Gunars Bērzzariņš

Dzimis 1925. gada 1. septembrī Rīgā,
miris 2015. gada 24. novembrī Adelaidē, Austrālijā

Gunārs Bērzzariņš dzimis Rīgā, mācījies 1. (Valda Zālīša) pamatskolā un Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijā, kur pievērsies basketbolam un citiem sporta veidiem. Iemācījies spēlēt šahu no vecākā brāļa Valentīna (kurš izstudēja par ārstu un dzīvoja ASV) un 1943. un 1944. g. uzvarējis Rīgas jaunatnes šaha čempionātā.

Pēc kara studējis Getingenas (Goettingen) Universitātē Vācijā tautsaimniecību, vienlaicīgi kopā ar diviem draugiem publicējot šaha žurnālu Šacha Pasaule (1946 – 1947).

1947. gada oktobrī izceļoja uz Austrāliju ar pirmo kuģi, kas pēc kara veda pārvietotās personas, sākumā tikai baltiešus. Divus līgumā paredzētos gadus strādāja tranzīta nometnē Bonegillā (netālu no Viktorijas un Jaundienvidvelsas pavalsts robežas), tad pārcēlās uz dzīvi Adelaidē, Dienvidaustrālijas pavalsts galvaspilsētā.

1949. g. maijā Melburnā sāka iznākt laikraksts Austrālijas latvietis, kam jau no pirmā gada kļuva par (nealgotu) līdzstrādnieku.

1950. g. janvārī piedalījās pirmā Austrālijas sporta kluba Adelaides Latviešu Sports dibināšanā, un bija daudzus gadus šī kluba vadītājs vai sekretārs.

1950. g un 1952. g. uzvarēja Adelaides šaha meistarturnīrā un noorganizēja pirmo Adelaides skolu komandturnīru. 1951. g. GEB ieņēma 11. vietu Austrālijas šaha meistarturnīrā Brisbanē.

No 1950. g. līdz 1953. g. rakstīja par šahu Adelaides rīta laikrakstam The Advertiser, bet no 1952. g. līdz 1964. g. bija šī laikraksta regulārais ārštata basketbola reportieris, parasti parakstoties G.E.B. (viņa otrais vārds ir Eižens).

1957. g. sarakstīja un izdeva grāmatu par iepriekšējā gada olimpiskajām spēlēm – Melburna 1956.

1959. g. beidza Dienvidaustrālijas Tehnisko Institūtu, specializējoties uzņēmumu finansiālā vadībā, kas arī bija viņa maizes darba lauks.

1961. g. viņu ievēlēja par Austrālijas Latviešu sporta pārvaldes vadītāju. Vairākus gadus darbojies arī Latviešu Apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē un Austrālijas Latviešu biedrības valdēs un ir LAAJ un Daugavas Vanagu mūža biedrs.

No 1972. g. līdz 1976. g. paralēli pamatdarbam bija lektors biroja menadžementā un citos priekšmetos Dienvidaustrālijas Tehniskā Institūtā.

1976. g. sarakstīja un izdeva grāmatu Where to Dine in South Australia.

1977. g. pārcēlās darbā uz Melburnu, kur strādāja līdz aiziešanai pensijā 1987. g. beigās. 1977. g. viņu uzaicināja par sporta nodaļas redaktoru (neatalgots postenis) laikrakstā Austrālijas latvietis.

Melburnā pavadītajos gados viņš kluva arī par pastāvīgu līdzstrādnieku rīta laikraksta The Age katru gadu izdotajā grāmatā The Age Good Food Guide.

1985. g. organizēja un vadīja Austrālijas latviešu sportistu grupu pirmajās Latviešu globālajās meistarsacīkstēs Garezerā, Mičigenā (Michigen), ASV, kas lielumties bija viņa ideja.

1987. g. Pasaules Brīvo latviešu apvienība piešķīra viņam Krišjāņa Barona prēmiju Par īpašiem sasniegumiem sporta žurnālistikā.

Ceļošana ir viens no viņa iecienītākajiem hobijiem. Austrālijā viņš apmeklējis visas pavalstis, bet 1961. g. pirmo reizi atstāja Austrālijas krastus, lidojot uz Jaunzēlandi. Kopš tā laika viņš ceļojis 34 reizes visos kontinentos, mēģinot savienot ceļojumu ar kādu izcilu sporta sarīkojumu. Parasti pēc atgriešanās viņš rakstījis par ceļojumā apmeklētajām vietām, sākumā Austrālijas latvietī, vēlāk ASV laikrakstā Laiks. Šie raksti sakopoti grāmatās Svešā zemē esot jauki, 1. daļa (izdota Latvijā 2000.g.) un Svešās zemēs esot jauki, 11 daļa (izdota Austrālijā 2007. g.).

Rakstīja laikrakstam Latvietis, kopš tas sāka iznākt; kad pārtrauca vispār žurnālista darbu, tad uzturēja radošas saites.

Brīvi runā angļu un vācu valodas, nepazudīs arī Itālijā vai spāniski runājošās valstīs.

Kopš 1990. g. kad Latvija atguva neatkarību, bieži viesojies Latvijā un ilgus gadus rakstījis Austrālijas latvietī par saviem novērojumiem tur. Šie raksti sakopoti grāmatā Rīgas piezīmes 1990- 2003, kas izdota 2004. g.

1995. g. GEB ierosināja Austrālijas Latviešu sporta pārvaldei katru gadu piešķirt balvas vairākiem jauniem, apdāvinātiem Latvijas sportistiem individuālos sporta veidos. Tās finansējusi gan LAAJ Kultūras fonds, gan Jāņa Tilika Piemiņas fonds un Jāņa Daliņa Piemiņas fonds. Līdz šim apbalvoti 52 jaunieši, pēdējos četros gados arī viņu treneri.

Kā sporta reportieris viņš piedalījies 7 olimpiskajās spēlēs, 7 pasaules basketbola meistarsacīkstēs, 5 Eiropas basketbola meistarsacīkstēs, tenisa Devisa kausa, dažādās vieglatlētikas un riteņbraukšanas sacensībās. Daļa no viņa sporta reportāžām sakopa grāmatā Draugos ar sportu piecos kontinentos, kas izdota 2003. g.

2012. g. saņēma Austrālijas ordeņa medaļu (OAM) par darbību sportā un latviešu sabiedrībā. ■