Osvalds Lēmanis

Baletdejotājs, talantīgs baletmeistars, pedagogs, romantiskā baleta atzinējs un virzītājs.

Mācjies pie M.Balbo (1920-1922), N.Sergejeva baletstudijā (1922-1925) un pie A.Fjodorovas, papildinājies Parīzē pie B.Ņižinskas, O.Preobroženskas, Londonā pie L.Mjasina. Beidzis B.Skujenieces dramatiskos kursus (1924). 

1926-1944 LNO baleta solists;

1932-1941 LNO baletskolas pedagogs;

Viņš kā baletmeistars viesojās arī starptautiskajā teātru festivālā 1934. gadā Venēcijā un 1938.gadā Buenos Airesā, un dejojis daudzos Rietumeiropas mākslas centros. Kā horeogrāfs un baletmeistars O. Lēmanis izcēlās ar lielisku tehniku, bagātu fantāziju un spēcīgu pārdzīvojumu. Viņa izcilākās lomas — princis Gulbju ezerā un Apburtā princesē, Bazils "Dons Kichotā", vergs "Šeherezadē", students "Lakstīgalā un Rozē" uc."

1934-1944  baletmeistars, trupas vadītājs; 1944. gadā emigrējis uz Vāciju. Osvalds Lēmanis tur vadīja Latvijas baletu un kopš 1948. g. bija baletmeistars Virtembergas valsts teātrī. Pateicoties baletmeistara O.Lēmaņa centieniem, latvieūs balets savu labo slavu saglabāja arī trimdā, jo O.Lēmanis, atteicies no karjeras iespējām lielajās Eiropas skatuvēs, visus spēkus veltīja latviešu baleta ansambļa izveidei emigrācijā. 

1946-1948 Vācijā ceļojošās trupas "Latvijas balets" vadītājs, baletmeistars un solists; 1

1948-1950 Štutgartes Operas baletmeistars;

1950-1965 pedagogs "Detroit Institute of Musical Art" un "Mercy College";

1958-1965 baletmeistars ASV trupā "The Detroit City Ballet".

Precējies ar baletdejotāju Mirdzu Tilaku.

LOMAS: Zigfrīds (P.Čaikovskis "Gulbju ezers"", 1926, 1934), lelle Ķīnietis, Francis (L.Delībs "Kopēlija", 1926), Princis (P.Čaikovskis "Riekstkodis", 1928), Jauneklis (F.Šopēns "Šopeniāna", 1929), Polovciešu jauneklis (A.Borodins, polovciešu dejas no operas "Kņazs Igors", 1929), Runcis zābakos, Dezirē (P.Čaikovskis "Apburetā princese", 1929), Jāzeps (R.Štrauss "Jāzepa leģenda, 1929), Bajārs (Č.Punji "Burvju zirdziņš", 1930), solists (M.Gļinka "Aragonas hota", 1930), Vergs, Vikonts de Božansī un Rinaldo (N.Čerepņins "Armīdas paviljons", 1930), Vergs (N.Rimskis-Korsakovs "Šeherezade", 1931), Aminta (L.Delībs "Silvija, 1931), Arlekīns (R.Šūmanis  "Karnevāls", 1931), Bazils, Espada (L.Minkuss "Dons Kihots", 1931, 1936, 1941), Alberts (Ā.Š.Adāns "Žizele", 1932), Erots (P.Čaikovskis "Erots", 1932), Lišanfu (R.Gliērs "Sarkanā magone", 1933), Petruška (I.Stravinskis "Petruška", 1933), Čigānietes brālis (A.Glazunovs, R.Drigo "Amarilla", 1933), Students, jauns zinātnieks, arī Ranofers (N.Čerepņins "Mūmijas romāns", 1933), adagio un variācias (P.Čaikovskis "Sniega pārslas", 1934), Zefīrs (R.Drigo "Floras atmošanās", 1934), Konrāds (Ā.Š.Adāns "Korsārs", 1935), Sauldots (J.Mediņš "Mīlas uzvara", 1935), solists deja "Kankāns" (Dž.Rosīni "Fantastiskās lelles", 1936), Vijolnieks Roberts (J., J., E.Štrausi "Pēdējais valsis", 1937), Students (J.Kalniņš "Lakstīgala un roze", 1938), Kvazimodo (Č.Punji, R.Drigo "Esmeralda", 1939), Girejs (B.Asafjevs "Bahčisarajas strūklaka", 1940), Komandors (A.Kreins "Laurensija", 1941).

Apbalvojumi: Zviedrijas Vāsas ordeņa virsnieka krusts (1935).

Laikraksts Laiks, 15.09.1965: "11. septembrī, iestudēdams baleta uzvedumu, sirds triekas ķerts pēkšņi saļimis un miris viens no izcilākajiem visu laiku baleta māksliniekiem Osvalds Lēmanis. Kopš ieceļošanas no Vācijas ASV, viņš dzīvoja Detroitā, kur bija Institute of Musical Art baleta vadītājs. Mākslinieks no sirdsdarbības traucējumiem cieta jau agrāk, pārdzīvodams arī pāris sirdslēkmes. Šovasar viņš atpūtās ārpus pilsētas un jutās labi atpūties. Ārsti tomēr ieteica vairīties no piepūlēšanās un arī mākslinieks pats to likās ievērojam. Sestdienas rītā viņš tomēr nav žēlojies par nelāgu sajūtu.
Osvalds Lēmanis bija rīdzinieks, dzimis 1903. gadā un ar skatuvi vispirms iepazinies Birutas Skujenieces dramatiskos kursos. Pēc Nacionālās operas baletskolas absolvēšanas 1926. gadā viņu angažē Operas baletā par premjeru. No 1934.—1944. g. viņš bija arī Nacionālās operas baletmeistars un šajā laikā, kas vispār iezīmējas ar izcilām izrādēm, operā iestudējis 13 baletus  un ap 100 deju operu izrādēm.