ua

Augusts Burka

 

Dzimis Galgauskas pagastā. 1912. gadā beidzis Rīgas biržas komitejas tālbraucēju jūrnieku jūrskolu.

Krievu armijā iestājies 1915. gada februārī, dienējis 3. rezerves bataljonā Novopēterhofā, tajā pašā gadā pārcēlis uz 316. Hvaļinas kājnieku pulku, piedalījies kaujās Rīgas frontē. 1916. gada martā pie Kokneses ievainots. Pēc izveseļošanās iedalīts 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulkā, decembrī komandēts uz Gatčinas praporščiku skolu. 1917. gada septembrī iedalīts Rezerves latviešu strēlnieku pulkā, kur palicis līdz 1. Pasaules kara beigām. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918.gada 22. decembrī, piedalījies kaujās pie Lielauces un Skrundas.

1919. gada 7. februārī Skrundas apriņķī pie Lēnes muižas pēc mūsu spēku atkāpšanās veica izlūkošanu gar Ventu, saduroties ar pretinieku, aukstasinīgi uzsāka cīņu, uzaicinājumam padoties atbildēja ar uguni un izsitās cauri lielinieku rindām. Atgriezās pie savējiem ar ievāktajām ziņām, kas lielā mērā sekmēja mūsu turpmāko operāciju veiksmi. Par šo varoņdarbu piešķirts Lāčplēša ordenis.

12. februārī iedalīts Liepājas jaunformējamos spēkos. Pildījis apsardzības dienestu uz valdības kuģa "Saratov". Vēlāk iedalīts 8. Daugavpils kājnieku pulkā. Pēc Rīgas atbrīvošanas paaugstināts par virsleilnantu. 1. jūlijā pārcelts uz Ziemeļlatvijas brigādi līdz tās ienākšanai Rīgā. Kā 8. Daugavpils kājnieku pulka rotas komandieris piedalījies visās kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem Latgalē.

1920. gada februārī pārcelts uz Armijas virspavēlnieka štābu. 1921. gadā pārvietots uz 11. Dobeles kājnieku pulku vada komandiera amatā.

1923. gadā beidzis virsnieku kursus. Pēc tam dienējis 12. Bauskas un 10. Aizputes kājnieku pulkos, paaugstināts par kapteini. 1929. gadā pārcēlies uz 3. Jelgavas kājnieku pulku, vēlāk bijis 6. Rīgas kājnieku pulkā. Mācījies augstākajā karaskolā. Apbalvots ar TZO V šķ., piešķirta jaunsaimniecība Galgauskas pagastā. 

1940. gadā pārskaitīts uz 24. teritoriālā korpusa 181. strēlnieku divīzijas 195. strēlnieku pulku par pulka skolas priekšnieku, bijis apakšpulkvedis. 

1941. gada 29. maijā atvaļināts. Dzīvojis Rīgas Jūrmalā, Bulduros, strādājis Rīgas pilsētas izpildkomitejā.

1941. g. 18. jūnijā apcietināts un nosūtīts uz Noriļlaga Noriļskas nometni. 1941. gada 13. decembrī Taimiras apgabala tiesa notiesāja ar brīvības atņemšanu uz 10 gadiem (KPFSR KK 58-10-Id.). Miris Taišetlagā 1943. gada 20. oktobrī.

1960. gada 6. augustā KPFSR Augstākās tiesas Krimināllietu kolēģija viņu jau mirušu - reabilitēja.

Avots : lkok.com

***

Aresta adrese: Rīgas apriņķis, Jūrmala, Siguldas iela 10 (24. teritoriālais strēlnieku korpuss)
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Vieta: Krasnojarskas novads, Noriļlags
Miris ieslodzījumā: 20/10/43
Ieslodzījuma vieta: Krasnojarskas novads, Noriļlags, miris Taišetlagā

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Augusts Burka varat meklēt vietnē news.lv.

Джерело: atvaļinātais pulkv. Jānis Hartmanis, news.lv

немає місць

    loading...

        Iм'я зв'язокТип відносинДата народженняДата смертіОпис
        1
        Milda BurkaДружина09.04.189808.10.1976

        10.07.1919 | Latvijas armijas dzimšanas diena

        10. jūlijs ir diena, kad tiek izdota Latvijas armijas pavēle Nr.1. Apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi, izveidota Latvijas Armija. Par Latvijas apvienotās armijas pirmo virspavēlnieku tiek iecelts ģenerālis Dāvids Sīmansons.

        Розмістити спогади

        11.11.1919 | Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem

        Pēc Vācijas atbalstītās Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas sakāves Rīgā, Latvijas armija uzsāka pārējās Latvijas atbrīvošanu gan no Kurzemes izdzenot Rietumkrievijas armiju, gan no Latgales - boļševistiskās Krievijas Sarkanarmiju.

        Розмістити спогади

        03.01.1920 | Brīvības cīņas: Latvieši un poļi atbrīvo Daugavpili no Krievijas iebrucējiem

        Sākas Latvijas un Polijas karaspēka ofensīva pret boļševikiem Latgalē. Latviešu un poļu vienotais karaspēks ieņem Daugavpili.

        Розмістити спогади

        Ключові слова