Jēkabs Pilsātnieks

Pilsētnieku dzimtas centrālā un zinamākā persona.

Jēkabs Pilsātnieks (☼1838. gada 31. augusts – †1879. gada 23. septembris) 1874. gada 22. augustā salaulājās ar Helēnu Tīfelti (☼18__ – †18__) no Jumurdas; viņiem bija divi bērni:

• Marta (☼1876. gada 3. augusts – †1880. gada 9. janvāris) 
• Arvīds Pilsātnieks.

Jēkabs Pilsātnieks bija Vecpiebalgas pagasta ilggadējais skolotājs, slavenā kora vadonis un dzejnieks, skolā strādāja kopā ar Kaudzīšu Reini, Kronvaldu Ati un Stērstu Andreju.

Jēkaba Pilsātnieka dzeja izmantota brāļu Kaudzīšu “Mērnieku laikos”, parodējot Pietuka Krustiņu “augstajā dziesmā”:

Nu sveiki, draugi, kas šeit kopā esam,

Ko mīlestība vienoja;

Mēs mīļai tēvijai šās dziesmas nesam

Un garam, kas mūs biedroja.

Mūs visus silda jau mīlestības stars,

Kas mīļo tēviju, tam latvju gars!

Mēs mostamies uz jaunu jauku dzīvi,

Mūs modināja laika gars;

Brīvība mūsu karogam par zīmi,

Un taisnīb’s kausam pilnīgs svars.

Lai brīvīb’ zaļo, lai taisnība spīd,

Uz to lai dzenamies, latvji, ik brīd’!

Lai brīvība zaļo, lai taisnība spīd,

Uz to lai dzenamies, latvji, ik brīd!