Arvids Skurbe

Bij. 4. Vidzemes latv. strēln. pulka štabskapitāns. Ordenis piešķirts 1925. gadā Dzimis 1888. g. 23. okt. Pētertāles pagast.

Krievu armijā iestājies 1908. g., līdz 1. pasaules karam sasniedzis poručika pak.

1914.g. iedalīts 218. Gorbatovskas pulkā, ložmetēju komandas priekšnieks.

Piedalījies kaujās Polijā, apbalvots ar:

• Annas IV šķ.,
• Staņislava III šķ.,
• Vladimira IV šķ. ordeņiem.

Ievainots galvā un rokā. Pēc izveseļošanās atkal piedalījies kaujās, sasniedzis štabskapitāna pak.

1915. g. maijā saindēts ar kaujas gāzēm. Pēc izveseļošanās iedalīts 4. Vidzemes latv. strēln. pulkā, piedalījies kaujās pie Smārdes un citur.

Apbalvots ar:

• Annas III šķ.,
• Staņislava II šķ. ordeņiem.

1916. g. aug. Smārdes raj., kad vācieši izsita no ierakumiem krievu rotu, Skurbe ar savu pulku devās pretuzbrukumā, atjaunoja stāvokli, atsita vāciešu uzbrukumu un turpmākajā triecienā izsita tos no ierakumiem, kurus bez rezervēm noturēja 2 dienas, tā dodot iepēju citām daļām virzīties uz priekšu un ieņemt taktiski izdevīgas pozīcijas.

1917.g. pēc lielinieku apvērsuma arestēts un atcelts no amata.

Saslimis ar malāriju, pārcelts uz Maskavu par kadetu rotas komandieri.

Strādājis lopkautuvē Maskavā. 1920. g. atgriezies Latvijā.

Latvijas armijā iestājies 1920. g. 8. jūn., Aviācijas diviziona komandiera palīgs.

Paaugst. par pulkvedi-leitnantu. 1929. g. Aviācijas pulka komandieris, pulkvedis.

1935. g. beidzis kara akadēmiskos vecāko virsnieku kursus.

No 1935. g. 31. aug. Aviācijas pulka aviācijas kursu priekšnieks.

1936-1939. g. Tehniskās divīzijas intendants, tad devies pensijā.

Apbalv. ar

• TZO III, IV šķ.,
• Aizsargu Nopelnu krustu,
• Čehoslovakijas Baltās Lauvas ordeņa IV šķ.,
• Igaunijas Ērgļa krustu,
• Lietuvas Neatkarības 10 gadu jubilejas medaļu.

2. pasaules kara laikā iesaukts latv. leģionā, nozīmēts par Rīgas kara apr. priekšnieku.

Šajā amatā līdz 1944. g., kad devies uz Vāciju.

1945.g. pēc kapitulācijas gūstekņu nometnē Cēdelheimā, Beļģijā. Vēlāk dzīvojis bēgļu nometnē Vācijā, Grēvenē.

1947. g. izceļojis uz Angliju, rosīgs sabiedrisks darbinieks,

No 1948. g. "Daugavas Vanagu" fonda priekšsēdētājs. Ilgus gadus Mančesteras latv. evaņģēliski luteriskās draudzes vecākais. 10 gadus Latv. nacionālās padomes loceklis.

Īpaši izceļams Arvīda latviskums, lai gan dzimis jauktā ģimenē, kurā runāts vāciski, pats precējies ar krievieti. To droši vien veidojusi pavadītā bērnība Pētertāles skolā un vecvecāku Džūkstes mājās, kur cieņā turēta folklora, tautas teikas un ģimenes nostāsti, tikšanās tur ar Lerhi-Puškaiti.

Mūža pēdējos gadus aizvadījis latv. mājā Almēlijā.

Miris 1972. g. 22. martā. Kremēts un apbedīts Brukvudas latviešu kapos.

Pirmā sieva krieviete Lidija, kura mira 1934.gadā. Otrreiz precējies ar poļu izcelsmes sievieti Eiženiju.