Jānis Graudiņš
- Дата народження:
- 12.09.1871
- Дата смерті:
- 05.05.1938
- Поховання дата:
- 08.05.1938
- Дівоче прізвище персони:
- Graudiņš
- Категорії:
- , Адвокат, Педагог, учитель, Родом з Латвії, Учасник корпорації студента, Учень, Юрист, нотаріус, суддя
- Громадянство:
- латиш
- Кладовище:
- Salgales pagasts, Zosēnu kapi
Dzimis 1871. gada 12. septembrī Salgales pagastā, Zemgalē, zemkopja ģimenē.
Beidzis Jelgavas klasisko ģimnāziju un Maskavas universitātes juridisko fakultāti. Uzsācis advokāta praksi Cēsīs, vēlāk Rīgā.
1918. gada 7. decembrī kopā ar Kristapu Valteru iecelti par pirmajiem Latvijas Senāta senatoriem. Senators Kriminālās kasācijas departamentā līdz 1920. gadam, kad pēc paša lūguma atbrīvots no senatora amata.
Strādājis par notāru Rīgā. Piedalījies 1933. gada Sodu likuma izstrādāšanā.
Miris 1938. gada 5. maijā Rīgā.
Nelaiķis slimoja ar mazasinību un no 1938.gada 3. janvāra atradās slimības gultā. Nelaiķi pēdējā gaitā izvadīs svētdien no sēru mājas Jahtkluba ielā 6 uz Salgales Zosēnu kapiem.
Avots: Jaunākās ziņas, 06.05.1938 un 09.05.1938
********************************************
Dzimis 1871. g. 13. sept. Salgales pag. lauksaimnieka ģimenē.
Tēvs Juris, māte Lība, dz. Berzinska. Latvietis, pareizticīgs.
Vairākus gadus strādājis par tautskolotāju.
Beidzis Jelgavas ģimnāziju (1896. g.) un MU Juridisko fakultāti ar II šķ. diplomu (1900. g.).
1900. g. iecelts par jaunāko tiesamatu kandidātu Jelgavas apgabaltiesā, apstiprināts guberņas sekretāra rangā.
Bijis zvērināta advokāta A. Zumberga palīgs Cēsīs, pēc tam zvērināts advokāts Cēsīs, vēlāk Rīgā. 1914. g. dec. pieteicies uz notāra amata vakanci Rīgā, 1915. g. janv. izturējis notāra zināšanu pārbaudījumu Rīgas apgabaltiesā, notāra amatā nav iecelts.
Darbojies Jelgavas Latviešu biedrībā, Cēsu Saviesīgā biedrībā, Rīgas Latviešu biedrībā, Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrībā, “Biedrībā priekš latviešiem ar augstāko izglītību” (valdes sekretārs) u. c. latviešu organizācijās, bijis Jaunā Rīgas teātra padomes loceklis.
Darbojies kā aizstāvis politiskās prāvās, vairāku latviešu laikrakstu un žurnālu apgādos.
1. pasaules kara laikā bijis Baltijas Bēgļu apgādāšanas komitejas loceklis, 1917. g. Krievijas Pagaidu valdības izmeklēšanu komisiju loceklis.
1919.–1920. g. dec. Latvijas Senāta senators.
No 1920. g. 9. dec. zvērināts advokāts Rīgā. 1921.–25. g. Zvērinātu advokātu padomes loceklis.
1925. g. nov. apstiprināts par Rīgas pilsētas notāru. Piedalījies 1933. g. izdotā Sodu likuma izstrādē kā Zvērinātu advokātu padomes pārstāvis Tieslietu ministrijas komisijā.
1933. g. 4. apr. bijis viens no Latvijas Notāru biedrības dibinātājiem.
Darbojies vairākās kredītiestādēs, Rīgas Latviešu labdarības biedrībā, Vidzemes Patronāta biedrībā, Latvijas Juristu biedrībā, Latvijas Jahtklubā, Latvijas Republikas Auto klubā u. c. sabiedriskajās organizācijās, bijis Rīgas Komercbankas padomes priekšsēdētāja biedrs.
Miris 1938. g. 5. maijā Rīgā.
Apbedīts Salgales pag. Zosēnu kapos.
Precējies ar Olgu Verbu (dz. 1887. g. 10. okt.), meita Klaudija (dz. 1909. g. 13. nov.); 1937. g. 19. janv. šķīries.
Studentu biedrības “Zemgalija” filistrs.
A. LVVA, 7354. f., 1. apr., 234. l.; LVD; Jaunākās Ziņas. 1938. g. 6. maijs; Antons M. Notārs Jānis Graudiņš (1871.–1938.). Jaunākās Ziņas. 1938. g. 7. maijs; EVP; Liepiņš E. Maskavas latviešu vakari. Fraternitas Moscoviensis. 1870.–1920.–1970. Sidneja, MCMLXX, 162. lpp.; LA 1919–1945; LN.
No J. Graudiņa nekrologa laikrakstā “Jaunākās Ziņas” 1938. g. 6. maijā: “Nelaiķis slimoja ar mazasinību un no š. g. 3. janvāra atradās slimības gultā. [..] Priekškara [domāts “pirms 1. pasaules kara” – red.] laikos Graudiņš bija populārs kā aizstāvis politiskās lietās.”
немає місць
Iм'я зв'язок | Тип відносин | Опис | ||
---|---|---|---|---|
1 | Juris Graudiņš | Батько | ||
2 | Lība Graudiņš | Мама | ||
3 | Klaudija Graudiņš | Дочка | ||
4 | Olga Graudiņš | Дружина | ||
5 | Frīdrihs Vesmanis | Коллега |
19.03.1921 | Dibināta Latvijas Republikas advokatūra
28.12.2013 | Tiek likvidēts Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts
Senāta pienākums bija uzraudzīt un vadīt likumu piemērošanu, kā arī vienādu un pareizu likumu iztulkošanu. Kopš izveidošanas, Senāta sēžu zāles sienā iegravēti vārdi "Viens likums - viena taisnība visiem", kas tiek uzskatīti par Latvijas tiesu un tiesību sistēmas pamatprincipu, kura izvešanu dzīvē uzrauga Senāts.