Uldis Freimanis

2. Pasaules kara dalībnieks, Latviešu leģiona leģionārs, kareivis.

Uldis Freimanis krita kā leģionārs 1944. gada 2. janvārī (20 gadus vecs), savā pirmajā kaujā pie Novosokoļņikiem.

Dzimis Ūziņos, "Būdnieku" māju saimnieku Dāvida un Marijas Freimaņu ģimenē.

Ģimenē vēl bija dvīņumāsas Skaidrīte un Laimdota (apglabātas Ūziņu kapos).

Mācījās Ūziņu I pakāpes pamatskolā.

Mācībās uzrādīja labas sekmes, bija aktīvs mazpulcēns.

1935.05.15 Mazpulks

Kā sojas pupu vietā izaudzēju kacēnu kāpostus. 

  Dabas mācības stundā skolotājs mums  paskaidroja, ka Latvijā nodibinoties mazpulki. Viņš norādīja arī, kā lauku jaunatne  bēg uz pilsētu no skaistās un veselīgās lauku dzīves. Tādēļ mūsu labi domājošie  valsts vadītāji cenšoties ieaudzēt sirsnīgu  pieķeršanos tēvu un vectēvu arāju darbam. 

Skolotājs ar tādu aizrautību un lielu interesi runāja, ka es tūliņ nolēmu ķerties pie  darba, jo izjutu tikpat dziļi skolotāja vārdus, kā toreiz pie mūsu mīļās skolotājas  kapa, kad man bij uzdots visu skolēnu  vārdā atvadīties un nolikt vaiņagu!

  Kad pie mūsu skolas nodibinājās mazpulks, tad bez vilcināšanās iestājos viņā.  Man un vēl citiem mazpulka dalībniekiem  skolotājs izdalīja sojas pupas audzēšanai.  Nezinu, kāpēc man tik slikti dīga. No  120 sēklām iznāca tikai 10 dīgji. Tos es  rūpīgi kopu, devu visādus mēslojumus, un  viņas auga ātri.

Kādu dienu uzkaisīju kaļķa  salpetri. Kad otrā dienā aizgāju savas  pupas apraudzīt, ieraudzīju, ka tās itkā nosalušas, lapas bij kļuvušas dzeltenas un nokārušās uz zemi.

Tūliņ sapratu, ka tas no  salpetra, ko vakar uzkaisīju. Ko nu darīt?  Negribēju taču, lai mani no mazpulka izmet. 

Atcerējos, ka kādreiz pa radio stāstīja, ka  citās zemēs, sevišķi Vācijā, audzējot kacēnu  kāpostus. Beidzamā laikā tie sāk izplatīties arī Skandināvijā un Somijā, jo panes  salu līdz 10 grādiem C.

Somi labi iemēslotā zemē audzējot rindās 10 cm augu no  auga ar 60 cm lielām starpām, iegūstot  50 —60 tūkstoši kg ražas no ha.

  Šie kāposti mani tā ieinteresēja, ka otrā  dienā nomēroju zemes gabalu 60 m 2 lielu.

  Tur uzvedu vistu mēslus un tos iearu. Tad  palūdzu tēvu, lai pārved no Jelgavas minēto kāpostu sēklas. Tēvs pārbrauca un  teica, ka Jelgavā nevienā veikalā tādu  sēklu neesot.

Kad nākošā reizē tēvs brauca  atkal Jelgavā, viņš pārveda šoreiz 20 gramu sēklas. Tur bijis 25 g, bet 5 g neesot  pārdoti, jo tos paturējis tirgotājs paraugam.

  Arī par dīgšanu tirgotājs negalvojis. lekaisīju sēklas zemē 70 cm vienu no otras.  Tas bija 15. maijā. Pēc divām nedēļām  kāposti uzdīga un auga ļoti ātri un pēc  mēneša jau bija man pāri ceļiem un rudenī  jau pāri galvai. 

Uldis Freimanis, Ūziņu mazpulka dalībnieks.