Indriķis Lēmanis

Dzimis Kuldīgas apriņķa Zvārdes pagasta Ķērkliņu muižā kalpu ģimenē.

Mācījies Blīdenes pagastskolā, Auces Vītiņu skolā. Pēc paša versijas, 1922.g. izslēgts par teroristu himnas - "Internacionāles" dziedāšanu.

1924. - 28.g.  atradies ieslodzījumā par pagrīdes darbību.

1928.- 29.g. iesaukts obligātajā karadienestā.

Literārajā darbā "ievadīja" prokomunistiski noskaņotais L. Laicens, ar kuru viņš uzturēja sakarus arī pēc L. Laicena emigrācijas uz komunistisko Krieviju (PSRS), līdz pat tas tika noslepkavots Krievijas kompartijas veiktajās "nekrievu" genocīda "nacionālajās operācijās" 

20. gadsimta 30.gados Lēmanis darbojās nelegālajā Revolucionāro rakstnieku, žurnālistu un mākslinieku apvienībā.

No 1940. gada  PSKP biedrs un Rakstnieku savienības biedrs.

1940.-41. gadā bija PSRS okupētās Latvijas Radiofona direktors un "Literatūras avīzes" atbildīgais redaktors.

1941.-45. politdarbinieks PSRS okupācijas Sarkanajā Armijā, no 1942.g. laikraksta sekretārs; atb. redaktors.

1946.-1960.g. LPSR MP Radioraidījumu un televīzijas komitejas priekšēdētājs, (tostarp lika iznīcināt vācu okupācijas un pirmskara Latvijas skaņu plates). Darbinieku nemīlēts un neieredzēts priekšnieks.

Pēc kara izdots viņa stāstu krājums "Klusie varoņi", autobiografiskais romāns "Pa dzīves ceļiem", romāns "Dienas ausmā". u.c.