Edgars Šēnbergs

Edgars Šēnbergs (31.03.1923. - 05.05.2016.)

2016. gada 5. maijā mūžībā aizgājis arhitekts Edgars Šēnbergs (31.03.1923. - 05.05.2016.)

Arhitekta izvadīšana norisināsies 12.05.2016. Krematorijas lielajā zālē plkst. 14:00, kam sekos atceres pasākums Arhitektu nama lielajā zālē, Torņa ielā 11.  

Latvijas Arhitektu savienība izsaka līdzjūtību Edgara Šēnberga tuviniekiem un draugiem.   

Atvadvārdi  Edgaram  Šēnbergam (1923. gada 31. marts - 2016.gada 5.maijs)

5. maija rītā 93 gadu vecumā savās mājās aizsaulē aizgāja arhitekts Edgars Šēnbergs.

Edgars Šēnbergs dzimis 1923. gada 31. martā Cīravā, Liepājas rajonā. Viņš studēja Liepājas Valsts tehnikumā no 1937.-1943. gadam.

Edgara Šēnberga atmiņas par 1940. un 1941. gadu rakstā "Tanku kolonna Paplakas ceļos": https://www.kurzemes-vards.lv/lv/laikraksts/numuri/2005/06/18/?p=7

1943.-1944. gadam  tika iesaukts dienestā vācu armijas artilērijā. No 1945. – 1946. gadam bija skolotājs Virgas septiņgadīgajā skolā Liepājas rajonā. Edgars Šēnbergs studēja arhitektūru Latvijas Valsts Universitātes Inženierceltniecības fakultātes Arhitektūras nodaļā no 1946. – 1952. gadam. Pēc studijām 1952. gadā  kopā ar sievu Ainu tika nosūtīts darbā uz Novosibirsku Krievijā. Krievijā uzbūvēti  vairāki objekti Novosibirskā, Permas apgabala Berežņikos un Nazarovā, Krasnojarskas apgabalā, kā arī Lietuvā - Elektrēnos.

Pēc atgriešanās dzimtenē E. Šēnbergs strādā projektēšanas institūtā „Latkomunprojekt” un projektē Ogres estrādi (1968), Brāļu kapu memoriālo ansambli Vietalvā (kopā ar tēlniekiem Z. Zvāru, V. Albergu, 1968),  kas  1983. gadā  ieguvis Vissavienības Tautsaimniecības sasniegumu izstādes diplomu. Vietalvas brāļu kapu pieminekli no 2015. gada  gatavo iekļaušanai kultūras pieminekļu sarakstā. 

Viņš radījis arī tādas Latvijas padomju modernisma arhitektūras ikonas kā - visiem pazīstamo kafejnīcu Klidziņa Skrīveros un Bauskas restorānu Pilskalns. Viņš arī ļoti veiksmīgi darbojies tieši reģionos un tāpēc ir sevišķi svarīga un spilgta figūra Latvijas arhitektūras vēsturē, un arī pirmā iezīmīgākā reģionālās arhitektūras piemēra 1970. gados - atrakciju pils Daile - autors.

1976. gadā projektēšanas institūtā „Latkomunprojekt” Jūrmalas nodaļā tika uzprojektēta  Spēļu un atrakciju pils „Daile” Dzintaros, kas 1981. g. saņēmusi  Latvijas PSRS Ministru Padomes prēmiju.[Nojaukta 2002.gadā]  Zīmīga ir arī pēc Latvijas Zinību biedrības  pasūtījuma 1987. gadā uzprojektētā dzīvojamā  ēka “Lauvu nams” Rīgā, Brīvības ielā 104. Edgars Šēnbergs tolaik bija Jūrmalas nodaļas galvenais arhitekts. Nozīmīgs projekts ir arī Natālijas Draudziņas 7. vidusskolas rekonstrukcija (piebūve) Rīgā 1974. gadā. 

1978. gadā VDK apcietināja Edgaru Šēnbergu par pretpadomju darbību, tika ņemts vērā arī 1943.-1944. dienests vācu armijas artilērijā.

E. Šēnbergs ar kolēģiem 1983. gadā  piedalījās starptautiskā arhitektūras konkursā „Starptautisko sakaru centra ēka Parīzē”.

1985. gadā Edgars Šēnbergs izveidoja savu daudznozaru speciālistu  komandu un pievērsās  arhitekta profesijas robežu paplašināšanai - veidojot  vietvārdu atšifrējumus ar  konkrētas vietas  kartēšanu. 1992. gadā tika izdota pirmā vietvārdu nozīmes pētījumiem veltītā grāmata - monogrāfija „Sensōrum -1” kopā ar arhitekti Annu Deičmani, iesākot sēriju, kurā sekoja vēl vairāk kā divdesmit grāmatu, attīstot Šēnberga radīto teoriju, apkopojot un interpretējot daudzus dažādas izcelsmes vietvārdus.

Edgars Šēnbergs uzskatīja, ka vietvārds rada telpu, dodot iespēju telpu iztēloties. Sākotnēji senvalodā vietvārdu jēga bija saprotama katram lietotājam. Valodām attīstoties,dažkārt jēga tika pazaudēta – vietvārds nereti  tiek skandināts kā mantra. E. Šēnbergs mērķtiecīgi apguva konkrētās vietas topogrāfiju, izmantojot pētāmā reģiona tautu  mitoloģiju, kā arī sengrieķu un senās ķeltu valodas, deva atšifrējuma versiju.  Vietvārdi kā telpisku objektu  interpretējumi publicēti E. Šēnberga grāmatās, strādājot kopā ar arhitektiem U. Šēnbergu, A. Deičmani un  grafiķi T. Grasi, kā arī filmās strādājot kopā ar režisoru A. Epneru un arī instalācijās, sadarbojoties ar mākslinieku  D. Viduleju, mākslas zinātnieci K. Jēkabsoni un rakstnieku G. Bekmani. Vietvārdu atšifrējumu arheoloģija veikta gan Bībelei, gan Korānam. Viņa grāmatās - monogrāfijās zem nosaukuma „Sensōrum” aprakstīti  Ēģiptes, Šumeras, Mezopotānijas, Meksikas, Somijas, Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Krievijas, Ukrainas, Ķīnas, Japānas, Mongolijas un Indijas tautu mitoloģiju  pētījumi, kas veikti ar jauno metodoloģiju. 

Viss caurausts ar it kā nemanāmu apstākļu sakritību – īstā brīdī uzrodas vajadzīgā vārdnīca un drīz vien tā pārvēršas par “dizaina objektu”, sīki aprakstīta ar Edgara grafiskajā rokrakstā veiktajām atzīmēm, tulkojumiem, skaidrojumiem. Tas pats notiek ar visdažādāko valstu kartēm, kur katrs vietvārds atklāj savu slēpto nozīmi, saistot to ar tautas vēsturi, ģeogrāfiju, senā laikmeta iezīmēm.

A. Epnera filmā “Cilvēks no soliņa“ (2000) E. Šēnbergs izklāstīja savu versiju par latviešu valodas etnoģenēzi.

Nozare zaudējusi pēckara laika arhitekta Edgara  Šēnberga  dzīvo atmiņu pavedienu.

Dēls - arhitekts Uģis Šēnbergs un meita - Baiba Sējāne.

Kā bijušais dižkareivis apglabāts Lestenes Brāļu kapos. Sektors / Rinda / Vieta : 00 / 000 / S14

Avoti: 

1. http://a4d.lv/raksti/edgars-senbergs-1923-2016/
2. https://www.cemety.lv/public/deceaseds/386833?type=deceased
3. https://www.latarh.lv/edgars-senbergs-31031923-05052016/
4. https://www.riga.lv/lv/news/kas-un-ka-dzivo-%E2%80%9Clauvas-nama-brivibas-iela?13312

***

Edgara Šēnberga tēvs Egons Šēnbergs ir bijis Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks. Precējies ar Antoniju Jaunzemi, dzimušu un augušu Paplakā. Antonija rūpējusies par Zentu Mauriņu. Egonam un Antonijai Šēnbergiem bija 2 dēli.

Edgara Šēnberga tēva Egona tēvs savulaik ieņēmis amatu Pēterburgas domē un caram Nikolajam II bijis jēgermeistars.

Avots: Grobiņas novada Ziņu lapa, Nr. 5, 2019. gada maijs