ua

Vilis Vārsbergs

Добавить новую картинку!
Дата народження:
01.06.1929
Дата смерті:
22.04.2012
Поховання дата:
27.04.2012
По батькові:
Viktors
Категорії:
, Богослов, Священик, пастор, Учасник корпорації студента
Громадянство:
 латиш
Кладовище:
Chicago (Oakridge) Cemetery

„.. Mūsu dzīve ir kļuvusi plakana. Palikušas tikai cilvēciskās dimensijas, pietrūcis  dievišķo.  Un tāpēc arī cilvēciskās ir nonivelējušās. Izplūdušas purvā, kā upes bez krastiem. ...” (209)

Prāvests emeritus, Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāns emeritus, Triju zvaigšņu ordeņa kavalieris, latviešu studentu korporācijas Ventonia filistrs un studenšu korporācijas Selga goda filistrs Dr. Vilis Vārsbergs dzimis 1929. gada 1.junijā Praulienā, ordinēts 1957. gada 14. maijā Mičiganā un ilgus gadus kalpoja kā priesteris Čikāgā (Sv. Pētera luterāņu baznīcas draudzē).

Ilgus gadus Vilis Vārsbergs bijis Čikāgas Ciānas draudzes mācītājs un ĀLELB ilggadējais pārvaldes vadītājs. Vilis Vārsbergs, dzīvodams ASV, daudz darījis gan latviešu, gan amerikāņu luterāņu draudzēs, kā arī devis milzīgu ieguldījumu latviešu īpašumu iegādē Garezerā ASV.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošana prāvests atbrauca uz Latviju un 1994. gadā kļuva par LU atjaunotās Teoloģijas fakultātes dekānu un šajā amatā nostrādāja līdz 1999. gadam.

2003. gadā prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pasniedza prāvestam Valsts augstāko apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni.

Intervija par iespējām apvienot LELB un LRKB

Pagājušajā gadā izdots viņa sprediķu krājums par dzīvi un ticību “Drošākais krasts” (2011, ASV).

***

* 1929. g. 1. jūn. Praulienas pag.

† 2012. g. 22. apr. ASV

Studentu korporācijas Ventonia filistrs

Izglītība. Pēc pag. pamatsk. pabeigšanas iestājies Madonas valsts ģimn. (pabeidzis tikai vienu klasi). 1949. g. martā abs. Krišjāņa Barona v-sk. bēgļu nometnē Hersbrukā (Vācija). 1950. g. kā Apvienotās luterāņu baznīcas stipendiāts mācījies Midland koledžā Fremontā (Nebraskas pavalsts), kuru abs. ar Bc. grādu. 1954. g. ieguvis M. Div. grādu. Papildus līdz 1957. g. studējis Luterāņu teoloģijas skolā Čikāgā.

Darbība. Kopā ar ģimeni 1944. g. 2. nov. devies bēgļu gaitās uz Vāciju (Berlīne, pēc tam Reinhenberga). 1945. g. rudenīnokļuvisbēgļunometnē Ambergā, pēctam Hersbrukā, kur dzīvojis līdz 1949. g. 15. martam. Ieceļojis ASV un strādājis par pusgraudnieku kokvilnas fermā Misisipi pavalstī. Ordinēts 1957. g. 14. maijā (ULCA, Mičiganas sinode). Misijas mācītājs Albionā (Mičiganas pavalsts) līdz 1963. g., izveidojis jaunu draudzi un uzcēlis dievnamu (arhitekts G. Birkerts). No 1963. līdz 1968. g. vecākās angļu valodā dibinātās draudzes Mičiganā (Messiah Lutheran Church) mācītājs. Latvijas mācītāju kopībā uzņemts 1960. g. dec., 1965. g. noorganizējis zemes iegādi ASV austrumu latviešu centram “Garezers”, ierosinājis “Garezerā” izveidot Vasaras v-sk. “Garezera” pagaidu valdes priekšsēdis, vēlāk padomes loceklis (līdz 1985). No 1969. līdz 1972. g. “Garezera” administrators. No 1973. g. 15. janv. līdz 1994. g. 1. aug. Čikāgas latv. ev.-lut. Ciānas draudzes mācītājs. Šajā laikā draudze iegādājās 3,85 akru lielu zemesgabalu ar divām ēkām Čikāgā un tās pārbūvēja, piemērojot draudzes un Čikāgas latviešu K. Barona skolas un visas latviešu sabiedrības vajadzībām. Aktīvi darbojies Čikāgas latviešu sabiedrībā, Chicago Latvian Newsletter līdzdibinātājs ar mērķi informēt ASV valdības locekļus, presi un iedzīvotājus par Latvijas okupāciju, vēsturi un kultūru. Pēdējā studiju gadā Čikāgā aktīvi darbojies Čikāgas latviešu radio, gatavojis reliģiskus raidījumus uz Latviju gan no Madrides, gan Montekarlo. Ilgus gadus rakstījis “Amerikas Balsij” ziņojumus par reliģisko dzīvi ASV. Dažādos laikos bijis dažādos LELDA un LELBA pārvaldes amatos. Viens no pirmo Draudžu dienu ierosinātājiem un galvenajiem rīkotājiem. Draudžu dienas kļuva par ļoti nozīmīgām latviešu gara dzīves rosinātājām ārpus Latvijas. 1984. g. ievēlēts par LELBA pārvaldes priekšsēdi. “Garezera” padomes Goda priekšsēdis. Daudz darījis, lai Latviešu draudžu apvienību Amerikā pārveidotu par Latviešu baznīcu Amerikā. No 1984. līdz 1994. g. vairākreiz ievēlēts par LELBA pārvaldes priekšsēdētāju. Esot LELBA vadībā, organizējis māsu draudžu programmu ar draudzēm Latvijā un būtiski palielinājis ziedojumus palīdzībai Latvijā. Paralēli Ciānas draudzes mācītāja darbam šai amatā nokalpojis statūtos vislielāko atļauto laiku – deviņus gadus. LELBA pārstāvis Lutheran Council in the US līdz tās darbības beigām un Lutheran Immigration and Refugee Service. 1984. g. nov. iecelts par prāvestu. Arhibīskapa un Baznīcas virsvaldes deleģēts, 1984. g. asamblejā Budapeštā pārstāvējis Luterāņu pasaules apvienību. 1990. g. Kuritibā (Brazīlija) Luterāņu pasaules apvienības asamblejā izdevies sapulcināt Baltijas un trimdas baznīcu delegātus, lai sagatavotu rezolūciju, kurā nosodīta PSRS par baznīcu apspiešanu, pieprasot reliģisku un arī politisku brīvību Baltijas valstīm. 1990. g. febr. piedalījies Latvijas un trimdas ev. lut. baznīcu 1. koordinācijas konferencē Vācijā, Koordinācijas komisijas sekretārs visu tās darbības laiku. Pēc V. Vārsberga priekšlikuma Draudžu dienas rīkot kopā ar dziesmu svētkiem LELBA M. Ķirsona vadībā noorganizējis “Bībeļu un banānu kuģi” no Stokholmas uz Dziesmu svētkiem Rīgā 1990. g. jūl.

No 1992. pasniedzējs LU Teoloģijas fak., lasījis kursu par draudzes administrāciju. Pensionējies 1994., lai stātos pilna laika darbā LU Teoloģijas fak. No 1994. g. 1. jūl. līdz 1999. g. 30. jūn. LU TF dekāns, trīs gadus pēc kārtas ievēlēts par LU senāta locekli. 2002. atgriezies Čikāgā, lai kalpotu par mācītāju Sv. Pētera latviešu ev. lut. draudzē. Par nopelniem baznīcas un teoloģijas laukā LU piešķīrusi Dr. honoris causa. Miris Čikāgā.

Organizācijas. Latvijas Bībeles biedrības valdes loc., Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonda valdes priekšsēža vietnieks un Okupācijas muzeja fonda padomes loc., s!k! Selga goda filistrs.

Publikācijas. Raksti izdevumos “Ceļabiedrs” un “Mazpulks”, ziņojumi un apceres latviešu laicīgajā presē Amerikā. Darbojies jaunās Dziesmu grāmatas komisijā visu tās pastāvēšanas laiku, kārtojot grāmatas salikšanu Čikāgā un iespiešanu Spānijā. 2011. g. izdots sprediķu krājums par dzīvi un ticību “Drošākais krasts”  (ASV).

Apbalvojumi. TZo IV šķ. (2002. g. rud.).

Ģimene. Tēvs Viktors (m. 1945. g. uzlidojumā), māte Marta Barbans. Prec. 1960. g. jūl. ar Birutu Grīnbergu. Meitas Anita un Krista, dēls Viktors. Četri mazbērni: Emma, Zoe, Mika un Kristīna.

A. Prāvests Vilis Vārsbergs mūžībā. // Laiks, 2012. g. 8. maijs; Ventonia internais arhīvs

 

Джерело: Ventonia 100, lelb.lv

немає місць

    loading...

        Iм'я зв'язокТип відносинДата народженняДата смертіОпис
        1Ояр Эрiк КалниньшОяр Эрiк КалниньшКоллега22.10.194914.10.2021
        2Augusts KurčinsAugusts KurčinsЕдиномышленник05.11.192801.09.2014
        3Jānis BalodisJānis BalodisЕдиномышленник20.02.188108.08.1965

        Не вказано події

        Ключові слова