ua

Andrejs Stefans

Добавить новую картинку!
Дата народження:
24.12.1898
Дата смерті:
27.06.1951
Категорії:
Военный орден Лачплесиса, Військова людина
Громадянство:
 латиш
Кладовище:
Встановіть кладовищі

LKOK nr.3/626

Stefans, Andrejs

Seržants Cēsu rotā.

* 1898. g. 24. decembrī Nīcas pagastā.

+ 1951. g. 27. jūnijā, nošauts ieslodzījumā.

[]

Apbalvots par cīņu 1919. g. 24. martā pie Kalnciema.

Paaugstināts par virsseržantu. 2. pasaules kara laikā bija Austrumu frontē latviešu policijas vienībā. 1950. gadā apcietināts, notiesāts un Izsūtits.

STEFANS ANDREJS

Cēsu rotas seržants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1898. g. 24. dec. Nīcas pag. Strādnieks. 

Krievu armijā iestājies brīvprātīgi 1915. g. sept., dienējis 4. Vidzemes lalv. strēlnieku bataljonā, vēlākajā pulkā. Piedalījies kaujās pie Smārdes, Ložmetējkalna, Ķekavas un Ikšķiles. apbalvots ar 3 Jura krustiem, sasniedzis vecākā apak??virsnieka pak. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 28. janv. Liepājā, ieskaitīts Cēsu rotā. Piedalījies visās šās rotas, vēlākā 2. Ventspils kājnieku pulka kaujās pret lieliniekiem ložmetēju rotā. paaugstināts par virsseržantu. 

1919. g. 24. martā, kad ienaidnieka bruņuautomobilis vērsa stipru uguni pret rotas kreiso spārnu, tai forsējot Lielupi, Stefans ar smago ložmetēju apšaudīja pretinieku un piespieda to atkāpties, tā veicinot Kalnciema ieņemšanu. 

Atvaļināts 1921. g. 21. febr. No 1922. g. dienējis robežapsardzībā Ziemupes pag. Neatkarības pēdējos gados Iekšlietu ministrijas dienestā, Durbes policijas priekšnieks. 6. Aizputes aizsargu pulka jūras rotas vada komandieris. 

1942-1943. g. 16. policijas bataljonā, par Nevelēs operāciju ieguvis Dzelzs krusta II šķiras 1944. g. krievu arestēts, bet slimības dēļ atbrīvots. Pēc 2. pasaules kara palicis Latvijā. 

1950. g. apcietināts un notiesāts uz 20 gadiem. 1951. g. 27. jūn. Taišetā, Novaičumā inscenētā incidentā nošauts.

 

Джерело: lkok.com

немає місць

    loading...

        16.07.1916 | Sākās Jūlija kaujas pie Ķekavas

        Aktīva karadarbība Rīgas frontē atsākās 1916. gada 21. martā, kad 1. un 2. latviešu strēlnieku bataljoni pārrāva vācu nocietinātās pozīcijas pie Rīgas-Bauskas šosejas Ķekavas apkārtnē, bet lielāks Krievijas karaspēka uzbrukums nesekoja. Kaujas pie Ķekavas atsākās 16.-22. jūlijā, kurās pirmo reizi piedalījās visi latviešu bataljoni, izņemot 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās pie Olaines un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās Nāves salā.

        Розмістити спогади

        17.09.1916 | Pirmais Pasaules karš. Beidzas Smārdes kaujas

        Розмістити спогади

        Ключові слова