Alberts Bundulis

Alberts Bundulis (miris 1988.gadā), strādājis LPSR IeTK, vēlāk Valsts Drošības ministrijā

Bijis operatīvās daļas priekšnieka vietnieks

Tiek vainots 44 cilvēku notiesāšanā, 20 no viņiem piespriests nāvessods, vairākus nacionālās pretošanās kustības dalībniekus nolsepkavojis personīgi.

*

Alberts Bundulis dzimis 1909. gadā Ventspili ostas strādnieka ģimenē.

1925. gadā iesaistījās Ventspils kreisās strādnieku arodbiedrības jaunatnes sekcijas darba, bet ar 1928. gadu — LKJS pagrīdē.

Bija LK/S Ventspils rajona komitejas loceklis.

1933. gada uzņemts Latvijas Komunistiskajā partijā.

1937 — 39. gados bija LDJS Ventspils apgabala organizācijas organizators

Sieva Hilda, dēls Uldis

***

Atmiņas

- Strādādams par LPSR Valsts drošības ministrijas vecāko operatīvo pilnvaroto, Ventspils nodaļas priekšnieku un ministrijas 2N daļas priekšnieka vietnieku kopš 1945. gada otrās puses līdz 1952. gadam (izņemot 1948. gadu), tieši piedalījos cīņā pret nacionālo pagrīdi un tas bruņotajām bandām Latvijā. Strādāju ar aģentūru, tieši piedalījos Čekistu militāro operāciju veikšanā un bandu likvidēšanā, strādāju ar aģentiem „bojevikiem", kopīgi ar Čekas karaspēku un iznīcinātāju bataljonu dalībniekiem, sistemātiski piedalījos mežu ķemmēšanā un māju - bandītu atbalsta punktu pārbaudēs.

1945. gads. - Laikā no 18. oktobra līdz 24. decembrim Ventspils rajonā piedalījos nacionālistiskās pagrīdes organizācijas Latvijas nacionālo partizānu organizācija uņ Launaga bandas atlieku likvidēšanā. So operāciju laikā arestēti desmitiem LNPO dalībnieku un nogalināti 2 bandīti. Piedalījos Kurzemē nelegāli iesūtīto 4 bruņoto spiegu meklēšanā, kuru vadītāji bija Andersons un Arnītis. Visi četri tika noķerti.

1946. gads. - Līdz maijam divas reizes izbraucu uz Ventspils rajonu, lai piedalītos bandu likvidēšanā.

No 1945. rada 27. decembra līdz 1946. gada 27. janvārim piedalījos čekistu operatīvās grupas un čekas karaspēka kopējā operācijā Puzes-Piltenes bandgrupas, kā ari Krastiņa un Jankava grupas likvidēšanā.

Otrajā komandējuma reizē Ventspilī no 16. februāra Edz 30. martam Auru mežos tika atrasta Krastiņa un Jankava bandas dislokācijas vieta.

Čekistu militārās operācijas rezultātā 23. februāri grupa tika sagrauta, to skaitā bijušais Ventspils pilsētas SD policias priekšnieks Maksis Ķieris. Pēc grupas sagrāves turpinājās izbēgušo vajāšana mežos.

Maija mēnesī tiku norīkots darbā Ventspilī par čekas priekšnieka vietnieku. Manos pienākumos ietilpa cīņa pret bandītismu un šī darba tiešā vadība.

Laika posmā no maija līdz decembrim organizēju un piedalījos čekas militārajā operācijas mežu ķemmēšanā un cīņā pret Puzes-Piltenes, „Urā", 'Mazās Līzītes" un Feldberga bandu, kura darbojās Dundagas rajonā.

18. augustā Puzes-Piltenes banda Ugāles ciema padomē nošāva milicijas darbinieku Sternu;

3. septembri savās mājās Zūrās - padomju aktīvistu Supi; 18. Puzē aplaupīja patērētāju biedrības veikalu.

Visos minētajos gadījumos personiski organizēju bandītu tvarstīšanu.

18. septembri pēc Puzes veikala aplaupīšanas mūsu operatīvā grupa nogalināja vairākus bandītus.

Oktobri septiņas dienas norisinājās čekistu militārā operācija kopīgi ar Kuldīgas rajona iznīcinātāju bataļjonu Usmas ezera mežu masīva dienvidu daļā, lai likvidētu bandu „Ura".

Operācija beidzās nesekmīgi, zaudējām vairākus iznīcinātājus.

Ventspilī darbojās nacionālistiska organizācija, kuru vadīja garīdznieks Ronis. Tai bija sakari ar teroristu bandgrupu ~Mazā Līzīte", kas dislocējās Sarnātes mežos.

No maija mēneša tika organizēti dažādi aģentūras operatīvie pasākumi, sistēmātiski slēpņi un čekistu operācijas, lai likvidētu šo grupu.

25. janvārī palīdzēju notvert bandītu Jansonu;
29. jūlijā nogalinājām bandītu Birkenheņeru;
21. septembri sagūstījām bandītu  Sechtu.
21. oktobri nogalinājām bandītu Bērziņu un es personiski sagūstīju bandas „Mazā Līzīte" vadoni.
24. oktobri personiski sagūstīju bandītus Burki un Valdmani.
4 novembri Āboliņu,
9. novembri Ābelnieku un citus.

Pavisam sagūstīti 30 cilvēki, bet nogalināti septiņi.

(Valsts drošības) Ministra vietnieka pulkveža biedra Salomatova vadībā no 20. novembra līdz 25. decembrim Dundagas rajonā atkārtoti tika organizēta liela mēroga čekistu militārā operācija, lai likvidētu Feldberga bandu. Šai operācijā ari personīgi piedalījos. -

Tālāk pulkvedis Alberts Bundulis tikpat sīki apraksta savu darbību "bandītisko formējumu" likvidācijā Ventspils, Talsu, Jelgavas, Dobeles un Bauskas rajonos no 1947. līdz 1949.
gadam. Varētu likties, ka 4 gadu ilgajai nepārtrauktajai čekas cīņai pretpartizāniem būs bijusi panākumi, bet nē! Bundulis turpina:
 

1950. gads. - No 8. līdz 12. janvārim Jelgavas rajonā piedalījos čekistu militāra operācijā Freimaņa-Rozentāla bandas likvidēšanā.

No 14. līdz 16. februārim Kandavas rajonā kratījām Cevera bandas atbalsta saimniecību.

No 15. līdz 20. maija, izmantojot sagūstīto bandītu Šiliņu no Cevera grupas, Talsu rajona mežos noorganizējam slēpņus.

No 19. līdz 23. jumjam Dobeles rajonā un no 4. līdz 16. decembrim Talsu rajonā organizeju mežu ķemmēšanu, izmantojot Cevera grupas sagūstīto bandītu „Druva"

Rezultātā viens bandīts nogalināts.

No 1959. gada 20. janvāra līdz 1951. gada 5. februārim Talsu rajonā organizēju dažādus agentūras-operātīvos pasākumus,

Rezultātā nogalināti trīs bandīti, to skaitā Feldberga grupas terorists Voldis Orlovskis. Laika līdz 17. augustam operācijās Dundagas un Ventspils rajonos no Feldberga un Puzes- Piltenes grupām sagūstīti trīs bandīti, to skaitā Cietvīrs.

Fragments no A. Bunduļa personiskā arhīva

***

Kopumā spēlē padomju pusē piedalījās 65- 70 cilvēki. Tās operatīvo darbu vadīja augstos amatos esošie A.Noviks, I.Zujāns, J.Vēvers, I.Vasiļjevs. Viltus nacionālo partizānu grupas vadīja un apgādāja LPSR VDK darhinieki N.Voroņins, O.Melderis, J.Plotko u.c. Īpaši atzīmējami vēlākais LPSR VDK apakšpulkvedis Alberts Bundulis - talantīgs ieceru realizētājs un majors Kazimirs Ķipurs, kurš, tēlojot latviešu nacionālo partizānu, Kurzemes mežos un mājās nodzīvoja piecus gadus.

Izlūkdienestu spēles aprakstā noklusēts, ka gandrīz visi tajā cildinātie darbinieki un aģenti dokumentā atspoguļoto notikumu norises gados piedalījās nacionālo partizānu apšaušanas un sagūstīšanas operāciju organizēšanā un realizēšanā. Spēlē aktīvi rīkojās VDK aģenti - kaujinieki, kurus ar dažādiem līdzekļiem savervēja arī no nacionālo partizānu grupu cīnītājiem. Viņi uz savu vai citu partizānu grupu tika sūtīti ar uzdevumu nogalināt vai sagūstīt. Minētās darbības nepieļauj 1907.gada Hāgas konvencijas par karadarbību un kara humanizāciju. Šobrīd arī piemirsts, ka spēles gaitā LPSR VDK darbinieku un aģentu realizētā partizānu mudināšana uz padomju likumu pārkāpšanu bija pretrunā ar šiem likumiem.

Izlasot dokumentu “Izziņa par arhīva lietu “Lursen - S””, var rasties priekšstats, ka ikviens pāri Baltijas jūrai emigrējis vai no Zviedrijas uz Latviju atbraucis latvietis, Latvijas Republikas sūtņi, Latvijas Centrālās Padomes (LCP) dalībnieki kalpoja Rietumu izlūkdienestiem.

Saprotami arī VDK centieni to iestāstīt, lai noniecinātu neatkarīgas Latvijas valsts ideju un valsts juridisko nepārtrauktību, kā arī personības, kuru lielākais “noziegums” ir nesamierināšanās ar savas valsts aneksiju.

Protams, ka situācijā, kad Latvijā divas Rietumiem naidīgu totalitāru valstu okupācijas varas nomainīja viena otru, lai emigrējušie latvieši uzturētu laivu satiksmi ar Latviju un “..lai nodibinātu slepenus radio sakarus ar okupētās Latvijas pretestības organizāciju LCP, mūsu vienīgais ceļš bija akceptēt attiecīgo zviedru iestāžu kontroli, kā par slepeno laivu satiksmi, tā par radio sakariem. Visu šo sarežģīto diplomātisko darbu veica mūsu sūtnis V.Salnais ar kundzi M.Salno”. (“Latvijas Centrālā Padome - LCP”, sakārtojis un rediģējis Leonīds Siliņš. Upsala, 1994. - 283.lpp.). Pēckara gados padomju režīms Latvijā represēja vairāk kā 60 cilvēkus, kas palika uzticīgi LCP idejai. Visbargāk tika sodīti tie organizācijas dalībnieki, kuri uzturēja sakarus ar Rietumiem.

Nevar noliegt Rietumu izlūkdienestu ieinteresētību ar Latvijas nacionālās pagrīdes palīdzību iegūt sev nepieciešamo informāciju PSRS teritorijā, taču ārvalstu izlūkdienestu darbība, sūtot aģentus uz Latviju un nosakot sev interesējošos jautājumus, šobrīd nav pietiekoši izpētīta. Latvijā šie jautājumi pētīti tikai no čekistu viedokļa. Rietumos spēli aprakstījis arī anglis Toms Bauers (Tom Bower. “The Red Web”, London, 1989.) u.c., taču objektīvu analīzi varētu veikt, izmantojot SIS arhīva dokumentus. Izprast visu spēles mehānismu un daudzveidīgās nianses nav iespējams bez Maskavā esošo VDK dokumentu izpētes, jo “Izziņa par arhīva lietu “Lursen - S”” ir propagandistiska. Spēles būtība atrodama operatīvās darbības dokumentācijā. Novērtējot LPSR VDK profesionalitāti spēlē ar Lielbritānijas SIS, tomēr jāievēro, ka žurnālā publicēto dokumentu sastādījusi viena no divām konkurējošām pusēm, un tādēļ dokuments lasāms īpaši vērīgi.

Pēdējais fragments: Totalitārisma seku dokumentēšanas centra darbinieki.

***

PSKP b. no 1940. g. V.d.d. no 1940. g.; apakšpulkvedis. IeTK Ventspils apr. daļas operat. pilnv. 1940.VI–1941.IV, VDTK vec. operat. pilnv. Ventspilī 1941.IV–VI; IeTK izmeklēšanas grupas izmeklētājs evakuēto ieslodzīto lietās Kraslagā, Krasnojarskas nov. 1941.VII–1942.VIII; VDTK operat. grupas operat. pilnv. 1943.XI–1944.IX; VDTK 2. daļas vec. operat. pilnv. 1944.IX–1945.III, 2. daļas 3. nod. vec. operat. pilnv. 1945.VIII–1946.I, 2. daļas 1. nod. pr-ka vietn. 1946.I–IV; VDM Ventspils apr. daļas pr-ka vietn. 1946.IV–1949.IV. (PSRS VDM skolas kursants Harkovā 1947–1949.) VDM 2-N daļas pr-ka vietn. 1949.IV–1953.V; LPSR IeM 1. daļas pr-ks 1953.V–1954.IV; VDK 2. daļas pr-ks 1954.IV–1959.VIII

Dzimšanas un miršanas datumi pēc cemety.lv