ua

Gustavs Kaliksts Bīrons

Добавить новую картинку!
Дата народження:
29.01.1780
Дата смерті:
26.06.1821
Додаткові імена:
Duke of Courland Gustav Kalixt von Biron Kunigaikštis Gustavas Kalikstas Bironas, Herzog Gustav Kalixt Biron von Kurland und Wartenberg, Шевалье Густав Карлович Бирон, князь Бирон—Вартенбергский
Категорії:
, Аристократ, Військова людина, Князь, Масон, Полководець, Принц
Громадянство:
 латиш, німець
Кладовище:
Встановіть кладовищі

Gustavs Bīrons, Bīrons, Vartenbergas princis bija Kurzemes hercoga Ernsta Johana Bīrona mazdēls  - Prūsijas armijas ģenerālleitnants; Napoleona karu dalībnieks; pēdējā Kurzemes hercoga brāļadēls un ķeizarienes Annas Joannovnas favorīta Ernesta mazdēls (ir versija, ka patiesībā viņš ir Annas mazdēls).

Biogrāfija
Dzimis ģenerālmajora prinča Kārļa Bīrona laulībā ar poļu princesi Apoloniju Poņinski kā vecākais dēls.

Mājās ieguva labu izglītību.

1802. gadā pēc tēva nāves un ilgstošas ​​tiesas prāvas viņš mantoja Vartenbergas īpašumu Silēzijā. Sakarā ar Kurzemes hercogistes mantojuma tiesību zaudēšanu 1795. gadā un lai Krievija nodrošinātos ar viņa lojalitāti Napoleona kara laikos, viņam tika piešķirta 18 tūkstošu dukātu pensija gadā, turklāt imperators Aleksandrs I viņam piešķīra prinča Bīrona-Vartenberga titulu.

1805. gadā bijis grāfa P.A.Tolstoja štāba korpusa leitnants. Viņam tika piešķirts palātas pienākumu izpildītāja tituls.

Viņš piedalījās Ceturtās koalīcijas karā pret Napoleonu. 1807. gada pavasarī,

1807. gada 15. maijā apbalvots ar Sarkanā ērgļa ordeni.

1807. gada 15. maijā pēc karaļa Frīdriha Vilhelma III uzaicinājuma viņš iestājās Prūsijas dienestā.

No 1809. gada 12. decembra ar pulkveža pakāpi bija otrā Prūsijas ulānu pulka priekšnieks.

1813.-1814.gada kampaņā komandēja prūšu vienības I. Tilmaņa partizānu rotā.

Viņš piedalījās Veisenfelsas kaujā, Merseburgas aplenkuma un ieņemšanas laikā un Freiburgas kaujā.

Apbalvots ar 2. pakāpes Dzelzs krustu.

1814. gada februārī G. Blučera vadībā viņš piedalījās Larotjēras kaujā.

1814. gada 9. maijā apbalvots ar Pour le Mérite ordeni.

1815. gada vasaras kampaņas laikā viņš bija brigādes komandiera ģenerāļa L. Jorka V korpusā, kas bija izvietots kā rezerve pie Elbas.

1815. gada oktobrī viņu atlaida uz ilgu slimības atvaļinājumu.

1816. gada 4. decembrī viņu iecēla par militāro gubernatoru Glacā.

1817. gada 30. martā paaugstināts par ģenerālleitnantu. Pēc laikabiedra domām, Gustavs Bīrons bija izcils stāstnieks, kurš Silēzijas vēsturi zināja no galvas.

Viņš nomira 1821. gada 26. jūnijā Bādemsas kūrortā, kur ārstēja karā gūtās brūces.

Ģimene

Sieva (no 08.09.1806.) - grāfiene Fransiska (Fannija) fon Malcāna (1790-1849), grāfa Aleksandra fon Malcāna-Vartenberga meita un Prūsijas politiķa mazmeita.

Otrajā laulībā (kopš 1833. gada) viņa bija precējusies ar ģenerālleitnantu Gustavu fon Strancu (1784-1865). 

Bērni

  • Luīze (1808-1845), kopš 1829. gada precējusies ar grāfu Alfrēdu fon Hohentālu (miris 1860. gadā).
  • Laura Franciska (1810-1812)
  • Kārlis Frederiks (1811-1848), Prūsijas armijas kapteinis, miris no tīfa.
  • Antuanete (1813-1882), kopš 1834. gada precējusies ar ģenerālmajoru Lazaru Jekimoviču Lazarevu (1797-1871).
  • Fanija (1815-1888), kopš 1850. gada precējusies ar ģenerāli Leopoldu fon Bojenu (1811-1886), Prūsijas kara ministra dēlu.
  • Kaliksts Gustavs (1817-1882), kopš 1845. gada precējies ar princesi Jeļenu Vasiļjevnu Meščersku (1820-1905).
  • Pēteris Gustavs (1818-?)

Джерело: wikipedia.org, news.lv

немає місць

    loading...

        Iм'я зв'язокТип відносинДата народженняДата смертіОпис
        1Karls Ernests  BīronsKarls Ernests BīronsБатько11.10.172816.10.1801
        2Kaliksts Gustavs Hermanis BīronsKaliksts Gustavs Hermanis BīronsСин03.01.181708.03.1882
        3Franciska Fanija Antuanete BīronaFranciska Fanija Antuanete BīronaДружина23.09.179025.03.1849
        4Pēteris fon BīronsPēteris fon BīronsДядя15.02.172413.01.1800
        5Josephine  Pauline de Talleyrand PerigordJosephine Pauline de Talleyrand PerigordПлемінниця29.12.182012.10.1890
        6Ernests fon BīronsErnests fon BīronsДед23.11.169028.12.1772
        7Gustavs Pēteris Johanness BīronsGustavs Pēteris Johanness BīronsВнук17.10.185908.01.1941
        8Kārlis Pēteris Francis Andreas Aleksandrs  Bīrons fon KurlandsKārlis Pēteris Francis Andreas Aleksandrs Bīrons fon KurlandsВнук15.06.190728.02.1982
        9Doroteja de Taleirāna-PerigoraDoroteja de Taleirāna-PerigoraДвоюродный брат/сестра21.08.179319.09.1862
        10Vilhelmīne SagānaVilhelmīne SagānaДвоюродный брат/сестра08.02.178129.11.1839
        11Johanna d AcerenzaJohanna d AcerenzaДвоюродный брат/сестра24.06.178311.04.1876

        29.06.1775 | Jelgavā svinīgi atklāta Academia Petrina

        Розмістити спогади

        03.05.1791 | Polijas 3. maija Konstitūcija - pirmā konstitūcija Eiropā

        Розмістити спогади

        04.11.1794 | Genocīds pret nekrievu tautām. Prāgas slaktiņš: krievu iebrucēji nogalina vairāk kā 23,000 poļus Varšavas "Prāgas" priekšpilsētā

        Розмістити спогади

        26.04.1795 | Beidz pastāvēt Kurzemes - Zemgales hercogiste. To anektē Krievija

        Kurzemes un Zemgales hercogiste (latīņu: Ducatus Curlandiae et Semigalliae), saīsināti, Kurzemes hercogiste bija autonoma Polijas-Lietuvas vasaļvalsts, kas no 1562. līdz 1795. gadam pārvaldīja Kurzemi, Zemgali un Sēliju. Tās pirmajam valdniekam Gothardam Ketleram bija pretenzijas uz visu Latviju, tāpēc viņu tituls bija Dei gratia in Livonia Curlandiae & Semigalliae Dux. Hercogistē viena pēc otras valdīja divas dinastijas un pāris ar tām nesaistīti hercogi. Mēģinājumi atjaunot hercogisti notika 1812. gadā un 1918. gadā.

        Розмістити спогади

        27.05.1795 | Krievijas okupētie Kurzemes-Zemgales hercogiste un Piltenes apgabals tiek pārveidots par Kurzemes guberņu

        Розмістити спогади

        24.10.1795 | Okupētā Kurzemes - Zemgales hercogiste tiek iekļauta Krievijas impērijas sastāvā

        Розмістити спогади

        01.08.1812 | Napoleona ieceltā franču militārā administrācija 1. augustā atjauno Kurzemes hercogisti

        Розмістити спогади

        14.09.1812 | Napoleona karaspēks ieņem Maskavu

        Розмістити спогади

        07.12.1812 | Napoleona sakāve Krievijā. Franču militārā administrācija pamet Jelgavu. Beidz pastāvēt atjaunotā Kurzemes hercogiste

        Розмістити спогади

        27.09.1817 | Rīgā, Pils laukumā uzstādīta Uzvaras kolonna par godu Krievijas Impērijas uzvarai 1812. gada karā

        Розмістити спогади

        Ключові слова