ua

Doroteja de Taleirāna-Perigora

Добавить новую картинку!
Дата народження:
21.08.1793
Дата смерті:
19.09.1862
Дівоче прізвище персони:
fon Bīrona
Додаткові імена:
Doroteja de Taleirana-Perigora, hercogiene Dino-Sagāna (fr. Dorotea de Talleyrand-Périgord, duchesse de Dino-Sagan, vāc. Dorothea von Kurland, Herzogin von Dino-Sagan), dzim. fon Bīrona (von Biron)
Категорії:
Дворянин, Пов'язані в Латвію, громадський діяч
Кладовище:
Встановіть кладовищі

Doroteja de Taleirana-Perigora, hercogiene Dino-Sagāna, dzimusi fon Bīrona (von Biron) - Kurzemes un Zemgales princese, viena no XIX gs. sākuma spožākajām dāmām Francijas politiskajā, sabiedriskajā un kultūras dzīvē.

Dzimusi 1793. gadā, kad hercogiene jau bija pametusi hercogisti (daudzi laikabiedri par viņas tēvu uzskatīja grāfu Aleksandru Batovski, kurš bija hercogienes tuvs draugs kopš Varšavas misijas laika un dzīvoja pie hercogiens, audzinot mazo Doroteju).

Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes atstāšanas ģimenes rezidence Eiropā bija Sagānas pilī, bet Doroteja uzauga pie mātes un grāfa Batovska Lēbihavā, Tannenfeldas pilī.

Talleyrand’s Princess: Dorothea of Courland

Kurzemes princesei Dorotejai bija tikai piecpadsmit gadu, kad 1808. gadā cara Aleksandra I un Taleirāna kopīga spiediena dēļ Kurzemes hercogiene piekrita izdot meitu par sievu Napoleona ministra brāļadēlam  grāfam Edmonam de Taleirānam -Perigoram.

Kāzas ar grāfu Edmonu de Taleiranu-Perigoru (Edmond de Talleyrand-Périgord) notika 1809. gada 21. aprīlī. Laulībā piedzima 4 bērni:

  • Napoleons Luijs (1811.–1898.)
  • Doroteja (1812.-1814.)
  • Aleksandra (1813.–1894.)
  • Paulīne (1820.-...)

Tūlīt pēc kāzām vīrs devās dienestā un kopā ar sievu pavadīja maz laika.

Laulība izjuka 1818. gadā, tika oficiāli šķirta 06.11.1824

Kad Taleirāns bija kļuvis par Francijas ārlietu ministru Luija XVIII valdībā, viņš aizveda brāļadēla sievu uz Vīnes kongresu. Valdniekus un diplomātus apbūra jaunās sievietes skaistums, valdzinājums, inteliģence un izglītotība.

Lepnums un pieķeršanās, ko Taleirāns nepārtraukti izrādīja pret savu četrdesmit gadu jaunāko radinieci, lika rasties aizdomām, ka viņš ir viņas mīļākais, lai gan patiesībā viņš bija Kurzemes hercogienes-Annas Dorotejas Bīrones-  neapšaubāmi vienīgās sievietes, ko viņš jebkad mīlējis, mīļākais

Dzīves pēdējos gadus viņa aizvadīja Lejassilēzijā, savā Sagānas pilī, kur nomira 1862. gadā.

Avoti: wikipedia.org, Mišelīna Dipu , "Dino hercogiene", V. Rudzītes tulkojums

немає місць

    loading...

        Iм'я зв'язокТип відносинДата народженняДата смертіОпис
        1Pēteris fon BīronsPēteris fon BīronsБатько15.02.172413.01.1800
        2Dorothea  von MedemDorothea von MedemМама03.02.176120.08.1821
        3Josephine  Pauline de Talleyrand PerigordJosephine Pauline de Talleyrand PerigordДочка29.12.182012.10.1890
        4Vilhelmīne SagānaVilhelmīne SagānaСестра08.02.178129.11.1839
        5Johanna d AcerenzaJohanna d AcerenzaСестра24.06.178311.04.1876
        6Karls Ernests  BīronsKarls Ernests BīronsДядя11.10.172816.10.1801
        7Kristofs Johans Frīdrihs Žanno fon MēdemsKristofs Johans Frīdrihs Žanno fon MēdemsДядя13.08.176324.02.1838
        8Kārlis Johans Frīdrihs fon  MēdemsKārlis Johans Frīdrihs fon MēdemsДядя23.03.176209.12.1827
        9Elisa  von der ReckeElisa von der ReckeТітка20.05.175413.04.1833
        10Šarls Taleirāns- PerigorsŠarls Taleirāns- PerigorsШурин02.02.175417.05.1838
        11Johann Friedrich von MedemJohann Friedrich von MedemДед00.00.172204.08.1785
        12Ernests fon BīronsErnests fon BīronsДед23.11.169028.12.1772
        13Marie de Castellane, princess RadziwillMarie de Castellane, princess RadziwillВнучка19.02.184010.07.1915
        14Gustavs Kaliksts BīronsGustavs Kaliksts BīronsДвоюродный брат/сестра29.01.178026.06.1821

        04.11.1794 | Genocīds pret nekrievu tautām. Prāgas slaktiņš: krievu iebrucēji nogalina vairāk kā 23,000 poļus Varšavas "Prāgas" priekšpilsētā

        Розмістити спогади

        14.07.1812 | Napoleona karaspēks nesekmīgi cenšas ieņemt Dinaburgas cietoksni Daugavpilī

        Розмістити спогади

        12.09.1817 | Krievijas imperatora Aleksandra I klātbūtnē Mītavā (Jelgavā) tika paziņots par dzimtbūšanas atcelšanu

        Dzimtbūšana bija tāda feodāla un pēcfeodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darba vietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka. Par tiesībām apsaimniekot savu sētu viņiem bija jāmaksā dzimtkungam nodevas un jāiet klaušās. Atkarībā no laikmeta dzimtbūšanas intensitāte bija dažāda, no patronālām aizbildņa-aizbilstamā attiecībām līdz smagākajai formai, kad dzimtcilvēki bija absolūti beztiesiski: tos varēja pirkt, dāvināt, sodīt (pat ar nāvi) pēc to dzimtkunga iegribas.

        Розмістити спогади

        27.09.1817 | Rīgā, Pils laukumā uzstādīta Uzvaras kolonna par godu Krievijas Impērijas uzvarai 1812. gada karā

        Розмістити спогади

        Ключові слова