Kristaps Kristiāns Bergs

Kristaps Bergs bija tirgotājs, rūpnieks, namīpašnieks un sabiedrisks darbinieks,

Kristaps Bergs bija Jaunlatviešu kustības atbalstītājs.

Dzimis kā Kristaps Kalniņš 1843. gada 12. martā Udzes (Bērzmuižas) pagasta "Lapačās" zemnieka ģimenē. Pielāgojoties sava laika pārvāciskošanas tendencēm, pieņēma uzvārdu Bergs (vāciski - kalns).

Mācījās vietējā pagastskolā, pēc kuras beigšanas no 1856. gada bija māceklis Jelgavas un Rīgas tirgotavās.

1864. gadā uzsāka patstāvīgu uzņēmējdarbību.

No 1876. gada sāka namu būvi Rīgā, uzbūvēja "Berga bazāru".

Bija Rīgas domes loceklis un viens no Rīgas Latviešu biedrības pamatlicējiem un runasvīriem, teātra komisijas aktīvs darbinieks. Sacerēja viencēliena lugu “Šis un tas” (1873), piedalījās izrādēs. Finansiāli atbalstīja sabiedriski nozīmīgus pasākumus.

• No 1893. gada apgāda “B. Dīriķis&Co” līdzīpašnieks,
• laikrakstu “Baltijas Vēstnesis” (1880–1906),
• “Balss” (1880–1907),
• “Latvija” (1906–1907) akcionārs,
• izdeva “Berga bazāra kalendāru” (1893–1907), kura pielikumā publicēti daudzu latviešu literātu jaundarbi.

Miris 1907. gada 6. martā Rīgā, apbedīts Lielajos kapos Rīgā.

***

Kristaps Bergs (1843-1907) bija latviešu būvuzņēmējs, namīpašnieks, izdevējs.

Dzimis kā Kristaps Kalniņš 1843. gada 12. martā Udzes (Bērzmuižas) pagasta "Lapačos" zemnieka ģimenē.

Mācījās vietējā pagastskolā, pēc kuras beigšanas no 1856. gada bija māceklis Jelgavas un Rīgas tirgotavās.

1864. gadā uzsāka patstāvīgu uzņēmējdarbību.

No 1876. gada sāka namu būvi Rīgā, uzbūvēja "Berga bazāru". Bija Rīgas Domes loceklis un viens no Rīgas Latviešu biedrības pamatlicējiem un runasvīriem, teātra komisijas aktīvs darbinieks.

Sacerēja viencēliena lugu “Šis un tas” (1873), piedalījās izrādēs.

Finansiāli atbalstīja sabiedriski nozīmīgus pasākumus.

No 1893. gada apgāda “B. Dīriķis&Co” līdzīpašnieks, laikrakstu “Baltijas Vēstnesis” (1880–1906), “Balss” (1880–1907), “Latvija” (1906–1907) akcionārs, izdeva “Berga bazāra kalendāru” (1893–1907), kura pielikumā publicēti daudzu latviešu literātu jaundarbi.

Miris 1907. gada 6. martā Rīgā, apbedīts Lielajos kapos Rīgā. Kapa pieminekli veidojis Gustavs Šķilters.