ua

Pēteris Juraševskis

Добавить новую картинку!

Pēteris Juraševskis  bija Latvijas sabiedrisks, politisks darbinieks, jurists.

Lielāko 1928. gada daļu — Latvijas Ministru prezidents. Latvijas vēsturē vienīgais premjerministrs no partijas "Demokrātiskais Centrs".Bijis arī Latvijas iekšlietu un tieslietu ministrs, kā arī Jelgavas domes vadītājs.

Dzimis lauku saimnieka ģimenē Sesavas pagastā. Mācījies Svitenes pagasta skolā. Pēc tam Jelgavas apriņķa skolā, Jelgavas reālskolā. Strādājis par mājskolotāju un skolotāju.

No 1895. līdz 1899. gadam strādā par ierēdnis Kurzemes guberņas valdē. 

Lekcija par premjeru Pēteri Juraševski

Piemiņas pasākums, "Lekcija par brīvvalsts premjeru Juraševskis"

1900. gadā iestājas Sanktpēterburgas universitātē, kuru pabeidz 1904. gadā. Iegūst jurista izglītību. Pēc atgriešanās Latvijā Juraševskis strādāja par advokātu Jelgavā un Kurzemes provinciālpadomē, kurā bija nodarbināts pie Baltijas reformu projekta.

1907. gadā februārī tika ievēlēts otrajā Krievijas Valsts domes sasaukumā. Domē viņš galvenokārt aizstāvēja pilsonības intereses. Pēc parlamenta atlaišanas tā paša gada jūnijā atsācis strādāt par juristu Jelgavā. Pirmā pasaules kara laikā aktīvi darbojies bēgļu organizācijās. 

1918. gadā kļuvis par Kārļa Ulmaņa vadītās Pagaidu valdības tieslietu ministru, amatā bijis līdz 1919. gada martam. Viens no Latvijas tiesu sistēmas izveidotājiem.

Pēc bermontiešu padzīšanas, Pēteris Jurašvekis kļuva par pirmo Jelgavas pilsētas galvu. Viens no partijas "Demokrātiskais Centrs" dibinātājiem un vadītājiem. 

1924. gadā bija iekšlietu ministrs Voldemāra Zāmuēla vadītajā valdībā. Vēlāk — tieslietu ministrs Hugo Celmiņa kabinetā. 

1925. gadā ievēlēts 2. Saeimā, bijis tās sekretārs. 

Pēc Valsts prezidenta Jāņa Čakstes nāves 1927. gadā kandidēja prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā, kurā deputātu atbalstu neguva un tika atsaukts.

1928. gada janvārī sāka vadīt Ministru kabinetu. Līdz martam Juraševskis pildīja finanšu ministra pienākumus. Kabinetu atbalstīa 51 deputāts, pret bija 43. Juraševska valdība akceptēja noteikumus par valsts himnu. Gatavojoties valsts neatkarības desmitgadei, Ministru kabinets sagatavoja likumprojektu par pilsētas tiesību piešķiršanu 16 miestiem, kā arī apstiprināja noteikumus par brīvības cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļu. Valdība parakstīja 14 bilaterālus vai starptautiskus līgumus. Rudenī Juraševskis tika ievēlēts 3. Saeimā, taču zaudēja premjerministra amatu. Darbojies arī 4. Saeimā. Vadījis Jelgavas brīvības pieminekļa komiteju. Bijis opozīcijā Ulmaņa apvērsumam (1934).

Pēc padomju karaspēka ienākšanas, piedalījies neveiksmīgajos centienos noorganizēt demokrātisku valdību Latvijā. Viens no Latvijas Centrālās Padomes memoranda parakstītājiem.

Miris 1945. gadā Jelgavā.

***

Piemiņas pasākuma, "Lekcija par brīvvalsts premjeru Juraševskis"

Джерело: wikipedia.org

немає місць

    loading...

        Iм'я зв'язокТип відносинДата народженняДата смертіОпис
        1
        Lavīze Lilija JuraševskaДружина
        2
        Gotlība JuraševskaДружина
        3Nora GruzniņaNora GruzniņaВідносний03.08.190631.10.1976
        4Andrejs JuraševskisAndrejs JuraševskisВідносний29.03.192905.10.2004
        5Lidija KauliņaLidija KauliņaВідносний23.06.191012.09.1984
        6Helēna JuraševskaHelēna JuraševskaВідносний09.04.192503.12.2016
        7Frīdrihs VesmanisFrīdrihs VesmanisКоллега15.04.187507.12.1941
        8Kārlis UlmanisKārlis UlmanisКоллега23.08.187720.09.1942
        9Voldemārs ZāmuelsVoldemārs ZāmuelsКоллега22.05.187216.01.1948
        10Jānis ČaksteJānis ČaksteКоллега14.09.185914.03.1927
        11Spricis PaegleSpricis PaegleЕдиномышленник09.03.187601.12.1962
        12Konstantīns  ČaksteKonstantīns ČaksteЕдиномышленник26.07.190121.02.1945
        13Eduards StrautnieksEduards Strautnieksнаступник17.05.188623.03.1946

        20.02.1907 | Sanktpēterburgā uz pirmo sēdi sanāca Krievijas Valsts Domes otrais sasaukums

        Розмістити спогади

        19.11.1918 | Tiek dibināta Latvijas Republikas Tieslietu ministrija

        Розмістити спогади

        11.11.1919 | Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem

        Pēc Vācijas atbalstītās Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas sakāves Rīgā, Latvijas armija uzsāka pārējās Latvijas atbrīvošanu gan no Kurzemes izdzenot Rietumkrievijas armiju, gan no Latgales - boļševistiskās Krievijas Sarkanarmiju.

        Розмістити спогади

        25.01.1924 | Latvijas 6. Ministru kabinets. V. Zāmuēla valdība

        Voldemāra Zāmuēla vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1924. gada 25. janvāra līdz 17. decembrim

        Розмістити спогади

        19.12.1924 | Latvijas 7. Ministru kabinets. H. Celmiņa valdība

        Hugo Celmiņa vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1924. gada 19. decembra līdz 1925. gada 23. decembrim

        Розмістити спогади

        24.01.1928 | Latvijas 11. Ministru kabinets. P. Juraševska valdība

        Pētera Juraševska vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1928. gada 24. janvāra līdz 30. novembrim

        Розмістити спогади

        17.03.1944 | Latvijas Centrālās Padomes Memorands

        Розмістити спогади

        Ключові слова