Pastāsti par vietu
lv

Visvaldis Lācis

Visvaldis Lācis bija latviešu publicists, valodnieks, vēsturnieks un politiķis, viens no Trešās atmodas līderiem, bijis 9. Saeimas un 10. Saeimas deputāts.

Dzimis Valmierā kā Bruno-Visvaldis Lācis.

Tēvs — Eižens Lācis, Pētera dēls, mātes tēvs — Andrejs Oļukalns, Andreja dēls, kuriem kopā piederēja trīsdesmit pieci hektāri agrārreformā iegūtas zemes Madonas apriņķa, Lazdonas pagasta, Jaunlazdonas pusmuižas «Vidsētas», tēvs bijis politiskās apsardzības slepenā dienestā priekšnieks līdz 1923. gadam Valmierā, Latvijas Brīvības cīņu pretizlūkošanas dienesta veterāns, nestrādāja saimniecībā, ko pārpirka Anna Dāve.

Lācis pats ģimenē izaudzinājis trīs bērnus.

Visvaldis Lācis pamatizglītību guvis Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā.

1943. gadā iesaukts Latviešu leģionā, kur dienēja 19. divīzijas 44. pulkā. Pabeidzis instruktoru rotas un vada komandieru kursus, leitnants.

Piedalījies arī cīņās Kurzemes cietoksnī. Divreiz viegli ievainots. Pēc kara nokļuva filtrācijas nometnēs, bet netika represēts.

Pēc kara, kā eksterns pabeidza Rīgas Raiņa vakara vidusskolu.

1949. gadā uzsāka studijas Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, bet tika izslēgts par brīvdomību.

1952. gadā apprecējies.

1956. gadā sāka apgūt angļu valodu pašmācības ceļā. Apguvis to labā līmenī viņš 1957. gadā iestājās Latvijas Valsts universitātē. Lai arī viņš izcili studējis vairākus kursus un gatavojies gala pārbaudījumiem, tomēr 1961. gadā viņu izslēdza no augstskolas. Pēc tam Visvaldis Lācis uzsāka neklātienes studijas 1. Maskavas Valsts pedagoģiskajā svešvalodu institūtā.

1965. gadā, kad viņam jau bija 41 gads, viņš ieguva augstākās izglītības diplomu. Vēlējies iegūt arī ekonomikas zinātņu kandidātu grādu, tomēr šāda iespēja viņam tika atteikta. Turpmākajos gados viņš nodevās svešvalodu apguvei. Visvaldis Lācis brīvi pārvalda angļu, vācu un krievu valodu, bet zviedru valodā spēj brīvi lasīt un arī sarunāties.

Divdesmitā gadsimta astoņdesmitajos — padomju saimniecības «Vestiena» darbinieks.

Visvaldis Lācis aktīvi nodarbojies ar sportu, turpinot to arī vecumdienās.

2016. gada septembrī viņš 92 gadu vecumā piedalījās Valmieras maratonā un pirmo reizi mūžā veica pilnu maratona distanci, ar rezultātu 8 stundas un 14 minūtes.

2017. gada septembrī viņš 93 gadu vecumā noskrēja Berlīnes maratonu, būdams sacensību vecākais dalībnieks.

Sākoties Trešajai atmodai V. Lācis aktīvi iesaistījās tās norisēs.

Vispirms 1988. gadā kopā ar Intu CālītiJuri ZiemeliJāni Čakstiņu un Imantu Kulinski izveido Neformālās Tautas frontes pagaidu vadību.

1988. gadā iesaistījās Latvijas Tautas frontē, ievēlēts tās valdē. Sabiedrībā kļuva pazīstams ar runām un publicistiku.

1991. gadā bija LNNK priekšsēdētājs.

1993. gadā Visvaldis Lācis bija partijas "Mūsu Zeme" dibinātāju skaitā, no tās saraksta nesekmīgi kandidēja 5. Saeimas vēlēšanās.

1995. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

1997. gadā Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa, izskatot lietu par V. Lāča sadarbību ar VDK, lēmusi, ka viņš nav sadarbojies ar VDK un nav bijis tās ziņotājs.

Vēlāk darbojies pārsvarā publicistikā.

Publicējis vairāk kā 300 rakstus, kā arī sarakstījis vairāk kā 10 grāmatas. Lielākoties rakstījis par Latvijas un pasaules vēsturi, kā arī par politiku.

2002. gadā V. Lācis piedalījās partijas "Visu Latvijai!" dibināšanā, tomēr pats nekļuva par tās biedru.

2005. gadā viņš iestājās Latvijas Zaļajā partijā un 9. Saeimas vēlēšanās tika ievēlēts Saeimā no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta.

2007. gadā oktobrī izstājies no Zaļās partijas un ZZS Saeimas frakcijas, jo bija pret Alekseja Loskotova atbrīvošanu no KNAB vadītāja amata un frakcijas vadības spiedienu attiecīgajā Saeimas balsojumā.

 Pēc izstāšanās no ZZS Saeimā darbojās kā deputāts bez frakcijas, bet 2009. gada Eiropas parlamenta vēlēšanās V. Lācis piedalījās kā partijas "Visu Latvijai!" saraksta pirmais numurs, nebūdams šīs partijas biedrs.

 Sarakstam nepārvarot procentuālo barjeru, netika ievēlēts Eiropas Parlamentā.

 2010. gada aprīlī viņš iestājās partijā "Visu Latvijai!", bet vasarā paziņoja, ka kandidēs 10. Saeimas vēlēšanās no Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" saraksta, kā arī pievienojās abu politisko spēku kopējai 9. Saeimas frakcijai.

Oktobrī tika ievēlēts 10. Saeimā. 

2011. gada 8. martā izstājās no "Visu Latvijai!" un no VL-TB/LNNK Saeimas frakcijas.

Piešķirts augstais Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktora goda nosaukums.

***************

Visvaldis Lācis: Es stāvu ar taisnu muguru

Viņš ir noskrējis maratonu Valmierā un Berlīnē. Nevis jaunībā vai brieduma gados, bet pavisam nesen – kad jau bija nosvinēti 90 mūža gadi. Viņš katru dienu nostaigā vismaz sešus kilometrus, bet kāpšana pa kāpnēm uz savas mājas otro stāvu – tā vispār netiek uzskaitīta.

Viņš 1990. gada aprīlī laikrakstā Atmoda sāka publicēt rakstu sēriju - ar nosaukumu Īsa latviešu leģiona vēsture. Toreiz tas bija kaut kas nepieredzēts. Kopš tā laika mūsdienu preses izdevumos viņš ir publicējis vairāk nekā 30 rakstu par leģiona tēmu. Viņš ir uzrakstījis sešu sējumu izdevumu Otrais pasaules karš. Katru gadu viņa lauku viensētu apciemo ne tikai vietējie, bet arī ārzemju žurnālisti, jo interese par latviešu leģionu nemazinās. Viņš savas grāmatas raksta ar pildspalvu. Ar datoru viņš vairs nevar: redze par vāju. Ar īpašas ierīces palīdzību viņš vārda tiešā nozīmē ieraksta tekstu starp rindām. Viņa rokraksts ir skaidrs, ass, ar «lidojošiem» vārdu nobeigumiem - it kā viņš būtu vēlējies savu domu pateikt ātrāk, nekā tā uzrakstīta. It kā būtu steidzies patiesību atdot mums, pirms tā ir ikdienas apbružāta.

Viņš ir latviešu leģionārs, vēstures pētnieks, patriots un ģimenes tēvs. Viņa skaistā Viktorija, ar kuru viņš laimīgā laulībā nodzīvoja 64 gadus, aizgāja mūžībā pirms dažiem gadiem. «Viktorija bija mana pirmā un vienīgā sieviete. Cita man nekad nav bijusi. Karā es aizgāju kā nevainīgs puika. Mēs apprecējāmies pēc kara,» viņš teic.

Viņš ir Visvaldis Lācis, kurš 12. martā nosvinēja 95 gadu jubileju.

Neatkarīgā sveic dižo latvieti!

Grāmatas un sports

Visvaldis Lācis: «Esmu dzimis Valmierā. Mans tēvs toreiz bija Valmieras apgabala politiskās pārvaldes priekšnieks. Vēlāk, padomju laikos, politpārvaldi stipri lamāja un mēģināja parādīt kā asiņainu iestādi, bet tas tā nemaz nebija. Es jau no 17 gadu vecuma sapratu, ka gribu rakstīt. Bet, lai es pats rakstītu, nopirku lielu kantora grāmatu ar 400 lappusēm, lai tur ierakstītu svarīgu cilvēku domas un izteicienus. Tur ierakstīju arī tādu tekstu: «Ja kāds pietiekami stipri neapskauj savu sievu, tad vai nu viņš drīz zaudēs cieņu savas sievas acīs, vai nu viņai pat radīsies naids pret savu vīru.» Mans tēvs cieši apskāva manu mammiņu, un 1924. gada 12. martā Visvaldis Lācis bija klāt!

Tēvam patika iedzert, un mammai ar viņu vienmēr bija strīdi par šo lietu. Redzot to visu, nolēmu, ka nekad nedzeršu. Vienreiz iedzēru tikai studenta gados - pēc kara. Pēc tās reizes sapratu: kāpēc man dzert, ja otrajā dienā sāp galva? Un, ja tā sāp, tad nevaru nodarboties ar sportu. Nekad arī neesmu izpīpējis nevienu cigareti: ātri sapratu, kādas nelaimes rodas no smēķēšanas.

Augu ģimenē, kurā tēvs abonēja Jaunākās Ziņas, bet māte - Atpūtu. Sākot ar piecu gadu vecumu, es lasīju visu, ko vien varēja izlasīt. Sešu gadu vecumā tiku ielikts pamatskolas pirmajā klasē. Sāku apmeklēt Rīgas pilsētas 1. bibliotēku. Sevišķi interesēja grāmatas par karu. Bibliotekāres mani iesauca par Karazēnu. Uzzināju par Elzu Žiglevicu, Neatkarības karā kritušo studenti. Kad viņa nesa karavīriem pusdienas uz Daugavmalu, artilērijas šāviens sadragāja viņai kāju, un viņa nomira.

Man patlaban ir viena no lielākajām personiskajām bibliotēkām Latvijā - aptuveni 2000 grāmatu. Skolas laika tieksme uz literatūru man palīdzēja vēlāk pašam rakstīt. Atceros, reiz izlasīju Frīdriha Nīčes grāmatu Tā runāja Zaratustra. Gandrīz neko nesapratu, tomēr izrakstīju daudz atziņu. Nu, piemēram: «No visa, kas rakstīts, es mīlu tikai to, kas ar manām sirds asinīm rakstīts.» Šo gan sapratu: katrā darbā jāieliek sava sirds.

Nekad neesmu pārtraucis sportošanu, ko sāku 11 gadu vecumā. Kārļa Ulmaņa valdīšanas laikā uzplauka valsts atbalsts sportam. Mūsu patriotismu pacēla tas, ka 1935. gadā mūsu valsts basketbola izlase izcīnīja Eiropas čempionu nosaukumu! Puikas visur mēģināja mētāt bumbu, bet nebija jau to pareizo laukumu, nācās izlīdzēties ar tādiem laukumiem, kādi bija. Es visu laiku sportoju, bet grāmatas no mana uzmanības loka nepazuda nekad.»

Skaistā Viktorija

Visvaldis Lācis: «Pirms vairākiem gadiem nomira kāds mans draugs, ar kuru savos laukos, Baltužēnos, 2007. gadā es būtu svinējis sešdesmit gadu draudzības jubileju. Tā bija reti sastopama draudzība... Kad pēc Otrā pasaules kara iznācu no karagūstekņu nometnes, sapratu, ka vēsturē man nav nekādu perspektīvu izvirzīties, jo biju leģionārs. Tāpēc izvēlējos veterinārārsta profesiju, jo man ļoti patika dzīvnieki. Lauksaimniecības akadēmijā iepazinos ar nākamo veterinārmedicīnas emeritēto docentu Artūru Garanču, kas man kļuva par labu un tuvu draugu. Vienreiz viņš uzaicināja mani aiziet ciemos pie viņa māsīcas: viņai esot vārdadiena. Aizgājām. Bet liktenis nospēlēja savu lomu - iepazinos ar Artūra māsīcu Viktoriju, un viņa man iepatikās no pirmā acu uzmetiena. Man toreiz bija 27, Viktorijai - 18 gadu. Viktorija toreiz mācījās Rīgā, Raiņa vakara vidusskolā. Sākām tikties. Mums izveidojās cieša draudzība.

Katru vakaru es gāju uz vakarskolu pretim Viktorijai. Mēs ātri samīlējāmies viens otrā. Pēc skolas abi parasti gājām pa Raiņa bulvāri līdz Marijas ielai, pēc tam iestaigājām Ziedoņdārzā, lai ilgāk pabūtu kopā. Reiz sāku runāt par precēšanos. Viktorija nopietni atbildēja, ka viņa vēlas ideālu laulību. «Nu tad jau mēs abi vēlamies vienu un to pašu!» es toreiz nopriecājos.

Ideāla laulība nozīmē: būt uzticīgiem vienam pret otru, nekad nelaist sev klāt citu cilvēku. Tas nozīmē - būt vienīgajiem mīlestībā vienam pret otru un nodzīvot kopā ilgu un laimīgu mūžu. Ātri nolēmām apprecēties. 1951. gada novembrī mēs iepazināmies un jau nākamā gada maijā apprecējāmies.

Kāzām naudas nebija. Abi sākām dzīvot manas mātes nepabeigtajā mājā, istabu tur bija daudz, bet gandrīz visas tukšas. Neatceros, kas īsti mums abiem piederēja - vai mums bija palags, bet segas nebija, vai arī otrādi. Man bija trīs červonci, un mēs abi aizgājām uz Elizabetes un Tērbatas ielu stūri, tur kādreiz atradās Dzimtsarakstu nodaļa. Es nopirku divus gredzentiņus ar iekaltu datumu. Tā mēs apprecējāmies.

Nekad starp mums nav ielauzies neviens cilvēks. Mēs visu mūžu bijām uzticīgi viens otram. Neviena sieviete nevarēja būt tāda kā Viktorija. Kad satiku un iepazinu Viktoriju, tad sapratu, ka viņa, vienkārša Latgales meitene, spēs pārvarēt visas grūtības, viņai nekas nebūs par smagu. Jaunībā es ātri pamanīju, ka Viktorija ir ļoti strādīga. Viktorija visu mūžu ir daudz strādājusi, un viņas lielais darbs - mūsu lauku māja - ir daudzkārt atzīta par sakoptāko lauku sētu.

Mums bija četri bērni, bet viens puisītis nomira. Tas notika 1963. gadā. Tā bija briesmīga traģēdija. Jānītim bija gads un astoņi mēneši, viņš man jau skrēja pretim pie vārtiņiem un sauca: tēta, tēta... Pēc bērēm jutām nelāgu tukšumu: mazais Jānītis bija Viņsaulē, bet mūsu rokās vēl bija tik daudz siltuma, ko nepaspējām atdot pastarītim. Un tad pasaulē pieteicās Dacīte - mūsu jaunākā meitiņa. Divi vecākie puikas - Andis un Māris - jau bija paaugušies, nu nāca mazākā. Tas bija liels prieks pēc smagajām bēdām.

... Tagad esmu viens savos Baltužēnos. Bērni un mazbērni atbrauc, taču Viktorijas vairs nav. Viņa, kaut arī jaunāka par mani - par veseliem deviņiem gadiem -, arī jau Viņsaulē. Dzīvoju skaistā vietā, tomēr ir tāds tukšums...»

Pats sākums

Visvaldis Lācis: «Daudzi mani draugi - nedzērāji, nepīpētāji, pareizas dzīves vedēji - ir nomiruši 65, pat 60 gadu vecumā. Bet septiņdesmit gados jau mirst kā mušas. Esmu palicis viens. Tādēļ, ka neesmu nekad smēķējis un nedzeru. Pat ja viņi tikai būtu gājuši uz darbu kājām, tad viņi būtu dzīvi. Viņiem esmu teicis: kas jums nekait, visi muskuļi jums mīksti un elastīgi, tikai viens muskulis jums vienmēr ciets, bet man viss ir otrādi! Es arī katru rītu vingroju - jau četrdesmit gadu bez pārtraukuma. Man kāds ārsts reiz teica: «Es tik taisnu muguru nekad neesmu redzējis.» Nuja, es patiešām stāvu ar taisnu muguru - kā svece.

Es ģimenē biju audzināts antikomunistiski, antikrieviski un antivāciski. No diviem pēdējiem bija jāizvēlas mazākais ļaunums. Ja Staļins nebūtu laikus nomiris, diez vai mēs te ar jums tagad runātu... Nu, tagad par armijas būšanām. Avīzē izlasīju, ka Baigo gadu ir pārdzīvojis politpārvaldes darbinieks Liberts, un vācieši viņu bija iecēluši par drošības dienesta priekšnieku. Es pie viņa aizgāju. Liberts atcerējās manu tēvu, un es viņam pasūdzējos, ka mani neņem armijā, jo man ir tikai 17 gadu. «Saki, ka tev ir astoņpadsmit,» viņš pamācīja.

Izdarīju, kā Liberts ieteica. Mans pirmais komandieris bija kapteinis Kociņš, kuru vācieši vēlāk apbalvoja par kaujas nopelniem Volhovā. Viņš bija beidzis Latvijas Kara akadēmiju, un daudzi viņu dievināja, arī es. Tika izveidoti policijas bataljoni, no kuriem gandrīz visus pēc tam ieskaitīja latviešu leģionā. Es pabeidzu jaunkareivju apmācības kursu. Drīz vien bataljonus sāka sūtīt uz fronti. Visi gāja, patriotiskas dziesma dziedādami, arī pavadītāji... Tikai vēlāk sapratu, ka tā bija liela politiska muļķība: neizvirzīt vāciešiem nekādas prasības, kā to darīja lietuvieši - viņi teica, ka leģions būs tikai tad, ja vācieši atzīs Lietuvas valsti visā Lietuvas teritorijā. Kad man bija jādodas uz fronti, iejaucās māte. Viņa aizgāja uz iesaucamo punktu un pavēstīja: kā jūs iedrošināties karā sūtīt bērnus? Kādus bērnus?! Nu, kā, Visvaldim ir tikai 17 gadu! Man lika novilkt karavīra apģērbu un iet mājās...

Un tad pienāca 1943. gads. Mājās saņēmu pavēsti un aizgāju uz leģiona iesaukšanas komisiju. Tā kā es visu laiku nodarbojos ar sportu un biju veselīgs jaunietis, mani uzreiz nosūtīja uz instruktoru rotu, kuru vadīja inteliģenti latviešu virsnieki.

Pēc mēnešiem ilgām apmācībām man iedalīja komandēt vadu. Mums iedalīja jaunas formas, jaunus zābakus. Un tad mums bija jāiet. Cilvēki Rīgā visu saprata, pavadīja mūs... Mēs gājām no Jaunciema, caur Vecmīlgrāvi, tad Ganību dambis, Raiņa bulvāris, Imanta, Rīgas jūrmala, Tukums, Dursupe, Talsi, Valdemārpils, Dundaga... Šis pārgājiens bija kā treniņš maniem turpmākajiem maratoniem. Turklāt mums pašiem vajadzēja rakt ierakumus, tas arī bija kā treniņš. Labi bija tas, ka pieradināja mani pie darba un disciplīnas, pie vienkārša uztura. Bet tas vienlaikus bija labs: zirga gaļas zupa, zirņu biezenis, un tu varēji dabūt arī otru porciju.

Man ierādīja istabu kopā ar virsnieka vietnieku Kārkliņu. Klīda runas, ka mūs drīz sūtīs uz Vāciju. Daudzi negribēja uz turieni doties. Vienu vakaru Kārkliņš tīrīja savu pistoli. Tik ilgi tīrīja, kamēr iešāva sev kreisajā rokā... Domāju, ka viņš to izdarīja tīšām.

Pārlēkšu pāri notikumiem... Nokļuvu poļu pilsētā Toruņā. Tur bija kādi 10 000 latviešu sapulcināti. Bija jau rudens. Tur plosījās dizentērija. Toruņā bija arī daudz baltvāciešu, viņi, satiekot mūs, pārgāja uz latviešu valodu. Un tad bija dievkalpojums, kuru vadīja kāds jauns rezerves leitnants. Pirmoreiz dzīvē sajutu, ka man kamols kāpj kaklā. Noraudājos, kad dziedājām Dievs, svētī Latviju!. Tagad man arī asaras acīs, to atceroties... Mēs sirdī skaitījām lūgšanas. Jo daudziem Latvijā taču bija palikušas mīļas meitenes, sievas, bērni, un neviens nezināja, kas notiks...»

Negribu svešumā

Visvaldis Lācis: «Man šausmīgi apnika atrasties svešumā. Es aizgāju pie bataljona vadības un teicu, ka gribu prom. Vienīgā iespēja, kā tikt prom no Dancigas, kur tobrīd atrados, bija - brīvprātīgi doties uz 19. latviešu divīziju, kas cīnījās Kurzemē. Nonācu Tukumā - 2, kas bija vāciešu rokās, bet sešus kilometrus uz Rīgas pusi bija frontes līnija. Frontē var krist katru brīdi: vai nu mīnmetēji strādā, vai nu lidmašīna pārlido pāri... Tas man ātri kļuva skaidrs. Man bija jāvada kaujā 35 cilvēki, bet es nebiju karojis. Es nebiju nekāds varonis, bet es sevi pārvarēju, un mēs metāmies triecienā. Un kas man līdzēja? Tas, ka 14 gadu vecumā es savā kladē biju ierakstījis teikumu: «Es labprāt būtu gļēvulis, bet es baidos par tādu palikt.»

Kaujā mani ievainoja, un es tiku aizvests uz Talsu lazareti. Šķemba kā gara pildspalva ietriecās man gurnā... Caur netīrām drēbēm, caur vateni - kā jau ziemā un karā. Atbalstījies uz triecienšautenes, kājām aizgāju uz aizmuguri, uz lielceļa mani savāca ievainoto vāciešu mašīna. Talsu lazaretē bija latviešu ārsti un māsiņas. Viss smakoja pēc asinīm. Viens ārsts saspaidīja manu ievainojumu, es ievaidējos. Viņš dusmīgi apsauca mani: «Tu te nevaidi! Būtu tu paskatījies, kā puiši cīnās par savu dzīvību. Tu jau dzīvs paliksi!»

Mani ārstēja, man uzvilka tīru veļu. Mani ielika svaigā gultā, un es jutos kā septītajās debesīs. Un vēl vakariņas atnesa - tēju ar baltmaizi un siera ripiņu virsū. Kas var būt vēl labāks?»

Elita Veidemane

Avoti: wikipedia.org

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Eižens LācisTēvs
        2
        Andrejs OļukalnsVectēvs
        3Aleksejs  VidavskisAleksejs VidavskisDarba biedrs19.09.194301.07.2020
        4Ainars BajinskisAinars BajinskisPartiju biedrs08.10.196513.02.2015
        5
        Andris GrundmanisPartiju biedrs18.11.193928.02.2000
        6Vilis LancmanisVilis LancmanisPartiju biedrs06.05.192605.11.2016
        7Valdis KrisbergsValdis KrisbergsPartiju biedrs31.01.194426.09.2018
        8Juris SinkaJuris SinkaPartiju biedrs04.05.192703.04.2001
        9
        Arvīds HildebrantsPartiju biedrs09.12.193224.10.2012
        10
        Juris TimofejevsPartiju biedrs03.12.192818.10.1999
        11Māris Ansis PūliņšMāris Ansis PūliņšPartiju biedrs17.02.193917.05.2004
        12Guntars GrīnblatsGuntars GrīnblatsPartiju biedrs17.04.192412.05.2013
        13Imants ZiedonisImants ZiedonisPartiju biedrs03.05.193327.02.2013
        14Anna SeileAnna SeilePartiju biedrs27.09.193919.06.2019
        15Valija AvotiņaValija AvotiņaPartiju biedrs09.10.190210.06.1990
        16Gunārs BirkmanisGunārs BirkmanisPartiju biedrs26.05.193126.07.2011
        17Aida PrēdeleAida PrēdelePartiju biedrs29.11.195019.07.2015
        18Arturs PormalsArturs PormalsPartiju biedrs25.11.192603.04.2013
        19Andrejs KrastiņšAndrejs KrastiņšPartiju biedrs06.05.195119.05.2008
        20Imants  SudmalisImants SudmalisPartiju biedrs18.03.191625.05.1944
        21Vilnis  ZariņšVilnis ZariņšPartiju biedrs24.05.193030.01.2014
        22
        Vilis BarinskisPartiju biedrs13.04.192217.02.1998
        23Roberts JurdžsRoberts JurdžsPartiju biedrs11.04.196309.12.2002
        24
        Agnis BalodisPartiju biedrs19.09.193225.01.1994
        25Vilens TolpežņikovsVilens TolpežņikovsPartiju biedrs12.07.192821.12.2008
        26Uldis FreimanisUldis FreimanisPartiju biedrs28.11.194307.07.2012
        27Eduards BerklāvsEduards BerklāvsPartiju biedrs15.06.191425.11.2004
        28
        Lida ĶesterePartiju biedrs21.11.192319.07.2008
        29Aristids LambergsAristids LambergsPartiju biedrs07.07.193423.06.2010
        30
        Heinrihs LācisPartiju biedrs29.09.193225.12.2001
        31
        Arvēds HermanovičsPartiju biedrs01.08.192701.05.2007
        32Karlīna BaižaKarlīna BaižaPartiju biedrs00.00.1909
        33
        Jānis OzolsPartiju biedrs01.02.193318.03.2009
        34Mārtiņš AndersonsMārtiņš AndersonsPartiju biedrs24.01.195110.11.2019
        35
        Vera GrostiņaPartiju biedrs02.11.193116.01.2003
        36
        Ziedonis BaižaPartiju biedrs25.02.190800.00.1984
        37
        Valdis RomanovskisPartiju biedrs07.11.195125.11.1999
        38Pāvils ŠvābePāvils ŠvābePartiju biedrs23.02.191429.01.2006
        39
        Jānis MičerevskisPartiju biedrs09.04.192126.01.2007
        40Dainis StaltsDainis StaltsPartiju biedrs03.01.193912.04.2014
        41
        Frementijs LubkānsPartiju biedrs10.05.191809.08.2007
        42
        Inguna RaitumaPartiju biedrs04.03.196325.03.2011
        43
        Ivars PilandersPartiju biedrs02.11.192514.07.1999
        44
        Jānis Rūdolfs BerģītisPartiju biedrs24.05.193030.04.2003
        45
        Arvīds VeitsPartiju biedrs05.02.192923.08.1998
        46Raimonds BitenieksRaimonds BitenieksPartiju biedrs14.05.194405.12.2019
        47
        Aleksandrs BirznieksPartiju biedrs08.01.192204.07.2001
        48Guntis SokinsGuntis SokinsPartiju biedrs00.00.196600.00.2010
        49
        Leons SimsonsPartiju biedrs26.01.193714.11.1997
        50Ivars SilārsIvars SilārsPartiju biedrs28.04.193829.08.2019
        51
        Edmunds KalniņšPartiju biedrs30.07.192421.06.2001
        52
        Vilnis BorskisPartiju biedrs18.04.195806.08.2007
        53
        Uldis BiezaisPartiju biedrs28.10.193313.08.1998
        54
        Ilmārs UzānsPartiju biedrs04.12.192205.07.2004
        55
        Kazimirs GailumsPartiju biedrs30.04.193302.09.2001
        56
        Valdis SmiltenieksPartiju biedrs16.12.195018.12.2007
        57Līga Baiža KadakaLīga Baiža KadakaPartiju biedrs13.07.193410.05.1994
        58
        Andris MazburšsPartiju biedrs17.08.194405.03.2007
        59Tālivaldis BāliņšTālivaldis BāliņšPartiju biedrs05.04.193017.10.2003
        60Jānis RībaJānis RībaPartiju biedrs00.00.193328.11.1997
        61Oskars GrīgsOskars GrīgsPartiju biedrs20.01.194321.04.2017
        62Ilga Zelma ŠtauvereIlga Zelma ŠtauverePartiju biedrs05.02.193219.10.1995
        63Aigars JirgensAigars JirgensPartiju biedrs02.11.196016.03.2005
        64Romāns PussarsRomāns PussarsPartiju biedrs12.07.193228.02.2011
        65Fricis Arvīds  LasisFricis Arvīds LasisPartiju biedrs08.03.191511.02.2004
        66Vilnis EglājsVilnis EglājsPartiju biedrs19.06.193803.10.1993
        67Pēteris GustavsPēteris GustavsPartiju biedrs00.00.189026.09.1949
        68Gunārs PreinbergsGunārs PreinbergsPartiju biedrs27.08.193117.01.2009
        69
        Viktors ŠeremetjevsPartiju biedrs02.01.193214.07.2008
        70Gustavs ZemgalsGustavs ZemgalsPartiju biedrs12.08.187106.01.1939
        71Konstantīns PupursKonstantīns PupursPartiju biedrs05.03.196410.09.2017
        72Arturs SilgailisArturs SilgailisPartiju biedrs13.11.189515.08.1997
        73Jānis GailisJānis GailisPartiju biedrs20.04.194914.03.2020
        74
        Zelma BirzniecePartiju biedrs24.07.193308.09.2011
        75
        Haralds OzolsPartiju biedrs10.02.191712.03.2009
        76
        Lilita KalniņaPartiju biedrs21.05.193813.10.2004
        77Dzintars BušsDzintars BušsPartiju biedrs17.08.194628.04.2016
        78
        Edmunds PūtelisPartiju biedrs09.06.192818.09.2000
        79
        Viesturs BergmanisPartiju biedrs17.10.195827.02.1992

        23.01.1945 | Sākās 4. Kurzemes cietokšņa lielkauja, padomju spēkiem mēģinot izlauzties uz Liepāju un Saldu

        Pievieno atmiņas

        17.03.1945 | Sākas Kurzemes cietokšņa 6.lielkauja, kas risinās līdz 3.aprīlim

        PSRS Sarkanās armijas uzbrukums bija virzīts abpus Saldum. Būtiskus panākumus negūstot, PSRS tālākus uzbrukumus neturpināja līdz pat Vācijas kapitulācijai

        Pievieno atmiņas

        08.05.1945 | Līdz ar 2. Vācijas kapitulāciju, karadarbību beidz Kurzemes Cietoksnis

        Par Kurzemes cietoksni vai Kurzemes katlu tiek saukts vācu spēku ielenkums Kurzemes pussalā Otrā pasaules kara laikā, kas izveidojās 1944. gada 9.-10. oktobrī Sarkanajai armijai sasniedzot Baltijas jūru pie Mēmeles un nogriežot vācu armijas grupai ”Ziemeļi” atkāpšanās ceļu pa sauszemi. 1945. gada 15. janvārī armijas grupa ”Ziemeļi” tika pārdēvēta par armijas grupu ”Kurzeme”. Tā beidza karadarbību tikai pēc Vācijas kapitulācijas 1945. gada 8. maijā.

        Pievieno atmiņas

        10.07.1988 | Nodibināta Latvijas Nacionālās Neatkarības Kustība (LNNK)

        Pievieno atmiņas

        08.10.1988 | Izveidota Latvijas Tautas Fronte

        Latvijas Tautas fronte bija sabiedriski politiska kustība un organizācija Latvijas PSR un Latvijā Atmodas laikā no 1988. gada. Pēc 5. Saeimas ievēlēšanas 1993. gadā tā darbojās kā mazietekmīga organizācija. Likvidējās 1999. gadā.

        Pievieno atmiņas

        23.08.1989 | Baltijas ceļš - Balti kett - Baltijos kelias - Балтийский путь

        Pievieno atmiņas

        23.04.1990 | LR Pilsoņu Kongresa vēlēšanas

        1990. gada 8.-23. aprīlī notika LR Pilsoņu Kongresa vēlēšanas, kurās 707 772 iedzīvotāji (678 862 pilsoņi un 28 910 pilsoņu kandidāti) ievēlēja 232 delegātus

        Pievieno atmiņas

        13.12.1990 | Latvijas Tautas Fronte nodod Latvijas Republikas Augstākajai Padomei savāktos 911 086 parakstus pret PSRS līgumu

        Pievieno atmiņas

        13.01.1991 | Notiek Latvijas Tautas Frontes Domes izsludinātā Vislatvijas tautas manifestācija

        Latvijas Tautas Frontes Dome izsludina Vislatvijas tautas manifestāciju, lai 13. janvārī atbalstītu likumīgi (gan vēl pēc okupācijas laika likumiem) ievēlēto valdību, kā arī pieņēma lēmumu apsargāt stratēģiski svarīgākos objektus.

        Pievieno atmiņas

        05.06.1993 | Latvijas Republikas 5. Saeimas vēlēšanas

        Pievieno atmiņas

        07.10.2006 | Notiek Latvijas Republikas 9. Saeimas vēlēšanas

        Pievieno atmiņas

        02.10.2010 | Notiek Latvijas Republikas 10. Saeimas vēlēšanas

        Pievieno atmiņas

        20.12.2018 | Diena, kad tiek atvērti "Čekas maisi"

        Pievieno atmiņas

        Birkas