Kārlis Butāns
- Дата народження:
- 02.04.1902
- Дата смерті:
- 21.06.1942
- По батькові:
- Juris
- Категорії:
- , Жертва репресій (геноцид) радянського режиму, Педагог, учитель, Провідник, Режисер, громадський діяч
- Кладовище:
- Встановіть кладовищі
Kārlis Butāns dzimis 1902. gada 2. aprīlī Jaunjelgavas apriņķa Mēmeles pagastā. Tēvs Jorģis, māte Minna dz. Freimane — lauksaimnieki.
Izglītojies Mēmeles pagasta Gricgales pagastskolā, Krievijas cara valdības izglītības ministrijas skolā Neretas pag., bet 1928. g. beidzis valsts Jelgavas skolotāju institūtu ar pilnas pamatskolas skolotāja tiesībām.
Vēlāk dzīvojis Jelgavas apriņķa Ūziņos, kur bijis ļoti aktīvs sabiedrisks darbinieks.
Skolotāja gaitas sācis 1929. gadā, kad Jelgavas apriņķa skolu valde sūtījusi viņu par pārziņa vietas izpildītāju Ūziņu I. p. pamatskolā. Tai pašā gadā pagasta padome viņu vienbalsīgi ievēlējusi par skolas pārzini.
Pielicis daudz pūļu skolas apgādāšanā ar moderniem mācības līdzek|iem, inventāru u. c. labierīcībām. Vada Jēkabnieku aizsargu noda|as jauktu kori.
Nodarbojas arī ar dārzkopību.
Latvijas valsts prezidents izteicis pateicību par darbību Brīvības pieminekļa Jēkabnieku pagasta komitejā.
Ir Ūziņu mazpulku vadītājs, Brīvības pieminekļa Jēkabnieku komitejas loceklis, tautas kultūras nedē|as Jēkabnieku komitejas priekšsēdis.
Kārlis Butāns bija -
- Ūziņu pamatskolas pārzinis un skolotājs,
- Ūziņu 305. mazpulka vadītājs,
- Jēkabnieku aizsargu vada komandieris,
- Jēkabnieku aizsargu kora diriģents,
- Jēkabnieku aizsargu dubultkvarteta vadītājs,
- Jēkabnieku aizsargu dramatiskā pulciņa vadītājs (režisors).
***
... Pēc goda mielasta augstie viesi noskatījās Jēkabnieku aizsargu dramatiskā pulciņa iestudēto J. Zālītes 3 cēl. drāmu „Svešas asinis". Pie lugas iestudēšanas pulciņš nebija taupījis pūļu un spēle ritēja spraigi, sniedzot vietām īsti dramatiskus pārdzīvojuma momentus.
Pulciņu ar nenogurstošu enerģiju vada komandieris Kārlis Butāns, iestudējot gadā 4 līdz 5 lugas.
Zemgales Balss, Nr. 121 (31.05.1938.)
***
Sieva Vulfs Mirdza - Emīlija dzimusi 1909.g. 9. februārī Jēkabnieku pag. Ūziņu pamatskolā. Mirdza ir Ūziņu pamatskolas pārziņa un plaši pazīstamā kora vadoņa Roberta Vulfa meitu.
Stājušies laulībā 1931. gada 12. jūlijā Zaļajā ev. lut. draudzē Jelgavas apriņķī.
Minētās laulības reģistrācijas liecinieki -
1) Roberts Vulfs, dzīv. Zaļenieku pag. "Krešās",
2) Jānis Bergs dzīv. Zaļenieku pag. " Zildeguņi".
***
1941. gada 14. jūnijā Kārlis Butāns ar ģimeni (sievu Mirdzu un bērniem - meitu Anitu un dēlu Ināru) tika izsūtīti uz Krasnojarskas apgabalu.
1939. gadā dzimusī meitiņa Anita izsūtījumā mirusi.
Arī Kārlis Butāns izsūtījumā miris.
***
Latvijas PSR iekšlietu ministrija
1990.g.20.06. Nr.3/7-3017
UZZIŅA.
Pils. Butāns Kārlis Jura dēls, dz.1902., no 1941. gada 14. jūnija tika turēts apcietinājumā. Miris Vjatlagā, 7. lēģerī 1942. gada 21. jūnijā.
Krimināllieta pret Butānu K. tika izbeigta pēc KPFSR KPK 4. panta I. punkta sakarā ar apsūdzētā nāvi.
1990.g. 25. maijā Latvijas Republikas Prokuratūra minēto lēmumu atcēla un krimināllietu pret Butānu K. izbeidza pēc Latvijas Republikas KPK 5. panta I. punkta sakarā ar to, ka viņš nav izdarījis noziegumu.
Līdz ar to Butāns Kārlis Jura dēls, dz.1902., ir reabilitēts.
Informācijas avots - Ūziņu b-ka un dēla Ināra Butāna ģimenes arhīvs.
***
Aresta adrese: Jelgavas apriņķis, Zaļenieku pagasts, Ūziņu skola
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Vieta: Kirovas apgabals, Vjatlags
Miris ieslodzījumā: 21/06/42
Ieslodzījuma vieta: Kirovas apgabals, Vjatlags, 7. lēģera punkta lazaretē, apglabāts 7. lēģera punkta kapsētā
Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Kārlis Butāns varat meklēt vietnē news.lv.
Джерело: periodika.lv, news.lv, atvaļinātais pulkv. Jānis Hartmanis
немає місць
Iм'я зв'язок | Тип відносин | Опис | ||
---|---|---|---|---|
1 | Inārs Butāns | Син | ||
2 | Anita Butāne | Дочка | ||
3 | Mirdza Butāne | Дружина | ||
4 | Roberts Vulfs | Свикровь/тесть | ||
5 | Grieta Vulfs | Свекор/теща | ||
6 | Laima Vulfa | Свояченица | ||
7 | Auseklis Vulfs | Шурин | ||
8 | Jūlija Vulfa | Дальний родственник | ||
9 | Uldis Freimanis | Студент |
14.06.1941 | PSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. 1941.g. 14. jūnija deportācija
Krievijas cara valdības praktizētās genocīdu (etnocīdu) operācijas pret Krievijas māzākumtautībām boļševiki atsāka praktiski jau 10 gadus pēc savas varas nodibināšanas Padomju krievijā. Lai gan tās tika pasniegtas kā "šķiru cīņa", badā, izsūtījumā, cietumos boļševiku represēto mazākumtautību pārstāvju % no nācijas kopskaita pat vairākas reizes pārsniedza "titulnācijas"- krievu represēto %. Genocīda prakse tika attiecināta arī uz Krievijas ("PSRS") jaunokupētajām teritorijām. Kopumā 1941. gadā deportēja 0,74% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tika izsūtīti 1,9% no visiem Latvijā dzīvojošajiem ebrejiem, 0,8% no latviešu un 0,4% no krievu kopskaita. 81,27% no deportētajiem pēc etniskā sastāva bija latvieši.