Bernhards Dīriķis
- Дата народження:
- 23.01.1831
- Дата смерті:
- 06.09.1892
- Категорії:
- Журналіст, Письменник, Підприємець, Чиновник, громадський діяч
- Громадянство:
- латиш
- Гробниця місце:
- Bernharda Dīrīķa kapa vieta
- Кладовище:
- Riga Great cemetery / Lielie kapi
Bernhards Dīriķis (dzimis 1831. gada 23. janvārī [v.s. 11. janvārī], miris 1892. gada 6. septembrī [v.s. 25. augustā]) bija latviešu žurnālists, sabiedrisks darbinieks, jaunlatviešu kustības dalībnieks. Viņš bija tulkotāja, publicista Andreja Dīriķa brālis).
Dzimis Ērgļu pagasta mājās "Vējavas". Bērnību pavadījis Kurzemē, Jēkabmiesta (tagad Jēkabpils_ tuvumā, kur viņa tēvs rentējis muižu. Mācījies Tērbatas Skolotāju seminārā un studējis Pēterburgas Skolotāju institūtā.
No 1852. līdz 1858. gadam bija Ārensburgas (Kuuresaare) skolā par krievu valodas skolotāju.
Bernhards Dīriķis, 50.gadu vidū būdams mājas skolotājs vācu baronu fon Falkenu ģimenē Ārensburgā, iepazinās Oliviju fon Falkenu, savu nākamo dzīvesbiedri.
Gadu pēc laulībām piedzimst dēls Arturs, kurš vēlāk izmācās par mediķi, taču sieva nomirst pēc dzemdībām.
Pārcēlies uz Rīgu un pieņēmis vietu Vidzemes kamerālpalātā, t.i. kļuva par valsts ierēdni. Mēģināja nodibināt latviešu biedrību un laikrakstu., taču dažādu iemeslu dēļ šī iecere neizdevās. Nostrādājis četrus gadus Pleskavā par akcīzes ierēdni, viņš atgriezās Rīgā un pēc pāris gadiem realizēja savus agrākos nodomus.
1870. gadā sāka izdot nedēļas laikrakstu "Baltijas Vēstnesis" (bija arī tā redaktors), bet 1877. gadā nodibināja pirmo latviešu dienas avīzi "Rīgas Lapa".
No 1874. līdz 1876. gadam dzīvoja Rīgā, kopā ar "Lāčplēša" autoru Andreju Pumpuru atvēra grāmatveikalu.
1880. gadā abas avīzes nonāca akciju sabiedrības "Dīriķis un biedri" īpašumā, "Baltijas Vēstnesim" pārtopot par dienas avīzi "Rīgas Lapas" vietā, bet "Baltijas Vēstneša" vietā par nedēļas avīzi kļūstot "Balsij".
Pirmais Rīgas Latviešu biedrības (RLB) vadītājs. Viņa vadībā RLB tika izveidotas Teātra un Zinību komisijas, Katlakalnā uzstādīts piemineklis Garlībam Merķelim un tika uzcelts biedrības nams.
Sarakstīja pirmo latviešu rakstniecības vēsturi latviešu valodā “Latviešu rakstniecība” (1860.), kā literatūrkritiķis tajā lielu uzmanību pievēršot arī analizējamo darbu valodas kvalitātei.
Miris 1892. gada 25. augustā (6.09. pēc jaunā stila), Rīgā. Apglabāts Lielajos kapos
Avoti: T. Zeiferts Latviešu rakstniecības vēsture, Vensku Edvarda Vecais hofrāts, Austrums 1892, 10. b. Puriņu Klāva Bernhards Jānis Dīriķis, Balt. Vēstn. 25 g. jubilejai par piemiņu, - 1.-13. lpp. - L-s, P. Atmiņas par B. D., Latvijas Vēstnesis 1925, 204. nrā. 1922, Kaudzītes Matīsa B. Dīriķis ar «Baltijas Vēstnesi», Atmiņas etc. I, 142, Rīgā 1924. Wikipedia.org
***
Piezīmju lauki: Bernhards Dīriķis bija Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs (1868-1870) Bernhards Dīriķis bija laikraksta "Baltijas Vēstnesis" izdevējs un redaktors
Джерело: lnb.lv
немає місць
Iм'я зв'язок | Тип відносин | Опис | ||
---|---|---|---|---|
1 | Arturs Dīriķis | Син | ||
2 | Andrejs Dīriķis | Брат | ||
3 | Jānis Bisenieks | Коллега | ||
4 | Kristaps Bergs | Коллега | ||
5 | Andrejs Pumpurs | Коллега | ||
6 | Krišjānis Pārups | Знакомый | ||
7 | Jānis Vītols | Одноккурсник | ||
8 | Fricis Brivzemniekas | Единомышленник | ||
9 | Rihards Kārlis Tomsons | Единомышленник | ||
10 | Kaspars Biezbārdis | Единомышленник |
05.01.1822 | Iznāk latviešu laikraksta "Latviešu Avīzes" pirmais numurs
Laikraksts pastāv līdz 1915. gadam, kad Kurzemē Krievijas okupāciju nomaina iebrukusī Vācijas armija
14.07.1862 | Sāk iznākt "Pēterburgas Avīzes"
15.08.1884 | Āgenskalnā atklāta Rīgas Latviešu biedrības Reiņa meiteņu 2 klašu skola
Ar Reiņa Stoķa un Remeša novēlētu kapitālu 12 000 rubļu apmērā Āgenskalnā atklāta Rīgas Latviešu biedrības Reiņa meiteņu 2 klašu skola-viena no retajām, kurā mācības notika latviešu valodā.