas padomju darbinieks,
kas krita no ienaidnieka rokas.
Z. Zumbergs

Ž. Zumbergs