ua

Indriķis Alunāns

Добавить новую картинку!
Дата народження:
18.08.1835
Дата смерті:
27.12.1904
По батькові:
Andrievs
Додаткові імена:
Heinrihs Remperts Hanss Alunāns
Категорії:
Видавець, Журналіст, Перекладач, публіцист
Громадянство:
 латиш
Кладовище:
Jelgava, Literātu kapi (Jāņa kapi; Alunāna parks)

Indriķis Alunāns, īstajā vārdā Heinrihs Remperts Hanss Alunāns (vecajā ortogrāfijā H. Allunan; dzimis 1835. gada 18. augustā Jaunkalsnavā, miris 1904. gada 27. decembrī Jelgavā), bija "Pēterburgas Avīžu" žurnālists, viens no jaunlatviešu kustības dalībniekiem.

Pirmais latviešu profesionālais grāmatizdevējs, izdevniecības, grāmatveikala un lasāmbibliotēkas īpašnieks Jelgavā, izdevis vairāk nekā 280 dažādu grāmatu. Viņš bija latviešu dzejnieka Jura Alunāna brālis, "teātra tēva" Ādolfa Alunāna tēvabrālis.

Indriķis Alunāns dzimis 1835. gada 18. augustā kā jaunākais bērns Jaunkalsnavas muižas nomnieka Andrieva Alunāna un viņa sievas Edes (Hedvigas, dzimušas Sniedzes-Brunovskas) ģimenē. Viņa vecāki bija brīvi ļaudis jau pirms dzimtbūšanas atcelšanas, tādēļ jau no bērnības Indriķis tika audzināts ar pašcieņu un brīviem uzskatiem.

No 1846. gada Indriķis Alunāns kopā ar vecāko brāli Juri mācījās Jelgavas apriņķa skolā, no 1848. gada līdz 1856. gadam Kurzemes guberņas "Cildenajā ģimnāzijā" (Gymanasium illustre / Academia Petrina) Jelgavā.

1859.—1861. gadā viņš studēja studēja Maskavas, Tērbatas un Pēterpils universitātēs filozofiju, zemkopību, dabas zinātnes.

Pēc tēva nāves Alunāns pārtrauca studijas, nodarbojās ar lauksaimniecību Rostovā pie Donas un krievu laikrakstos publicēja rakstus par latviešiem.

No 1864. gada viņš bija "Pēterburgas Avīžu" līdzstrādnieks, līdztekus strādāja par mājskolotāju Pēterburgā un Maskavā.

1867. gadā viņš atgriezās Latvijā un strādāja par rakstvedi Bramberģes pagastā (1867—1873).

1873. gadā Alunāns Jelgavā atvēra savu grāmatveikalu, bet 1892. gadā spiestuvi.

Miris 1904. gada 27. decembrī.

Nozīmīgākie Alunāna izdevumi:

  • J. Alunāna “Dziesmiņas” (1867, 1869),
  • Kaudzīšu “Mērnieku laiki” (pirmizdevums l879),
  • Kaudzītes  Matīsa veidotā dzejas antoloģija “Smaidi un asaras” (pirmizdevums 1880), starp  apmēram 50 lugu izdevumiem (daudzi P.Pļavenieka tulkojumā)
  • Ā . Alunāna “Paša audzināts” (1869),
  • “Mucenieks un muceniece” (1872),
  • “Icigs Mozess” (l874; visi pirmpublicējumā),
  • vēlāk vēl daudzas Ā . Alunāna lugas  atkārtotos iespiedumos; 

līdzās daudzajiem triviālprozas tulkojumiem (kas palīdzēja sabalansēt apgāda izdevumus ar ienākumiem ) arī

  • V. Skota,
  • Č. Dikensa,
  • B.  Bjernsona darbi,
  • bērnu un jaunatnes literatūra (arī sērijā  “Bibliotēka” kopš 1886).

Alunāns 19. gs. 90.gados - apgādāja K. Mīlenbaha darbus

  • “Par valodas dabu un sākumu” (1891)
  • “Daži jautājumi par latviešu valodu” (2. d., 1893),

A. Lerha-Puškaiša 

  • “Latviešu tautas  pasaku” 1.-3. d. (1891),
  • “Konversācijas vārdnīcas” 27. un 28. burtn. (1897-1898),
  • enciklopēdiskā rakstu krāj. “Sēta, daba, pasaule” 5. un 6. laidienus (1889, l891),
  • “Jelgavas Latviešu biedrības Rakstniecības nodaļas rakstu krājuma” 3.-6. laid. (1893-1901) .

Джерело: wikipedia.org, lnb.lv

назва з до зображень мови
Universitas Tartuensis, Tartu UniversitāteUniversitas Tartuensis, Tartu Universitāte00.00.1632lv

    loading...

        Iм'я зв'язокТип відносинДата народженняДата смертіОпис
        1
        Andrievs AlunānsБатько00.00.179700.00.1861
        2
        Ede AlunāneМама00.00.179900.00.1867
        3
        Edvards AlunānsБрат00.00.1887
        4
        Jūlijs AlunānsБрат00.00.182400.00.1868
        5Pēteris AlunānsPēteris AlunānsБрат14.03.182107.08.1903
        6Juris AlunānsJuris AlunānsБрат13.05.183218.04.1864
        7
        Jūlija AlunāneСестра
        8Minna AlunāneMinna AlunāneСестра00.00.1908
        9
        Elizabete AlunāneДружина12.12.185524.02.1944
        10Nikolajs AlunānsNikolajs AlunānsПлемінник04.12.185919.09.1919
        11
        Teodors AlunānsПлемінник00.00.185000.00.1897
        12Ādolfs AlunānsĀdolfs AlunānsПлемінник11.10.184805.07.1912
        13
        Marija Emilija Angelika BertelsПлемінниця00.00.185507.08.1888
        14Johanna Otīlija Hedviga DravnieksJohanna Otīlija Hedviga DravnieksПлемінниця03.03.186207.05.1928
        15Luīze SkujenieceLuīze SkujenieceПлемінниця10.11.185722.07.1934
        16Otīlija AlunāneOtīlija AlunāneСвояченица00.00.182700.00.1890
        17
        Ansis AlunānsДед00.00.176500.00.1825
        18
        Indriķis AlunānsДедушка00.00.173500.00.1802
        19
        Viktors NīmanisЗнакомый00.00.184500.00.1898
        20Jēkabs ZvaigznīteJēkabs ZvaigznīteЕдиномышленник22.02.183321.06.1867

        01.01.1885 | Maskavā sāk iznākt "Zinības un rakstniecības mēnešraksts "Austrums""

        Akadēmiskās vienības “Austrums” aizsākumi meklējami 19. gs. 60. gados - “pirmās latviešu tautiskās atmodas” laikmetā. Maskavā un Pēterburgā, arī Tērbatā (Tartu) un Rīgā 19. gs. vidū jau darbojās dažādu Krievijas apgabalu studentu vienības un radās arī nacionālie studentu pulciņi. Maskavā ar laiku izauga arī latviešu studentu pulciņš, kas nebija oficiāla organizācija un kura sākums ir cieši saistīts ar jaunlatviešu ideologa Krišjāņa Valdemāra vārdu, kurš 1867. g. ieradās Maskavā. Tieši jaunlatviešu studentu pulciņa darbībā meklējami “Austruma” gara un centienu sākumi, kur dzima un veidojās latviešu atmodas laikmeta ideoloģija. Laikā līdz 80. gadiem Maskavā ieradās arī Kr. Barons, Fr. Treilands-Brīvzemnieks, Kr. Kalniņš, J. Krīgers-Krodznieks, A. Bandrēvičs, J. Velme un citi. 1885. g. Maskavā sāka iznākt žurnāls “Austrums” J. Velmes vadībā. Minētās personas aktīvi darbojās un kļuva par latviešu inteliģences kodolu Maskavā.

        Розмістити спогади

        Ключові слова