Hugo Plāters

 Mācījās Eržepoles sešklasīgajā pamatskolā, pēc tam kļuva par Viļakas vidusskolas audzēkni.

1949.gadā jau bija izlaiduma klasē, kad guva smagu traumu. Sekoja ilga atveseļošanās - līdz pat 1957.gadam, un arī pēc tam veselība pilnībā vairs neatgriezās. Tomēr interese par dzīvi, par kultūras norisēm neapsīka.

Jau jaunībā Hugo bija biežs apmeklētājs Kazukalna slaveno keramiķu Locāna un Ivanovska mājās, interesējās par viņu amata noslēpumiem. Bija nodoms būvēt arī savu podnieka cepli un nodarboties ar keramiku, bet pēc tam šī interese novirzījās uz tēlniecību. Sešdesmito gadu sākumā Hugo apmeklēja mākslinieku pašdarbnieku tēlniecības studiju Rīgā, ko vadīja pazīstamā tēlniece L.Dzeguze.

Pēc studijas beigšanas Hugo ar saviem darbiem piedalījās izstādēs - arī Maskavā, Tautas saimniecības sasniegumu izstādē, Latvijas mākslinieku pārstāvēto kultūras dienu ietvaros. J.Pujats rakstot par studiju atzīmē, ka "viļakieša H.Plātera darbos runā spilgta dekoratīvā fantāzija, drošas, trāpīgas hiperbolas, brāzmaina ekspresija".

Hugo arī daudz zīmēja - galvenokārt lauku ainavu skices, jo bija pēc dabas īsts lauku cilvēks. Aizrāvās ar fotogrāfiju un kino, bija Latvijas kinoamatieru biedrības biedrs, taču vēlākajos gados (acīmredzot materiālo līdzekļu trūkuma dēļ) šīs aizraušanās apsīkst, lai gan gadījuma pēc fotografē arī vēlāk - galvenokārt dažādus notikumus Viļakā un tās apkārtnes ļaužu dzīvē. Ar interesi iesaistās rajona fotokluba "Rondo"darbā, eksponē savus darbus fotoizstādē, kas veltīta fotogrāfijas 150-gadei. Daži viņa darbi publicēti žurnālā "Liesma" un rajona laikrakstā. Hugo bija arī muzikālas dotības - acīmredzot mantotas no tēva un vectēva. Viņš interesējās par dažādiem mūzikas žanriem, taču sevišķi aizrāva tautas mūzika un īpaši tautas mūzikas instrumenti - par tiem vāca materiālus un šo to arī pats izgatavoja. 1958.gadā izdotajā Latgales novada mākslas izstādes katalogā ir atzīmēts, ka H.Plāters piedalījies izstādē ar 5 paša izgatavotām stabulītēm. 1967.gadā Hugo atgriezās tēva mājās un tur arī palika visu savu turpmāko dzīvi.

Pēc vecāku nāves, no 1971. gada dzīvoja viens pats. H.Plāters mira 1991.gada 25.janvārī. Apbedīts Viļakas luterāņu kapos blakus vecākiem.

Avots: www.balvurcb.lv