Jānis Balodis

Armijas virspavēlnieks, ģenerālis.

Dzimis 1881. gadā Trikātas pagastā Vēžnieku mājās zemnieka Pētera Baloža (1834—1915) un viņa sievas Annas, dzimušas Kaģes, (1843—1924) ģimenē

Krievu armijā iestājies brīvprātīgi 1898. g. sept., dienējis 110. Kamas kājn. pulkā Kauņā. Pēc 2 dienesta gadiem komandēts uz Viļņas junkuru skolu, beidzis to 1902. g. aug. un paaugst. par podporučiku. Ieskaitīts 100. Ostrovas kājn. pulkā, kopā ar to piedalījies krievu-japāņu karā, kaujās pie Mukdenas un Juhantunas sādžas 1905. g. febr.

1905. g. beigās pārcelts uz 106. Ufas kājn. pulku Viļņā, kur dienējis līdz 1. pasaules karam.

No 1913. g. rotas komandieris.  1. pasaules kara sākumā nosūtīts uz fronti Austrumprūsijā, 1914. g. aug. iecelts par bataljona komandieri. Piedalījies kaujās 1. un 10. armijas sastāvā. Paaugst. par kapitānu.

Apbalvots ar Krievijas kara ordeņiem.

• Sv. Staņislava 2. pakāpe (1914)
• Sv. Vladimira 4. pakāpe (1915)
• Sv. Annas 2 pakāpe (1915)

1915. g. 20. febr. Augustovas mežos, ievainojuma dēļ atrazdamies lazaretē, sagūstīts.

No vācu gūsta, ko pavadījis Silēzijā, atgriezies Latvijā 1918. g. nov. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 1. dec. Rīgā, iecelts par Neatkarības rotas komandieri. Piedalījies pirmajās kaujās pie Lielauces, Skrundas un Ventas.

1919. g. 6. martā pēc pulkveža Kalpaka nāves uzņēmies viņa bataljona, vēlākās Latviešu atsevišķās brigādes komandēšanu. Izcīnījis uzvarām vainagotas kaujas no Saldus līdz Rīgai.

Par nopelniem šajās cīņās paaugstināts par pulkvedi-leitnantu un pulkvedi.

1919. g. 6. jūl., kad Rīgā ienāca Ziemeļlatvijas brigāde un abas grupas apvienojās vienā nacionālajā armijā, B. iecelts par 1. Kurzemes divīzijas komandieri un tādējādi arī par Austrumu frontē esošo latv. karaspēka vienību komandieri. Šajā amatā veicis uzbrukuma operācijas Latgalē.

1919. g. 16. okt. iecelts par Latvijas armijas virspavēlnieku. Viņa vadībā mūsu nelielā armija sagrāva un padzina bermontiešus, pēc tam 1920. g. sākumā pieveica lieliniekus Latgalē.

1920. g. 23. janv. piešķirta ģenerāla pakāpe.

Ar LKO visām 3 šķirām apbalvots  par to, ka, uzņemdamies armijas vadību vienā no viskritiskākajiem brīžiem, panāca spožas uzvaras, pilnīgi satriekdams ienaidnieku armijas kā dienvidos, tā austrumos.

Balodis apbalvots ar daudziem augstiem ārvalstu kara ordeņiem -

• Francijas Goda leģiona,
• Anglijas Sv. Mihaila un Jura,
• Igaunijas,
• Polijas,
• Somijas ordeņiem,
• Francijas Goda leģiona komandiera Zelta zobenu

u. c. 

1921. g. 1. jūl. pēc paša vēlēšanās atvaļināts.

1923. g. ievēlēts par Latvijas aizsargu goda priekšsēdētāju.

1925. g. ievēlēts Saeimā, darbojies Zemnieku savienības frakcijā. Kara lietu komisijas priekšsēdētājs.

No 1925. g. LKO domes loceklis. Darbojies vairākās sabiedriskās un saimnieciskās organizācijās. Dzimtīpašumā piešķirta Līvbērzes pag. Upesmuiža.

1931. g. 7. dec. iecelts par kara ministru.

Aktīvi piedalījies K. Ulmaņa veiktajā 1934. g. 15. maija apvērsumā.

Saskaņā ar 1936. g. 12. marta likumu nozīmēts par Valsts prezidenta v. i. likumā paredzētos gadījumos. 

Studentu korporācijas Ventonia Goda biedrs.

1940. g. jūl. aizturēts. 31. jūl. kopā ar sievu deportēts uz Sizraņu.

1941. g. dec. izmeklēšana pārtraukta, B. kļuvis par "internēto kara laikā".

1946. g. pārvests uz Ivanovas cietumu.

1952. g. martā nosūtīts uz Vladimiras cietumu.  Latvijā atgriezies 50. gados. Dzīvojis Saulkrastos, kur 1965. g. 8. aug. miris.

Apbedīts Rīgā, I Meža kapos.

***

1881.20.02. Valkas apriņķa Trikātas pag. "Vēžniekos" - 1965.08.08. Saulkrastos, apbed. Meža kapos Rīgā

Militārs darbinieks, politiķis. Ģenerālis, Latvijas Nacionālās armijas virspavēlnieks (1919.16.10.-1920.11.08.), Latvijas Republikas kara ministrs (1931-1940). Ar Satversmes sapulces 1921. 20. 04. lēmumu J.Balodim piešķirts dzimtīpašums Līvbērzes Upesmuižā (Jelgavas apr.). J.Baloža iela Līvbērzē (no 1991).

Avots: jelgavasbiblioteka.lv