Arveds Bergs

Kārlis Kristaps Arveds Bergs bija latviešu jurists un sabiedriskais darbinieks.

Dzimis 1875. gada 13. septembrī Rīgā latviešu uzņēmēja Kristapa Berga ģimenē.

Mācījās Rīgas pilsētas ģimnāzijā (1888-1892).

Pēc tieslietu studijām Tērbatas universitātē (1892-1896) strādāja par zvērinātu advokātu. Vadīja laikrakstu “Baltijas Vēstnesis”, darbojās Rīgas Latviešu biedrībā.

1905. gada revolūcijas laikā A. Bergs nodibināja Latviešu Demokrātisko partiju.

1907. gada viņu izraidīja no Baltijas. Pēc atgriešanās Rīgā darbojās Rīgas literārajā kluba un izglītības biedrībā.

Pirmā pasaules kara laikā A. Bergs bija Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas vadītājs, pēc Februāra revolūcijas piedalījās Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes dibināšanā (1917).

Brīvības cīņu laikā bija Latvijas Pagaidu valdības un pirmās vēlētās Ulmaņa valdības iekšlietu ministrs (1919-1921).

1921. gadā A. Bergs izveidoja un vadīja Bezpartejisko Nacionālo centru (vēlāk Latviešu Nacionālā apvienība), bija Satversmes sapulces, kā arī 1., 2. un 3. Saeimas deputāts. Laikraksta “Latvis” galvenais redaktors.

Pēc Latvijas okupācijas viņu apcietināja un deportēja uz PSRS, kur A. Bergs Usoļlaga soda nometnē mira 1941. gada 19. decembrī. Pēc citiem avotiem - tika nošauts saskaņā ar spriedumu:

Diena Vēsturē‏ @UnVissCits 19.12.1941. Čkalovas, tagad Orenburgas, cietuma šautuvē soda vada komandiera, PSRS NKVD 1. specdaļas leitnanta Glotova vadībā nošauj pirmskara Latvijas valstsvīru Arvedu Bergu, vecu, no politikas sen aizgājušu, spaidu darbos izvārgušu vīru.

1991.gadā - pilnībā reabilitēts.

**********************************************************

Dzimis 1875. g. 13. sept. Rīgā namīpašnieka un sabiedriskā darbinieka ģimenē.

Tēvs Kristaps, māte Šarlote Matilde, dz. Balode. Latvietis, luterticīgs.

Mācījies A. Spundes, Leflera privātskolā, no 1888. g. Rīgas pilsētas ģimnāzijā, pēc kuras beigšanas 1894. g. uzsācis tieslietu studijas TU (beidzis 1898. g. maijā). 1898.– 1900. g. Pēterburgas apgabaltiesas un Tiesu palātas jaunākais tiesamatu kandidāts (gub. sekretāra civildienesta rangā). No 1901. g. janv. zvērināta advokāta palīgs un privātadvokāts, 1904. g. janv.–1907. g., 1908.–1915. g. jūl., 1918. g. jūl.–dec. zvērināts advokāts Rīgā. Laikraksta “Baltijas Vēstnesis” līdzstrādnieks, no 1903. g. redakcijas sabiedriski politiskās daļas vadītājs, no 1905. g. atbildīgais redaktors. Rīgas Latviešu biedrības runasvīrs.

No 1905. g. nov. Latviešu demokrātu partijas priekšsēdētājs. 1907. g. laikraksts “Baltijas Vēstnesis” slēgts; ticis izsūtīts no Baltijas. Dzīvojis Pēterburgā, pēc tam izceļojis uz Franciju.

1908. g. pēc karastāvokļa atcelšanas Krievijā atgriezies Rīgā. Darbojies Latviešu izglītības biedrībā, bijis Rīgas Liberāļu kluba vadītājs.

1915. g. jūl. 1. pasaules kara apstākļu dēļ aizbraucis uz Maskavu, pēc tam uz Petrogradu. 1915.–17. g. Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas priekšnieka biedrs (1917.–18. g. priekšnieks). 1916. g. maijā–1917. g. apr. laikraksta “Baltija” atbildīgais redaktors Petrogradā.

No 1917. g. nov. Latviešu Pagaidu nacionālās padomes (arī Latviešu Nacionālā padome) Ārlietu nodaļas priekšsēdētāja biedrs.

1918. g. 19. dec. iecelts par Latvijas Tiesu palātas priekšsēdētāju.

1919. g. 4. janv. izceļojis uz Angliju, no turienes uz Parīzi Francijā. Piedalījies Latvijas delegācijas darbā Parīzes Miera konferencē.

1919. g. okt. atgriezies Latvijā un uzņēmies Tiesu palātas vadību. 1919. g. 12. dec. palātas departamentu kopsapulce atbrīvojusi no amata.

1919. g. 19. dec.–1921. g. jūn. iekšlietu ministrs.

Satversmes sapulces loceklis, 1, 2. un 3. Saeimas deputāts (no Bezpartejiskā nacionālā centra, vēlāk no Nacionālās apvienības). Darbojies Satversmes izstrādāšanas komisijā.

1921.–30. g. laikraksta “Latvis” atbildīgais redaktors. 1928.–31. g. Rīgas pilsētas domes loceklis no Nacionālās apvienības saraksta. Bijis pastāvīgs šķīrējtiesnesis no Latvijas puses Latvijas–Zviedrijas, Latvijas–Igaunijas– Somijas–Polijas un no Igaunijas puses Igaunijas–Zviedrijas šķīrējtiesā.

Bijis Rīgas Latviešu biedrības priekšnieka vietnieks, Rīgas Liberālā kluba biedrs un Rīgas Izglītības biedrības priekšnieka biedrs.

Padomju okupācijas laikā 1941. g. 6. febr. apcietināts. Izvests uz Čkalovas apg. (tag. Orenburgas apg.) Iļeckajas Zaščitas (tag. Soļiļecka) cietumu. 1941. g. 29. sept. piespriests augstākais soda mērs – nošaušana. Spriedums izpildīts 1941. g. 19. dec.

Apbalvojumi: Latvijas TZo III šķ., Ank; Polijas PRo I šķ.

Precējies 1901. g. ar Irmu Balodi (mirusi 1901. g. 8. okt.). Otrreiz precējies 1905. g. ar Martu Balodi (mirusi 1928. g. 9. janv.). Abas sievas bija Bolderājas kokrūpnieka Andreja Baloža meitas; dēls Jānis, meitas Ilga, prec. Ezīte (dz. 1906. g.), Gundega (1910. g. 11. dec. Rīgā–1981. g. 12. aug. Rīgā; beigusi LU, juriste), Ligita, prec. Igale (dz. 1916. g.).

Studentu korporācijas “Lettonia” filistrs.

D. Земское хозяйство в прибалтийском крае. СПб, 1907; Mеждународное положение Латвии. Петроград, 1918; Latvijas starptautiskais stāvoklis. Pēterpils, 1918. Die internationale Lage Lettlands. Petrograd, 1918; Lettische Zukunftsgedanken. Petrograd, 1918; La Lettonie et la Russie: considerations sur un des problèmes de la paix mondiale. Paris, 1919; Latvia&Russia: one problem of the world-peace. London: Toronto, 1920; Par ko stāv Bezpartejiskais Nacionālais centrs. Rīga, 1922; Parlamentāriskais vairākums. Rīga, 1929.

A. LVVA, 1534. f., 5. apr., 16 l.; 5213. f., 1. apr., 397. l.; 100. f. (A. Berga personiskais fonds), 1. apr., 1.–146. l.; LVA, 1986. f., 1. apr., 7340. l.; LDG; LVD; EVP; LE (I) 1. sēj.; Švēde A. Arveds Bergs. Universitas. 1955. Nr. 2; Švēde E. Arveds Bergs. Vita Nostra. 1963. Nr. 14; Rumpēters A. Arvēds Bergs. Universitas. 1975. Nr. 36; AL; Stranga A. Arveds Bergs un Kārlis Ulmanis. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. 1991. Nr. 7; Lasmanis U. Lepnais Latvis. Temīda. 1992. Nr. 3/4; Reinfelds D. Demokrāts, kurš grāva Saeimu. Lauku Avīze. 1992. g. 24. dec.; Lasmanis U. Arveds Bergs un latviešu izglītības biedrība (1909–1915). Izglītība. 1993. g. 23., 30. sept.; Žvinklis A. Arveds Bergs. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. 1994. Nr. 1; Lasmanis U. Politiska gaišreģa piemiņai. Labrīt. 1994. g. 14., 15. sept.; LVV; Lasmanis U. Arveds Bergs: sabiedriski politiska biogrāfija. 1.–4. grām. Rīga, 1997–2000; Pleps J. Berga Satversmes grozījumu projekti. Jurista Vārds. 2006. Nr. 15; Červinskis E. Satversmes grozītājs. Klubs. 2008. Nr. 10.

No Latvijas Pagaidu valdības tieslietu ministra P. Juraševska 1919. g. 20. dec. raksta Tiesu palātas priekšsēdētājam A. Kviesim: “Uz rakstu no 17. decembra š. g. paziņoju, ka pret palātas departamentu 12. decembra š. g. kopsēdes lēmumu par Palātas locekļu A. Berga un K. Pauļuka atsvabināšanu no viņu amata pienākumu izpildīšanas Tiesu Palātā un par Tiesas Palātas Priekšsēdētāja pienākumu izpildīšanas uzdošanu Palātas loceklim A. Kviesim man nekādu iebildumu nav.” (LNA LVVA, 1534. f., 5. apr., 16. l., b. p.)