Pastāsti par vietu
lv

Sanktpēterburgā uz pirmo sēdi sanāca Krievijas Valsts Domes otrais sasaukums

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Datums:
20.02.1907

Krievijas impērijas Valsts dome (Государственная дума Росcийской империи) - Krievijas impērijas parlamenta apakšpalāta.

Tajā pirmo reizi kā deputāti bija ievēlēti arī latvieši.

Deputātus tajā ievēlēja uz 5 gadiem pēc daudzpakāpju kūriju vēlēšanu sistēmas:

  • zemes īpašnieku - 1 deputāts no 2000 vēlētājiem,
  • zemkopju - 1 deputāts no 30 000 vēlētājiem,
  • pilsētnieku - 1 deputāts no 4000 vēlētājiem,
  • strādnieku - 1 deputāts no 90 000 vēlētājiem.

Valsts domes pamatfunkcijas bija likumprojektu izstrādāšana, apspriešana un valsts budžeta apstiprināšana. Pēc tam valsts domes izskatītos likumprojektus apsprieda Krievijas impērijas Valsts padome un apstiprināja imperators. Tai bija arī tiesības ierosināt mainīt vai pat atcelt darbojošos likumus, izņemot impērijas Konstitūciju (Основные законы).

Tā kā konstitūcija nebija precīzi noregulētas attiecības starp Valsts domi un valdību, tāpēc pirmās divas valsts domes darbojās nepilnu gadu.

Pastāvēja laikā no 1907. līdz 1917. gadam, četri sasaukumi:

  • 1. sasaukums: 27.04.1906.-08.07.1906.;
  • 2. sasaukums: 20.02.1907.-03.06.1907.;
  • 3. sasaukums: 01.11.1907.-09.06.1912.;
  • 4. sasaukums: 15.11.1912.-06.10.1917

Krievijas liberalizācijas rezultātā Krievijas Valsts domē deputātu vietas ieguva arī latvieši, kuru vēsturiskās zemes pēdējos 110- 200 gadus bija okupējusi Krievija. 

1. un 2. domē tika ievēlēti tādi latviešu deputāti kā

  • J. Čakste,
  • F. Grosvalds,
  • F. Trasuns u.c. 

Bet tā kā Krievijas Imperators nebija apmierināts ar domes darbību, tad 3. un 4. domē latviešus pārstāvēja tikai divi deputāti. 4. domē tie bija

  • J. Zālītis un
  • J. Goldmanis. 

Pēc 1905.g. revolūcijas cara valdība veicināja latviešu izceļošanu uz Krieviju, jauniešiem bija vieglāk iestāties Krievijas augstskolās, nekā Rīgas Politehnikumā, jo Krievija cerēja latviešuis tāpat kā citus, īpaši izglītotās Krievijas mazākumtautības rusificēt.

===================

Latvieši Domē, vēlākie sasaukumi.

II Dome, deputātu skaitā, arī:

  • Jānis Ozols Pētera d. (Иван Петрович Озол / Озоль), LSDSP biedrs partijas iesaukas Zars, Kļims, Feldmanis 
  • Pēteris Juraševskis Pētera d.(Петерис Юрашевскис, Пётр Петрович Юрашевский), jurists
  • Šapiro Jakovs Nahima d. (kadets)

***

III Dome

  • Andrejs Priedkalns, (Андрей Иванович Предкальн / Андрей Янович) Ārsts, LSDSP 
  • Nisselovičs Eliziērs Nissena dēls (НИССЕЛОВИЧ Элиэзер Ниссенович) kadets

***

IV Dome

  • Gurēvičs Ezekiēls Benciona d. (ГУРЕВИЧ Эзекиель Бенционович) kadets

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Krievijas Valsts domes latviešu deputāti Jānis Goldmanis un Jānis Zālītis publicē patriotisko uzsaukumu "Pulcējieties zem latviešu karogiem!"Krievijas Valsts domes latviešu deputāti Jānis Goldmanis un Jānis Zālītis publicē patriotisko uzsaukumu "Pulcējieties zem latviešu karogiem!"19.07.1915lv
2Protestējot pret Krievijas Valsts domes atlaišanu, deputāti paraksta Viborgas manifestu "Tautai un tautas vietniekiem"Protestējot pret Krievijas Valsts domes atlaišanu, deputāti paraksta Viborgas manifestu "Tautai un tautas vietniekiem"10.07.1906lv
3Pirmā sasaukuma Krievijas valsts dome sāk darbuPirmā sasaukuma Krievijas valsts dome sāk darbu27.04.1906lv
4Manifests par Krievijas valsts Domes izveidiManifests par Krievijas valsts Domes izveidi06.08.1905lv
5Somu aristokrāts Eižens Šaumans nogalināja Somiju okupējušās Krievijas ģenerālgubernatoru Nikolaju BobrikovuSomu aristokrāts Eižens Šaumans nogalināja Somiju okupējušās Krievijas ģenerālgubernatoru Nikolaju Bobrikovu16.06.1904lv
6Krievijas cars Aleksandrs II apstiprina Krievijas ģērboni - divgalvaino ērgliKrievijas cars Aleksandrs II apstiprina Krievijas ģērboni - divgalvaino ērgli11.04.1857lv, ru
7Krievijas Impērijā aizliedz spīdzināšanu pratināšanas laikāKrievijas Impērijā aizliedz spīdzināšanu pratināšanas laikā14.04.1801lv, ru

Karte

Avoti: wikipedia.org, vesture.eu, news.lv

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Jānis OzolsJānis Ozols11.08.187830.07.1968lv, ru
    2Pēteris JuraševskisPēteris Juraševskis04.04.187210.01.1945lv
    3Nikolajs II RomanovsNikolajs II Romanovs19.05.186817.07.1918lv, pl, ru
    4Edvards Treimanis ZvārgulisEdvards Treimanis Zvārgulis02.10.186608.04.1950lv
    5Jakovs  ŠapiroJakovs Šapiro00.00.1865lv, ru
    6Pjotrs StolipinsPjotrs Stolipins14.04.186218.09.1911de, en, fr, lt, lv, pl, ru
    7Hamilkars Eižens Magnuss  fon FelkerzāmsHamilkars Eižens Magnuss fon Felkerzāms03.11.185404.08.1929lv
    Birkas