Sanktpēterburgā uz pirmo sēdi sanāca Krievijas Valsts Domes otrais sasaukums

Krievijas impērijas Valsts dome (Государственная дума Росcийской империи) - Krievijas impērijas parlamenta apakšpalāta.

Tajā pirmo reizi kā deputāti bija ievēlēti arī latvieši.

Deputātus tajā ievēlēja uz 5 gadiem pēc daudzpakāpju kūriju vēlēšanu sistēmas:

• zemes īpašnieku - 1 deputāts no 2000 vēlētājiem,
• zemkopju - 1 deputāts no 30 000 vēlētājiem,
• pilsētnieku - 1 deputāts no 4000 vēlētājiem,
• strādnieku - 1 deputāts no 90 000 vēlētājiem.

Valsts domes pamatfunkcijas bija likumprojektu izstrādāšana, apspriešana un valsts budžeta apstiprināšana. Pēc tam valsts domes izskatītos likumprojektus apsprieda Krievijas impērijas Valsts padome un apstiprināja imperators. Tai bija arī tiesības ierosināt mainīt vai pat atcelt darbojošos likumus, izņemot impērijas Konstitūciju (Основные законы).

Tā kā konstitūcija nebija precīzi noregulētas attiecības starp Valsts domi un valdību, tāpēc pirmās divas valsts domes darbojās nepilnu gadu.

lPastāvēja aikā no 1907. līdz 1917. gadam, četri sasaukumi:

• 1. sasaukums: 27.04.1906.-08.07.1906.;
• 2. sasaukums: 20.02.1907.-03.06.1907.;
• 3. sasaukums: 01.11.1907.-09.06.1912.;
• 4. sasaukums: 15.11.1912.-06.10.1917