Fēlikss Treus

Dzimis 29. (16. pēc v.st.) VI 1903. Valkas apr. Veclaicenes pag. Apukalna (Opekalna) mācītājmuižā vācu mācītāja Oskara FromholdaTreua (Oskar Fromhold Treu) un Smiltenes mācītāja Kārļa Kundziņa meitas Ritas Annas Šarlotes ģimenē; studentu korporācijas Fraternitas Academica fil! mācītāja Armīna Treua, 1932.II brālis.

Pirmsk. un psk. izglītību ieguvis mājās, izņemot pusgadu Cēsu proģimn.

No 1916. līdz 1918. pavasarim mācījies Tērbatas ģimn.

1918. pēc tēva nāves pārgājis dzīvot uz Smilteni pie mātes tēva prāvesta K. Kundziņa.

No 30.VIII 1920. līdz VI 1922. apmeklējis valsts vācu vsk. (klasisko ģimn.).

3.VI 1922. beidzis pilnu realģimn. kursu.

Pēc ģimn. beigšanas dzīvojis Cēsu apr. Brantu pag. Launekalna muižā; nodarbojies ar lauksaimniecību mātes rentētā Launkalnes saimniecībā.

Ar Cēsu apr. kaŗaklausības komisijas 12.II 1924. lēmumu iesaukšana obligātajā kaŗa dienestā atlikta sevišķi grūtu ģimenes un saimniecības apstākļu dēļ līdz nākošajai gadskārtējai iesaukšanai.

1925. iestājies LU Teoloģijas fak., stud.theol. (matr. nr.9098).

Godalgots par sacensības darbu G. Fr. Stenders kā teologs.

No 1.VII 1928. līdz 1.IX 1935. bijis LU Teoloģijas fak. bijis subasistents.

16.XII 1929. ļoti sekmīgi beidzis LU Teoloģijas fak. pilnu kursu.

7.V 1931. ļoti sekmīgi beidzis LU Teoloģijas fak. pilnu kursu ar visiem praktiskiem darbiem un pārbaudījumiem, izturējis akadēmisko gala eksāmenu, iesniedzis apmierinošu zinātnisku darbu un ieguvis cand.theol. gradu.

Zinātniskais darbs: Jāņa Kristītāja problēma evanģēliju tradīcijā.

28.VI 1931. Rīgas Mārtiņa bazn. tiek ordinēts mācītāja amatā.

VIII 1931. bijis LELB Rīgas pils. iecirkņa vikārs.

Ar Rīgas apr. Kaŗaklausības komisijas 4.VIII 1931. lēmumu atsvabināts no iesaukšanas obligātoriskā aktīvā kaŗa dienestā.

1932. sācis strādāt LU Teoloģijas fak. Izraēļa reliģijas vēst. un Vecās derības eksegēzes katedrā.

Kā LU Kristapa Morberga stipendijas stipendiāts, no 1.I 1933. un 1934. stud. Parīzes Sorbonas U (Université Paris-Sorbonne) Filoloģijas fak. (Fac. de Lettres) un Protestantu teoloģijas fak. (Fac. lib. de Théol. prot.) Parīzē (Paris), Francijā.

27.IV 1934. iesniedzis habilitācijas rakstu: Ezras grāmatas kritika; habilitējies.

14.IX 1934., pēc atgriešanās ievēlēts par LU privātdoc. pie Vecās derības katedras.

Ar izglītības ministra 3.VI 1938. rīk. nr.240 no 1.VII 1938. apstiprināts par LU Teoloģijas fak. doc. pie Izraēla reliģijas vēstures un Vecās derības eksegēzes katedras.

1939. un 1940. zinātnisko studiju nolūkā bijis komandējumos Francijā un Vācijā.

Ar LPSR izglītības ministra 23.VIII 1940. rīk. nr.143 atbrīvots no amata LU, sakarā ar Teoloģijas fak. likvidēšanu.

Bijis par Rīgas pils. iecirkņa vikārs.

No 20.II 1941. līdz 1944. bijis Rīgas pils. prāvesta iecirkņa Sv. Ģertrūdes bazn. I dr. mācītājs.

No 1.IX 1941. līdz 1944. strādājis par doc. atkal atvērtajā Rīgas Teoloģijas augstsk. (bij. LU Teoloģijas fak.).

1944. rudenī devies bēgļu gaitās uz Vāciju.

Pēc II pasaules kaŗa bijis mācītājs latv. dr. Bavārijā, skol. Ansbachas latv. nometnē.

1948. tiek iecelts un līdz 1950. strādājis par LWF Bēgļu studiju centra programmu vad. Berchtesgādenā.

Vācijā darbojies Lut. Pasaules federācijas stud. centrā Imbshauzenas ciematā (Imbshausen) pie Northeimas pils. (Northeim), Lejassaksijas federālajā zemē.

22.VIII 1950. ieceļojis ASV.

Jau no VI 1951. Portvašingtonas Mūsu Pestītāja bazn. pulcinājis tautiešus uz dievkalpojumiem. ASV nodzīvojis 8 gadus, bijis nodarbināts Amerikas apv. lut. bazn. (ULCA) centrālā ekspedīcijā.

VI 1953. pārcietis sirdstrieku.

Kad atkopies no triekas, pieņēmis mācībspēka vietu ULCA Lut. kol. Grīnvilē, Pensilvānijas pavalstī (Greenville, Pennsylvania), kur docējis 1953./54. m.g.

Bijis mācītājs Portvašingtonas, Hudzonas un apkārtnes latv. ev. lut. dr. Ņujorkā.

Bijis Vecās Derības asoc. prof. Universitātē.

Kādu laiku kopā ar māti dzīvojis Grīnvilē (Greenville), Pensilvānijas pavalstī.

Īsu brīdi no 9.IX 1953. līdz 1954. strādājis par Bībeles studiju doc. (Assistant Professor) Tīla kol. (Thiel College) Pensilvānijā.

Rīgā docējis grieķu valodu, no senebreju oriģināla tulkojis Bībeles vec. daļu, 5 bauslības grāmatas, 10 vēsturiskās grāmatas, lielos un mazos praviešus, kā arī dažus kanonu rakstus no aramiešu valodas. 1953., pēc Britu Bībeles apv-bas un Ārzemju bībeles b-bas Londonā pasūtījuma uzsācis Vecās Derības emendāciju (jaunu tulkojumu) latv. valodā, pārtulkojis piecas Mozus grāmatas un t.s. vēsturiskās grāmatas (no Jozuas līdz Laika grāmatai), arī lielos praviešus (Jezaju, Jeremiju, Ecēchiēlu un Daniēlu); uzmanību pievērsis arī jaunatklājumiem, piem., Nāves jūŗas papīrusiem. Divos gados pārtulkojis 14 grāmatas.

VI 1958. ticis operēts. Miris 21.VIII 1958. Portvašingtonas Sv. Franciska slimnīcā no ļaundabīga audzēja. Izvadīts no Portvašingtonas (Port Washington) luterāņu bazn. un 25.VIII 1958. apglabāts Roslinas kapsētā (Roslyn Cemetery) Grīnveilā (Greenvale), Longailendā (Long Island), Ņujorkas pavalstī.

Luterticīgs, 30.VII (pēc v.st.) 1903. kristīts Apukalna ev.lut. dr.

30.I 1933. uzņemts par goda filistru (g!fil!) studentu korporācijas Fraternitas Academica Filistru biedrībā (F!B!). Bijis F!B! T!t!; II instances T! loceklis.

 

LVVA, 5676.f., 1.apr., 2.l., 9.lpp.,

LVVA, 5676.f., 1.apr., 7.l., 42.lpp.,

LVVA, 7427.f., 1.apr., 9019.l.,

LVVA, 7427.f., 13.apr., 1793.l.,

The Record - Argus. Greenville, PA,  nr.208, 9.IX 1953. Thiel Appoints Latvian Scholar. Rev. Felix Treus Named To Teaching Position, 9.lpp: http://newspaperarchive.com/greenville-record-argus/1953-09-09/page-9/

Fraternitas Academica internais izdevums Melns-Zaļš-Zelts nr.5, 1956. Fil! Nikolajs Ozols, mag.theol. Prof. Feliksam Treu’am 25 gadi mācītāja amatā. 15.-19.lpp.,

Laiks nr.69, 27.VIII 1958. Māc. R.Zariņš. Prof. F. Treus miris, 2.lpp.,

Laiks nr.96, 2.XII 1959. 6.lpp.,

Fraternitas Academica internais izdevums Melns-Zaļš-Zelts nr.6, 1960. Fil! Nikolajs Ozols. Pretim mūžībai. Mācītāja, prof. Feliksa Treua piemiņai. -13, 17.lpp.,

Universitas trimdā nr.17, 1966. pavasarī. Lic.theol. Edgars Ķiploks, Latv. Jauna Grāmatu grāmata, 3.-5.lpp.,

43 no korporācijas Fraternitas Academica. Arnolds G. Rautenšilds. SIA Talsu tipografija 2004. -103.-109.lpp.,

Album Fratrum Academicorum. Studentu korporācijai Fraternitas Academica 80. Kārlis Līdaks, Fraternitas Academica, Rīga 2005. -170.lpp.,

Latvju enciklopēdija. 1962-1982. V sējums. Rockville, MD, ASV: Amerikas latv. apv. Latv. institūts, 2006. -141.-142.lpp.,

115.lp. nr.79 http://www.lvva-raduraksti.lv/lv/menu/lv/2/ig/1/ie/175/book/34072.html