Augusts Džons Lēbers
- Дата народження:
- 07.10.1865
- Дата смерті:
- 14.02.1948
- По батькові:
- Teodors Karls Frīdrihs
- Дівоче прізвище персони:
- Lēbers
- Додаткові імена:
- Loeber
- Категорії:
- , , Адвокат, Бібліотекар, Вчений, Педагог, учитель, Пов'язані в Латвію, Професор, Учасник корпорації студента, Учень, Юрист, суддя
- Громадянство:
- німець
- Кладовище:
- Встановіть кладовищі
Dzimis 1865. gada 7. oktobrī Rīgā. Tēvs Teodors Lēbers – tirgotājs, Lielās ģildes vecākais.
Beidzis Rīgas guberņas ģimnāziju un Tērbatas universitāti.
1889. gadā Getingenas universitātē ieguvis tieslietu zinātņu doktora grādu.
Studiju nolūkos gadu pavadījis Francijā un Anglijā, bet 1890.–1891. gadā strādājis Rjazaņas apgabaltiesā par tiesamatu kandidātu un sekretāru.
No 1892. gada advokāta palīgs un advokāts Rīgā.
1919. gadā apstiprināts par Senāta senatoru un šo amatu pildījis divdesmit gadus – līdz aiziešanai pensijā 1938. gadā.
Tēvs Prof. Dr. Augusts Lēbers ( Johan August Loeber; 1865. – 1948.) no 1918. - 1938.g. bija senators Latvijas Republikas senātā, kā arī profesors Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē.
1920.g. viņš bija pirmais sveštautietis LU, kas sāka lasīt lekcijas latviešu valodā.
Kopš 1930. gada LU goda doktors. Daudzkārt pārstāvējis Latviju starptautiskās juristu konferencēs. Augusta Lēbera sievastēvs bija Rīgas tirgotājs Augusts Mencendorfs (skat. Mencendorfa nams; 2005.g. 4. janvarī namā atklāts D.A.Lēbera piemiņas kabinets).
Bijis gan Administratīvā, gan Civilās kasācijas departamenta senators, 1933.–1934. gadā Civilās kasācijas departamenta priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs.
1930. gadā piešķirts Latvijas Universitātes goda doktora grāds.
1938. gadā iecelts par Senāta Goda tiesnesi.
Piedalījies Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes izveidošanā, 1919.-1930. gadā bijis docents, vēlāk profesors tirdzniecības tiesībās.
Viens no Civillikuma izstrādātājiem. Strādājis Baltijas valstu čeku un vekseļu tiesību unifikācijā. Rakstījis par tiesību jautājumiem Latvijas un ārzemju izdevumos, piedalījies Latviešu konversācijas vārdnīcas veidošanā. „Tirdzniecības tiesību pārskata” un citu mācību grāmatu autors.
Vācu Juristu biedrības un Latvijas Vēža apkarošanas biedrības darba veicinātājs, Latvijas Ugunsapbedīšanas biedrības dibinātājs.
1939. gadā izbraucis uz Vāciju.
Miris 1948. gada 14. februārī Vācijā.
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa 3. šķiru 1926. gadā un 2. šķiru 1935. gadā.
***********************************************
Dzimis 1865. gada 7. oktobrī Rīgā tirgotāja, Lielās ģildes vecākā ģimenē.
Tēvs Teodors Karls Frīdrihs, māte Emma Johanna, dz. Kuncendorfa. Vācietis, luterticīgs.
1884. g. beidzis Rīgas gub. ģimnāziju, 1889. g. TU.
1889. g. Getingenes Universitātē Vācijā ar augstāko uzslavu ieguvis Dr. iur. grādu.
Studiju nolūkos gadu pavadījis Francijā un Anglijā, 1890. g. jūl.–1892. g. janv. strādājis Rjazaņas apgabaltiesas civilnodaļā par tiesamatu kandidātu un sekretāru.
No 1892. g. zvērināta advokāta palīgs.
No 1896. g. maijā–1918. g. zvērināts advokāts Rīgā.
1908.–15. g. bijis Rīgas pilsētas 5. dzīvokļu nodokļu komisijas loceklis.
Bijis valdes loceklis Rīgas Velosipēdistu biedrībā un, biedrībā “Rīgas zooloģiskais dārzs”.
Lielinieku varas laikā 1919. g. dzīvojis Rīgā, bijis apcietināts, pēc tam strādājis dārzniecībā Pārdaugavā.
1918. g. 19. dec. iecelts par Latvijas Senāta senatoru. Bijis senators Administratīvajā departamentā un Civilā kasācijas departamentā. 1922. g. okt. ievēlēts par Augstākās disciplinārtiesas locekli.
1922. g. janv. ar Latvijas Senāta apvienotās sapulces lēmumu atļauts strādāt arī par LU profesoru un padomnieku Latvijas–Vācijas norēķināšanās komisijā, 1928. g. atļauts lasīt lekcijas Herdera institūtā.
1931. g. janv. apstiprināts par LU profesoru tirdzniecības tiesībās, 1931. g. 16. jūl. Ministru kabinets atļāvis ieņemt arī LU juriskonsulta amatu.
1933.–34. g. Civilā kasācijas departamenta priekšsēdētājs.
Bijis LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes pirmā pagaidu dekāna vietnieks, 1919.–30. g. docents, vēlāk profesors tirdzniecības tiesībās.
1930. g. piešķirts LU goda doktora grāds.
Viens no Civillikuma izstrādātājiem. Piedalījies arī citu likumu izstrādāšanā. Strādājis Baltijas valstu čeku un vekseļu tiesību unifikācijā. Tieslietu ministrijas juriskonsults.
Darbojies Latvijas Tiesnešu biedrībā (1929.–39. g. valdes loceklis), Rīgas Vācu juristu biedrībā, Latvijas Vēža apkarošanas biedrībā (1935.–36. g. padomes priekšsēdētājs), Latvijas Ugunsapbedīšanas biedrībā (1925.–38. g. priekšsēdētājs), Vācu Evaņģēlisko jaunekļu biedrības goda biedrs (no 1938. g.), Latvijas Aerokluba mūža biedrs (no 1930. g.).
1938. g. 12. jūl. (no 1. sept.) atbrīvots no senatora amata pēc paša lūguma sakarā ar maksimālā vecuma sasniegšanu. Piešķirta pensija.
1938. g. 5. maijā ar Ministru kabineta lēmumu ieskaitīts goda tiesnešos.
1939. g. 27. nov. izceļojis uz Vāciju, dzīvojis Pozenē (tag. Poznaņa Polijā), strādājis Pozenes apgabaltiesas bibliotēkā.
1945. g. janv. devies bēgļu gaitās.
2. pasaules kara beigās nonācis ŠlēsvigāHolšteinā pie Ziemeļjūras.
Miris 1948. gada 14. februārī Marnē, Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, VFR.
Apbalvojumi: Latvijas TZo II, III šķ.
Precējies 1899. g. ar Elizabeti Emīliju Mencendorfu (dz. 1881. g. 29. janv.), meitas Herta (1900. g. 5. jūn. Rīgā–1917. g. 20. dec. Bādenē, Vācijā), Frīda (dz. 1901. g. 5. jūl.) un Hilda (dz. 1904. g. 8. nov.), dēli Franks (1907. g. 21. apr. Rīgā–1927. g. 25. febr.) un Dītrihs Andrejs (1923. g. 4. janv. Rīgā–2004. g. 24. jūn. Hamburgā; Dr. iur., Dr. hon. causa, tiesību profesors), vēl divi bērni miruši bērnībā.
Studentu korporācijas “Fraternitas Rigensis” filistrs.
D. Ueber strafbare Nichterfüllung von Lieferungsverträgen nach deutschem und ausländischem Strafrecht: Inaugural-Dissertation zur Erlangung der juristischen Doctorwürde der juristischen Facultät der Georg-August-Universität zu Göttingen. Göttingen, 1889; Erbrecht bei zweiter Ehe nach Livländischen Stadtrecht. Riga, 1899; Ievads tiesību zinībās. Rīga, 1921; Tirdznieciskās tiesības. B. v., b. g.; Civiltiesības un civilprocess: Kara juridiskos kursos 1920./21. g. lasīto lekciju konspekts. Rīga, 1921; Vispārējā tiesību teorija: Kara juridiskos kursos 1920./21. g. lasīto lekciju konspekts. Rīga, 1921; Lekcijas par ievadu tiesību zinātnē. Rīga, 1922; Tirdzniecības tiesības: 2 daļās. Rīga, 1924; Tirdzniecības tiesību pārskats. Rīga, 1926; Vekseļtiesību pārskats. Rīga, 1927; Fonti e lineamenti della legislazione lettone in materia di diritto private. Roma, 1930; Vekseļu un čeku tiesību pārskats. Rīga, 1993; Raksti par vekseļu un čeku tiesībām žurnālā “Tieslietu Ministrijas Vēstnesis” 1922.–1931. g. Rīga, 1993.
A. LNA LVVA, 5213. f., 1. apr., 2678. l.; Album Fratrum Rigensium. Bearbeitet von Robert Gross und Heinz Meyer-Eltz. Herausgegeben im Auftrage des Philisterverbandes. 1981; Latvijas Senāta senators Augusts Lēbers. Bibliogrāfija. Rīga: Latvijas akadēmiskā bibliotēka, 1997; Poriete A. (sast.) Divas paaudzes Latvijai, tiesībām, zinātnei: senators Augusts Lēbers un profesors Dītrihs Lēbers, 1998. gada 17. janvāris – 20. februāris: izstādes katalogs. Rīga, 1999; Lēbers Dītrihs (sast.). No romiešu tiesībām līdz Hāgas konvencijām: Senatora Augusta Lēbera juridiskie atzinumi (1909– 1939). Rīga, 2004; SLS.
назва | з | до | зображень | мови | |
---|---|---|---|---|---|
Universitas Tartuensis, Tartu Universitāte | 00.00.1632 | lv |
Iм'я зв'язок | Тип відносин | Опис | ||
---|---|---|---|---|
1 | Teodors Karls Frīdrihs Lēbers | Батько | ||
2 | Emma Johanna Lēbers | Мама | ||
3 | Franks Lēbers | Син | ||
4 | Dietrich André Loeber | Син | ||
5 | Hilda Lēbers | Дочка | ||
6 | Frīda Lēbers | Дочка | ||
7 | Herta Lēbers | Дочка | ||
8 | Elizabete Emīlija Lēbers | Дружина | ||
9 | Augusts Mencendorfs | Свикровь/тесть | ||
10 | Gotlobs Lēbers | Дед | ||
11 | Johans Heinrihs Lēbers | Дедушка | ||
12 | Frīdrihs Vesmanis | Коллега | ||
13 | Aleksandrs Kārlis Būmanis | Коллега | ||
14 | Kārlis Aleksandrs Puriņš | Коллега, наступник |
16.10.1919 | Tiek dibināta LU Juridiskā fakultāte
28.12.2013 | Tiek likvidēts Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts
Senāta pienākums bija uzraudzīt un vadīt likumu piemērošanu, kā arī vienādu un pareizu likumu iztulkošanu. Kopš izveidošanas, Senāta sēžu zāles sienā iegravēti vārdi "Viens likums - viena taisnība visiem", kas tiek uzskatīti par Latvijas tiesu un tiesību sistēmas pamatprincipu, kura izvešanu dzīvē uzrauga Senāts.