Mahrtinsch Lappa

Mārtiņš Lapa, arī Lapas Mārtiņš (1846-1909), bija igauņu cilmes latviešu dzejnieks un publicists. Pirmās latviešu tautiskās atmodas ideju paudējs. Tulkotājs no vācu un igauņu valodas. M. Lapas dzejoļi kļuva par populāru patriotisku un sentimentālu dziesmu tekstiem: "Tēvijas dziesma" ("Lai dziesmas skan daudz balsu vienībā..."), "Ak, latvju tauta, pamosties" (abi 1870), "Latviski lai atskan dziesmas" (1871), "Kaps pie Donavas" (1877), "Daugavas laivinieks un viņa mīļākā" ("Cel pāri man' par Daugavu..").

Dzimis 1846. gada 30.septembrī Jaunkārķu muižas pagasta "Vecumos" mūrnieka ģimenē.

Mācījās Jaunkārķu pagastskolā (1860-1862), ar Jura Neikena un barona Krēderena palīdzību 1866. gadā iestājās Rūjienas draudzes skolā.

Pirmās publikācijas, kas ar parakstu Märt Lapp parādījās laikrakstā "Ceļa Biedris" 1867. gadā, bija "Dziesma, ko savam skolas biedram viņa iesvētīšanas dienā dāvināju", dzejolis "Pareizi atbildēts" un uzruna "Mīļā latviešu tauta!". 1868. gada iznāca M. Lapas pirmais dzejoļu krājums "Mīlestības un mīlestības gaudu ziņģes" (2. daļa - 1877, 1884, 3. daļa - 1881), kas viegli uztveramā satura dēļ ieguva lielu popularitāti. 1869. - 1870. gadā Lapa mācījās Valmieras apriņķa skolā, 1870. - 1871. gadā bija palīgskolotājs Jaunkārķu pagastskolā, bet laikrakstā "Mākas Viesis" un "Baltijas Vēstnesis" publicēto patriotisko dzejoļu dēļ tika atlaists.

1871.-1874. gadā dzīvoja Rīgā un strādāja R.Tomsona fabrikā, tad kādā dzērienu tirgotavā, E. Plātesa tipogrāfijā, brāļu Bušu grāmatnīcā un bibliotēkā. Šajā laikā iznāca viņa otrais dzejoļu krājums "Dziesmu virkne" un vairāki stāsti, kuros izmantoti vai nu sižeti no bruņinieku laikiem, vai arī latviešu dzīves modeļi dažādās asās un nejaušību pilnās situācijās. 1874. gadā M. Lapa apmetās uz dzīvi Jelgavā, kur strādāja H. Alunāna grāmatnīcā. 1875. gadā viņš bija laikraksta "Baltijas Zemkopis" redakcijas loceklis, sarakstīja stāstus par tā laika latviešu kultūrsituāciju, rādīja pilsētā nonākušo latviešu sadzīvi, visbiežāk palikdams vācu izklaidējošās literatūras tradīciju ietvaros.

No 1876. gada atkal dzīvoja Rīgā un no vācu valodas tulkoja populārus romānus. No 1880. gada laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" Lapa publicēja rakstus par igauņu jautājumiem, 1883.- 1906. gadā bija šī laikraksta redakcijas loceklis. No igauņu valodas tulkoja F.R. Kreicvalda sastādītas "Tautas pasakas"(1888), E. Vildes un A. Kicberga stāstus, rakstīja par somu un igauņu literatūru. Par igauņiem rakstījis arī J. Dravnieka izdotajā "Konversācijas vārdnīcā". Mūža nogalē bija laikraksta "Dzimtenes Vēstnesis" redakcijas loceklis (1907-1908). Sarakstīja un sastādīja dažādas grāmatas sadzīves vajadzībām.

Miris 1909. gada 21. aprīlī Rīgā, apbedīts Torņakalna kapos.