Frīdrihs Vesmanis

Frīdrihs Vesmanis bija latviešu jurists un politiķis (LSDSP), pirmais Saeimas priekšsēdētājs.

Dzīvesgājums

Vesmanis dzimis 1875. gada 15. aprīlī Rundāles pagastā.

Pēc Jelgavas ģimnāzijas pabeigšanas Vesmanis studējis Tartu universitātē.

Pēc aresta 1897. gadā emigrējis uz Angliju, kur kopš 1899. gada izdeva laikrakstus "Sociāldemokrāts" un "Latviešu Strādnieks".

1903. gadā nelegāli atgriezies Latvijā, tomēr tika apcietināts un izsūtīts nometinājumā Šauļos.

1909. gadā pabeidzis Pēterburgas universitāti.

Līdz 1918. gadam Frīdrihs Vesmanis bijis advokāts Jelgavā un Pēterburgā, kā arī darbojies žurnālistikā. Tā gada aprīlī viņš atgriezies Latvijā.

No 1919. gada jūlija līdz augustam Vesmanis bija Tautas padomes loceklis.

1920. gadā ievēlēts par Jelgavas mēru, kā arī darbojies Satversmes sapulcē.

1922. gadā, dibinot Centrālo vēlēšanu komisiju, Vesmanis bijis viens no astoņiem tās sākotnējiem locekļiem. No LSDSP viņš ievēlēts 1. Saeimā un bijis pirmais Saeimas priekšsēdētājs.

No 1925. gada februāra līdz 1932. gada martam Vesmanis bija Latvijas sūtnis Apvienotajā Karalistē.

1927. gadā pēc Jāņa Čakstes nāves bijis viens no kandidātiem uz Valsts prezidenta amatu. 

1937. gadā pensionējies.

1941. gada 14. jūnijā apcietināts par to, ka "bijis sociāldemokrātu galēji labējā novirziena līderis".

Aizsūtīts uz Soļikamskas soda nometnēm, miris 7. decembrī Usoļjes soda nometnes Surmogas punktā.

***

Dzimis 1875. gada 15. aprīlī Rundāles pagastā, Zemgalē, lauku saimnieka ģimenē.

Beidzis Jelgavas ģimnāziju. Studējis tieslietas Tērbatas universitātē. Iesaistījies jaunstrāvniekos un strādājis „Dienas Lapā”. Piedalījies studentu nemieros, pēc 1897. gada arestiem emigrējis uz Angliju. Bijis „Latviešu Strādnieka” redaktors, „Sociāldemokrāta” redakcijas loceklis.

1903. gadā nelegāli atgriezies Latvijā, apcietināts, izsūtīts nometinājumā Šauļos. Pēc atgriešanās Latvijā 1905.–1906. gadā sociāldemokrātu avīžu „Pēterburgas Latvietis”, „Nākotne”, „Izglītība” redkolēģijas loceklis.

1909. gadā beidzis Pēterburgas universitātes juridisko fakultāti un strādājis par zvērinātu advokātu Jelgavā un darbojies preses izdevumos.

1915. gadā sācis strādāt Pēterburgā Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālajā komitejā.

1918. gadā atgriezies Latvijā un iecelts par Jelgavas apgabaltiesas locekli.

1919. gadā pārgājis darbā advokatūrā.

1920.–1921. gadā bijis juriskonsults Tieslietu ministrijā.

1921. gadā iecelts par senatoru Latvijas Senātā, darbojies Civilās kasācijas un Administratīvā departamentā.

 1919. gadā arī Tautas Padomes loceklis,

1920. gadā ievēlēts par Jelgavas pilsētas galvu.

1920.–1922. gadā Satversmes sapulces loceklis no LSDSP.

1922.–1925. gadā pirmās Saeimas deputāts un pirmās Saeimas priekšsēdētājs.

1925. gadā pārgājis darbā diplomātiskajā dienestā par sūtni Londonā.

1932. gadā atkārtoti uzņēmies senatora amatu Administratīvā departamentā un to pildījis līdz 1937. gadam, kad pensionējies. Ar Ministru kabineta lēmumu ieskaitīts par Goda tiesnesi.

1941. gada 14. jūnijā arestēts un deportēts.

Miris 1941. gada 7. decembrī Usoļjes soda nometnē.

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa 2. šķiru 1926. gadā. 

        *****

GRĀMATA. "Klausieties pagātnes soļos", F.Vesmanis, 2013.g., 317.lpp. Sastād. I.M.Markausa

      *****

Rundāles pagastā čekisti apcietinājuši un uz Padomju Savienību izsūtījuši 52 
latviešus. 

Starp izsūtītajiem ir: 

• Hermanis Adienis no Ķipjiem ar sievu un meitu 
• Pēteris Adamaitis — Icēniem ar sievu 2 dēliem un meitu, 
• Eduards Bisenieks — Mazbērsteles ar sievu un brāli, 
• Teodors Pauļuks — Mazbērsteles, 
• Maija Pauļuka — Pelēkiem, 
• Ādolfs Pētersons — Mazbērsteles ar sievu, dēlu un meitu 
• Teodors Cinovskis — Pamatiem ar sievu dēlu un meitu, 
• Margrieta Gludina — Strēlniekiem ar dēlu (viņas vīrs izbēdzis), 
• Arnolds Jātnieks — Jātniekiem ar sievu 3 bērniem un tēvu, 
• Jēkabs Kārkliņš — Lejiņām ar sievu, 
• Jēkabs Kūla — Keķilām ar sievu un divām meitām, 
• Pēteris Skudra, — Jāņukroga stacijas ar sievu 
• Jānis Pļavenieks — Mazsvirkales ar sievu un 2 meitām, 
• Milda Vince — Bajāriem ar trīs dēliem un vīra māti (vīrs izbēdzis), 
• Jānis Slokenbergs no Pareiziem un 
• Jēkabs Galiņš — Malēniešiem ar 4 piederīgiem. 

Vecumnieku pagastā apcietināti un uz Krieviju aizvesti 

• Andrejs Sodums no Sodumiem ar sievu, māti, dēlu, brāli un meitu, 
• Alberts Lejnieks — Jaunķēsām ar sievu, 2 meitām un māti, 
• Ādolfs Balodis — Rempiiem ar sievu, mati, meitu un sievasmāti, 
• Jānis Repša — Upesrepšicm ar sievu, māti un māsu, 
• Andrejs Melnacis — Jaumziemjiem un 
• Grigorijs Salepa —Melnačiem ar sievu.

 

No Bārbeles pagasta aizvests Vlgrabu māju saimnieks Jānis Bleke ar sievu un
māti, 

• Grāvīšu māju — Mārtiņš Augusts ar sievu
• Vaivadu — Mārtiņš Resnis ar sievu, māti un dēlu, 
• Cuderu — Mārtiņš Kaktiņš ar sievu, 
• Meirenu — Voldemārs Sutra ar 7 piederīgiem, 
• Rimženu māju īpašnieks Jānis Avotiņš ar ģimeni.~

Uz Krieviju izsūtīts 

• bij. Bruknas aizsargu nodaļas priekšnieks Andrejs Tīrosbergs ar sievu, māti um sievasmāti, Mārtiņš Arājs no Bruknas 6-klaslgās pamatskolas ar sievu un dēlu un 
• Strautiņu māju saimnieks Andrejs Strautiņš.
• Jaunsaules pagastā apcietināti un vaņģnieclbā aizvesti 
• P. Ādams no Kukutiem ar sievu, meitām un tēvu, 
• Vēra Bethera no Dzilnām ar dēlu (viņas virs apcietināts
• Bauskas pagastā), 
• Eduards Kundziņš — Pļaveniekiem ar sievu, 
• Meirenovs-Duntavs no Ramiķēniem ar sievu un dēlu,
• Kārlis Neimanis — Kraukļiem ar sievu, meitu un dēlu un 
• Jānis Šunelis — Kūģeliem ar piederīgiem.

No Codes pagasta aizvests 

• Jānis Vanags no Smiltniekiem ar sievu, meitu un dēlu, 
• Arturs Cepllts — Smiltniekiem ar sievu un dēlu.

Bauskas Vēstnesis, Nr.7 (15.08.1940)

***

Aresta adrese: Rīgas apriņķis, Rīga, Kapseļu iela 6a-2
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags
Miris ieslodzījumā: 07/12/41
Ieslodzījuma vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags, miris Usoļlaga Surmogas nometnē

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Frīdrihs Vesmanis varat meklēt vietnē news.lv.

***

Piezīmju lauki: No H.Kaupiņa rokrakstu fonda.

****************************************************************

Dzimis 1875. g. 15. apr. Rundāles pag. Kraukļos lauksaimnieka ģimenē.

Tēvs Kārlis, māte Līze, dz. Straumane. Latvietis, luterticīgs.

No 1883. g. mācījies Rundāles pagastskolā, no 1887. g. Jelgavas ģimnāzijā (beidzis 1896. g.).

1897. g. iestājies PU Juridiskajā fakultātē.

1897. g. nov.–1898. g. janv. ieslodzīts Pēterburgas izmeklēšanas cietumā par piedalīšanos studentu nemieros.

No 1898. g. pavasara emigrācijā Londonā, Lielbritānijā.

Vakareiropas latviešu sociāldemokrātu savienības mēnešraksta “Latviešu Strādnieks” redaktors Londonā (1899.–1900. g.), latviešu sociāldemokrātu ārzemju izdevuma “Sociāldemokrāts” redakcijas loceklis (1900.–05. g.), strādājis par burtlici, organizējis nelegālās literatūras nogādāšanu Latvijā.

1903. g. pavasarī slepeni atgriezies Latvijā.

Apcietināts, ieslodzīts Jelgavas cietumā, no 1904. g. pavasara nometinājumā Šauļos.

1905. g. pavasarī nelegāli atgriezies Latvijā.

1905.–06. g. sociāldemokrātu legālā laikraksta “Pēterburgas Latvietis” redakcijas loceklis, piedalījies arī nelegālā laikraksta “Cīņa” redakcijas darbā.

1906. g. izdevuma “Nākotne” redaktors un izdevējs.

Pēc cara Nikolaja II izdotā 1905. g. 17. okt. manifesta 1907. g. beigās atsācis studijas PU Juridiskajā fakultātē (beidzis 1909. g.).

1909.–11. g. izdevuma “Izglītība” redakcijas kolēģijas loceklis.

Zvērināta advokāta palīgs Jelgavā (no 1914. g. dec. zvērināts advokāts).

1. pasaules kara laikā 1915. g. jūl. evakuējies uz Petrogradu.

Strādājis par zvērinātu advokātu, bijis Bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas Budžeta nodaļas vadītājs.

1918. g. apr. atgriezies Jelgavā, zvērināts advokāts.

1918. g. 10. dec. iecelts par Jelgavas apgabaltiesas locekli (amatā līdz 1919. g. 14. apr., kad atbrīvots no amata pēc paša lūguma).

Bijis Padomju Latvijas Aizstāvju kolēģijas loceklis.

No 1919. g. 15. apr. zvērināts advokāts Rīgā (1921. g. okt. atskaitīts no zvērinātu advokātu skaita pēc paša lūguma).

1921. g. martā–dec. Zvērinātu advokātu padomes loceklis, padomes sekretārs.

1919. g. jūl.–aug. bijis Latvijas Tautas padomes loceklis no LSDSP, darbojies Satversmes sapulces Zemgales vēlēšanu apg. komisijā.

1920. g. febr.– maijā Jelgavas pilsētas galva, pēc tam 1920.–22. g. Satversmes sapulces loceklis no LSDSP.

1920. g. rudenī bijis arī Centrālās zemes ierīcības komitejas loceklis,

1921. g. Latvijas–Vācijas norēķināšanās komisijas loceklis.

1921. g. 29. sept.–1923. g. 15. janv. Latvijas Senāta senators (atbrīvots no amata pēc paša lūguma).

1922. g. ievēlēts 1. Saeimā no LSDSP saraksta (Juridiskās apakškomisijas priekšsēdētājs, Agrārpolitikas un lauksaimniecības komisijas priekšsēdētāja biedrs, Satversmes sapulces locekļu lietu izmeklēšanas komisijas sekretārs), 1922. g. nov.–1925. g. martā Saeimas priekšsēdētājs.

1925. g. febr. iecelts par ārkārtējo sūtni un pilnvaroto ministru Lielbritānijā.

1926. g. martā–jūn. piedalījies valsts interešu aizstāvēšanā Tautu Savienības padomē pret bij. muižnieku sūdzību agrārreformas lietā.

1932. g. febr. atbrīvots no ārkārtējā sūtņa un pilnvarotā ministra amata pēc paša lūguma, jo 25. febr. ar Ministru kabineta lēmumu atkārtoti iecelts par Latvijas Senāta senatoru.

1937. g. 26. aug. (sākot ar 1. sept.) atbrīvots no senatora amata pēc paša lūguma, pensionējies.

1937. g. 28. okt. ar Ministru kabineta lēmumu ieskaitīts goda tiesnešos.

Dzīvojis Rīgā.

Tautu Savienības veicināšanas biedrības goda viceprezidents, Latvijas PEN kluba, biedrības “Piektais gads”, Latviešu un britu biedrības biedrs.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 7. dec. iecelts par Latvijas PSR Tieslietu tautas komisariāta Kodifikācijas nodaļas brīva līguma konsultantu. 1940. g. 31. dec. (no 1941. g. 1. janv.) atbrīvots no amata.

1941. g. 14. jūn. apcietināts. Izvests uz Soļikamskas soda nometnēm.

Miris 1941. g. 7. dec.

Apbalvojumi: Latvijas TZo II šķ.

Precējies 1907. g. ar Emīliju Bertu Kristsoni (1878. g. 10. okt.–1941. g. 16. jūn. Jēkabpilī; mirusi ceļā uz izsūtījuma vietu).

D. Klausieties pagātnes soļos. Jelgava, 2013.

A. LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 1106. l.; 7354. f., 1. apr., 862. l.; 2570. f., 14. apr., 1656. l.; 2996. f., 20. apr., 14243. l.; 5213. f., 1. apr., 5097. l.; 7252. f., 2. apr., 54., 59. l.; LVVA, Politiskās policijas kartotēka; LVA, 1987. f., 1. apr., 13869. l.; Latvijas Tautas padomes stenogramu satura rādītājs. Rīga, 1925, 81. lpp.; LDG; LVD; EVP; LE (I) 3. sēj.; Markausa I. Pirmās Saeimas prezidents Frīdrihs Vesmanis. LZA Vēstis. A daļa. 1993. Nr. 11; LBC; LĀDD; LA 1919–1945.

Fridrihs Vesmanis

1925.–1932.gadā Latvijas sūtnis Lielbritānijā.

Latvijas Senāta Administratīvo lietu departamenta un Civilās kasācijas departamenta senators 1921.–1923.gadā, Administratīvo lietu departamenta senators 1932.–1937.gadā.

Miris 1941.gada 7.decembrī Uzoļjes soda nometnes Surmogas punktā.

• Vairāk: https://www.mfa.gov.lv/ministrija/arlietu-dienesta-vesture/padomju-un-nacisma-okupacijas-varas-represetie-latvijas-republikas-arlietu-dienesta-darbinieki/fridrihs-vesmanis