Zelma Cēsniece Freidenfelde

Dr.med. Zelma Cēsniece-Freidenfelde (1892-1929)

Studentu korp. "Dzintra"goda filistre

Zelma Cēsniece-Freidenfelde sarakstā ievēlēta, pateicoties darbībai politikā.

28 gadus veco ārsti iebalsoja Satversmes sapulcē. 1920. gada 14. decembrī deputāti aizrautīgi debatēja par Laulību likumu. Diskusiju būtība: kura laulība ir labāka – tā, kas balstās uz to kā līgumu, kuru nedrīkst viegli šķirt, vai tā, kas uzsver, ka morālas laulības pamatā ir mīlestība, tāpēc jāatļauj to šķirt pēc viena laulātā pieprasījuma, neuzrādot šķiršanās iemeslus. Nodoms bija palīdzēt sievietēm, kuras kautrējas tiesā klāstīt problēmas ģimenes intīmajā dzīvē, tāpēc turpina dzīvot laulībā bez mīlestības. Par vergu morāli, kurai reiz jādara gals, deputāte Aspazija nosauca situāciju, ja laulātie viens otram drusku riebjas, tomēr paliek kopā. Savukārt Cēsniece-Freidenfelde viņai oponēja.

«Personīgā brīvība mums ir jāgarantē, bet, laulībā dodoties, divi cilvēki labprātīgi atteicas no dažām savām personīgām brīvībām un ērtībām ģimenes dzīvei par labu. Mīlestība jeb simpātijas jūtas vien nav tās, kas spiež divus cilvēkus meklēt, lai likums viņas atzītu. Šīs jūtas būs vienlīdzīgi daiļas bez likuma apstiprināšanas.

Laulību slēdz vienīgi tikai dēļ pēcnākamiem, kuru dēļ mums arī laulības šķiršana ir jāierobežo. [..]

Beidzot man nesaprotami, kāpēc 51. pantu mēs uzskatām par tādu, kas dotu un garantētu sievietei kādas jaunas un plašas tiesības: gluži otrādi, man liekas, ka pie laulības dzīves vairāk saistīta sieviete nekā vīrietis un, 51. pantu pieņemot, mēs dotu vīrietim tiesības daudzreiz viņu izlietot savā labā vieglprātīgi. Ja tas pants garantētu sievietes tiesības, tad man nebūtu pretēju domu pret manām priekšrunātājām (sociāldemokrātēm Aspaziju un Klāru Kalniņu. – I. L.), bet tad šim pantam vajadzētu kā citādi skanēt. Ja šinī pantā būtu sacīts, ka laulības šķiršana var notikt uz sievas vēlēšanos, tad cienījamām priekšrunātājām es varētu piekrist. (Aplausi.)»

Šo pantu noraidīja.

***

Cēsniece-Freidenfelde bija Nacionālā centra dibinātāju vidū, tā valdes un padomes locekle, dāmu komitejas priekšniece. Pirmā vadīja 1922. gadā atjaunoto populārāko latviešu sieviešu organizāciju – Latvju sieviešu nacionālo līgu.

***

Mazmazdēls - Varis Karitāns.