Rūdolfs Markus
- Дата народження:
- 28.12.1895
- Дата смерті:
- 18.07.1984
- По батькові:
- Miķelis
- Додаткові імена:
- Markuss
- Категорії:
- , , Военный орден Лачплесиса, Військова людина, Лісник, Офіцер, Професор, Учасник Першої світової війни, Учасник корпорації студента, доктор наук, учасник визвольної боротьби
- Громадянство:
- латиш
- Кладовище:
- Woodlawn Cemetery
* 1895. XII 29. Vozņesenskas pag. Krievijā; M. Lavīze, S. Milda dz. Sedevalde
+ 1985. VII 18. Grand Rapids, ASV.
Beidzis Buclera elementārskolu Iļģuciemā,
1907/1914. beidzis Pētera I reālskolu Rīgā,
1914/1915. Rīgas politehniskā institūtā,
1916. V 15. Sibīrijas V strēlnieku artilērijas brigādes brīvprātīgais,
1916. VII 03. kaujas pie Rīgas,
1917. jaunākais feierverkers,
1918. III 07. atvaļināts,
1918. III 31. Vācu karantīna Narvā,
1918. V 14. Baltijas augstskolas students,
1918. XII 19. Apakšvirsnieku instruktoru rotas apakšvirsnieks,
1919. I 06. pārdēvēta par Neatkarības I rotu,
1919. I 16. ievainots pie Lielauces, evakuēts,
1919. XII 01. Artilērijas kadetu skolas kadets,
1920. IV 01. kadets kaprālis, feldfēbeļa v.i.,
1920. V 10. kadets seržants,
1920. V 20. beidzis un paaugstināts leitnants pakāpē izd. 1919. XII 01.,
1920. VI 07. Traktoru baterijas jaunākais virsnieks,
1920. XII 17. Daugavgrīvas artilērijas jaunākais virsnieks,
1921. VIII 17. atvaļināts,
1922. I 14. apbalvots ar Lāčplēša kara ordeņa III šķiru # 1175,
1923. apbalvots ar Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi,
1923/1926. Mežu taksācijas un ierīcības katedras asistents,
1924. beidzis Latvijas Universitāti,
1926. privātdocents,
1926. studē Gīsenes mežu akadēmijā,
1928. docents,
1933. vecākais docents,
1936. XI 21. ieguvis Dr. rer. forest grādu,
1937. XI 17. ievēlēts par profesoru.
1944. Latvijas Universitātes profesors, Mežkopības fakultātes dekāns,
Latvijas Centrālās padomes 1944.g. 17.marta memoranda parakstītājs.
1939. XI 11. apbalvots ar Viestura ordeņa III šķiru,
1944. Vācijā,
1949. ASV, pasniedzējs koledžā,
Studentu biedrības „Austrums“ vecbiedrs.
Avots: LVVA 5601-1-4057.;
„Es viņu pazīstu”, R., 1939.;
„Lāčplēša kara ordeņa kavalieri”, R., 1995.
„Students“ # 5/1937.;
„Universitas“ # 15/1937.;
Ē. Priedīša arhīvs;
V. Eichenbauma arhīvs # 5415.
***
LKOK nr.3/1175
Ordenis piešķirts 1922. gadā
Dzimis 1895. g. 29. dec. Polockas apr. Vozņesenskas sādžā. Līdz 1. pasaules karam studējis RPI.
Krievu armijā iesaukts kara laikā, dienējis 5. Sibīrijas strēlnieku artilērijas brigādē.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 19. dec. Rīgā, piedalījies jau pirmajās kaujās Kurzemē.
1919. g. 16. janv, pie Lielauces, kad sākās lielinieku uzbmkums, Markuss ziņoja par stāvokli rotas 3. vadam, pēc šī uzdevuma izpildes zem stipras ložmetēju un šauteņu uguns atgriezās savā vadā. Tika ievainots kājā, taču palika ierindā un izpildīja kareivja pienākumu.
Pēc Rīgas atbrīvošanas turpinājis dienestu artilērijas daļās. Atvaļināts 1921. g, 21. janv. leitnanta pak.
Studējis mežkopību LU.1936. g. nov. ieguvis mežzinātņu doktora grādu. Viens no LU mācību spēkiem Lauksaimn. fakultātē, profesors. 1939. g. Jelgavā ievēlēts par LA Mežsaimn. fakultātes dekānu. Piešķirta jaunsaimn. Jaunauces muižā. apbalvots ar Viestura ordeni. Darbu LA turpinājis līdz 1944. g., darbojies arī Lauksaimn. un Profesiju kamerās.
1944. g. devies trimdā uz Vāciju, bijis pasniedzējs Meža akadēmijā Hannoverē, arī Minhenē un Ebersvaldē, vēlāk mežkopības profesors un Lauksaimn. fakultātes dekāns Apvienoto Nāciju Palīdzības un rehabilitācijas pārvaldes universitātē Minhenē. latviešu CK loceklis.
1949. g. devies uz ASV, kur strādājis Rietumvirdžīnijas universitātē. Vairākus gadus strādājis par plānotāju Norfolkas pilsētas valdē. No 1961. g. Mičiganā, Grandrepidsas pilsētā krievu valodas pasniedzējs Grand-Valley koledžā. Publicējis vairākas grāmatas par mežkopību, rakstus žurnālos. Palīdzējis izveidot latviešu skolu Garezerā.
Miris 1985. g. 18. jūl. Grandrepidā.
Джерело: lkok.com, biographien.lv
немає місць
Iм'я зв'язок | Тип відносин | Опис | ||
---|---|---|---|---|
1 | Miķelis Markus | Батько | ||
2 | Milda Markus | Дружина |
01.01.1885 | Maskavā sāk iznākt "Zinības un rakstniecības mēnešraksts "Austrums""
Akadēmiskās vienības “Austrums” aizsākumi meklējami 19. gs. 60. gados - “pirmās latviešu tautiskās atmodas” laikmetā. Maskavā un Pēterburgā, arī Tērbatā (Tartu) un Rīgā 19. gs. vidū jau darbojās dažādu Krievijas apgabalu studentu vienības un radās arī nacionālie studentu pulciņi. Maskavā ar laiku izauga arī latviešu studentu pulciņš, kas nebija oficiāla organizācija un kura sākums ir cieši saistīts ar jaunlatviešu ideologa Krišjāņa Valdemāra vārdu, kurš 1867. g. ieradās Maskavā. Tieši jaunlatviešu studentu pulciņa darbībā meklējami “Austruma” gara un centienu sākumi, kur dzima un veidojās latviešu atmodas laikmeta ideoloģija. Laikā līdz 80. gadiem Maskavā ieradās arī Kr. Barons, Fr. Treilands-Brīvzemnieks, Kr. Kalniņš, J. Krīgers-Krodznieks, A. Bandrēvičs, J. Velme un citi. 1885. g. Maskavā sāka iznākt žurnāls “Austrums” J. Velmes vadībā. Minētās personas aktīvi darbojās un kļuva par latviešu inteliģences kodolu Maskavā.